Visām ES valstīm pieprasa līdz 2030.gadam samazināt emisiju par 60%

Gaisa piesārņojums
Ziņu aģentūra LETA
8. oktobris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieprasa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālām un līdz 2030.gadam samazināt emisiju par 60%, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Trešdien EP pieņēma savu nostāju sarunām par ES Klimata aktu, 392 deputātiem balsojot par, 161 – pret un 142 deputātiem atturoties. Ar šo jauno tiesību aktu politiskie solījumi līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti ES kļūs juridiski saistoši. Tas arī sniegs Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridisko noteiktību un informāciju, kas tiem vajadzīga, lai gatavotos pārmaiņām, skaidroja EP.

EP deputāti uzstāja, ka gan ES kopumā, gan katrai tās dalībvalstij līdz 2050.gadam jākļūst klimatneitrālām, turklāt pēc 2050.gada emisijai jābūt «negatīvai», proti, no atmosfēras piesaistīto siltumnīcefekta gāzu apjomam jābūt lielākam par tajā nonākušo. Deputāti prasa arī pietiekamu finansējumu šā mērķa sasniegšanai.

Deputāti norādīja, ka Eiropas Komisijai (EK) līdz 2023.gada 31.maijam ir jāierosina juridiski saistošs ES mēroga rīcības plāns, kā līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti. Šis plāns būtu jāpieņem ar parasto likumdošanas procedūru, vienlīdz lielu ietekmi piešķirot EP un dalībvalstīm.

Tāpat, lai saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem ierobežotu temperatūras pieaugumu, ir jānosaka maksimālais pieļaujamais emisijas apjoms līdz 2050.gadam. Rīcības plāns ir jāpārskata ik reizi, kad mainās klimatneitralitātes situācija pasaulē, norādīja EP.

Deputāti arī vēlas izveidot ES Klimata pārmaiņu padomi – neatkarīgu zinātnisku organizāciju, kas novērtētu politikas atbilstību klimatneitralitātes mērķiem un pārraudzītu šo mērķu izpildes gaitu.

Pašreizējais ES mērķis ir panākt, ka līdz 2030.gadam emisija ir par 40% zemāka nekā 1990.gadā. Nesen EK grozītajā priekšlikumā ES Klimata aktam ierosināja šo mērķi palielināt līdz vismaz 55%. Trešdien deputāti latiņu pacēla vēl augstāk, prasot līdz 2030.gadam pazemināt emisiju par 60%, uzsverot, ka atsevišķie dalībvalstu mērķi jāpaaugstina izmaksu ziņā efektīvi un taisnīgi.

Viņi arī vēlas, lai EK pēc ietekmes novērtējuma ierosina starpposma mērķi 2040.gadam, tādējādi nodrošinot, ka ES sekmīgi virzās uz 2050.gada mērķi. Deputāti arī uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm līdz 2025.gada 31.decembrim ir pakāpeniski jāpārtrauc visas tiešās un netiešās subsīdijas fosilā kurināmā nozarei, un vienlaikus uzsvēra, ka arī turpmāk ir jānovērš enerģētiskā nabadzība. Tiklīdz ES Padome būs pieņēmusi kopīgu nostāju, EP sāks sarunas ar dalībvalstīm.

Pēc Krastiņa paustā, kad Eiropadome 2019.gadā ar lēmumu bija apstiprinājusi 2050.gada klimatneitralitātes mērķi, EK 2020.gada martā ierosināja ES Klimata aktu, ar ko ES būtu juridisks pienākums līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrālai.

EP ir neatlaidīgi uzstājis uz vērienīgāku ES klimata tiesību aktu izstrādi, turklāt 2019.gada 28.novembrī tas pasludināja ārkārtas situāciju klimata jomā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+