Motormuzeja retro auto - VAZ-2121 Ņiva leģendas ceļš

Vēsturiskais auto
Valdis Kļaviņš
25. septembris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Arnis Martinelli
VAZ Ņiva (druva – krievu val.) savulaik bija viens no pirmajiem komfortablajiem bezceļniekiem pagājušā gadsimta 70. gados, tas bija veiksmīgs konstruktīvu risinājumu ziņā, tāpēc bija arī ļoti pieprasīts Rietumeiropas tirgū. Analogi pasaules autobūves rūpnīcu izstrādājumi sāka parādīties tikai 80. gados. Retro auto no Rīgas Motormuzeja!

Vēsture

Viens no populārākajiem vieglajiem automobiļiem PSRS 70.–80. gados bija VAZ jeb žigulis. Var teikt, ka ar VAZ sākās jauna ēra padomju automobiļu ražošanā. Iniciatīva jaunas vieglo automobiļu rūpnīcas celšanai pieder PSRS Ministru padomes priekšsēdētājam A. Kosiginam. 1966. gadā Maskavā tika parakstīts sadarbības līgums starp itāliešu autobūves koncernu FIAT un padomju Vņeštorg par zinātniski tehnisko sadarbību vieglo automobiļu izstrādes jomā.

Šā līguma laikā tika apstiprināts projekts vieglo automobiļu rūpnīcas uzcelšanai PSRS teritorijā un tika noteikti arī paši vieglo automobiļu modeļi: sedans, universāls un sedana luksusa versija. Par prototipu tika izvēlēts žurnālistu balvu Gada automobilis 1966 ieguvušais četrdurvju sedans FIAT 124, kas tika ražots arī universāla versijā.

 Auto aprīkots ar visu riteņu piedziņu, priekšējiem ir neatkarīgā balstiekārta, bet aizmugurēcietā piekare.

Žigulis vai Lada

Turpmāk padomju puses konstruktori stažējās FIAT rūpnīcā, iepazinās ar itāliešu auto uzbūvi, tika veikti testa braucieni NAMI poligonā, nemitīgi pilnveidojot FIAT 124 konstrukcijas. Tika pastiprināta virsbūve, būtiski izmainīja motora konstrukciju, sadales vārpstu pārnesot no dzinēja bloka uz galvu (OHC), paaugstināts klīrenss (220 mm) un pārstrādāta automobiļa priekšējā un aizmugurējā piekare, aizmugurē diskveida bremzes nomainīja pret trumuļu bremzēm, jo slikto ceļu dēļ tās ātri izgāja no ierindas.

Kopsummā tika izdarīts ap 800 izmaiņu, kuru rezultātā auto pārtapa par FIAT 124 R(Russia), bet Padomju Savienībā izstrādātajiem modeļiem piešķīra apzīmējumus VAZ-2101 (sedanam) un VAZ-2102 (universālam).

Volgas automobiļu rūpnīcas (VAZ) celtniecībai vieta tika izvēlēta Kuibiševas apgabalā pie Volgas, Toljati pilsētā. Laika gaitā Volgas automobiļu rūpnīca bija vismasveidīgākā autoražošanas rūpnīca PSRS, kura ne tikai izlaida tiem laikiem modernu, komfortablu un drošu vieglo automobili (īpaši augsta kvalitāte bija 70. gadu sākumā, kad precīzi tika ievērotas visas tehnoloģijas), bet attīstīja arī infrastruktūru, servisu tīklu, lielu nozīmi pievēršot arī rezerves daļu ražošanai.

 No vieglajiem modeļiem atšķirīga četrpakāpju pārnesumukārba un oriģinālas konstrukcijas divpakāpju sadales kārbaar simetriski novietotu starpasu diferenciāli, kuru īpašismagos ceļa apstākļos iespējams sabloķēt

1968. gadā padomju auto žurnāls Zaruļem izsludināja konkursu par labāko jaunā VAZ markas automobīļa nosaukumu. Redakcija toreiz saņēma pāri par 50 tūkstošiem atsaucīgo žurnāla lasītāju vēstuļu. Rezultātā jaunais auto ieguva nosaukumu no Pievolgas kalnu grēdas Žiguļi. Tiesa gan, uzreiz jāatzīmē, ka VAZ labi veicās ar auto eksportu, bet ārzemniekiem bija grūti izrunāt sarežģīto vārdu Žiguļi. Tas varēja asociēties ar nepiedienīgo žigolo, tādēļ tika aizstāts ar piedienīgāku Lada – pavasara un mīlas dievieti senslāvu mitoloģijā.

Ņivas tapšana

Jau 1970. gadā pēc tā paša A. Kosigina ierosmes, kurš bija iniciators rūpnīcas būvei, VAZ konstruktori ķērās pie pilnpiedziņas modeļa izstrādes, bet FIAT modeļu gammā 4x4 vēl nebija. Tas bija ļoti nepieciešams projekts padomju lauku iedzīvotājiem, jo 70. gados ceļu stāvoklis Padomju Savienībā bija samērā bēdīgs. Nekavējoties VAZ galvenā konstruktora V.Solovjeva vadībā pie jaunā pilnpiedziņas modeļa izstrādes ķērās konstruktori L. Murašovs un G. Averins.

 Klīrenss 220 mm un divkonturu hidrauliskā bremžu sistēma ar vakuum pastiprinātāju

Pirmie divi eksperimentālie paraugi VAZ-E 2121 (tos rūpnīcā iesauca par krokodiliem), kuru konstrukcijas pamatā bija rāmis, uz kura stiprinājās vienkāršas konstrukcijas vaļēja virsbūve ar priekšējo un aizmugurējo tiltu, kas atslēdzami pēc nepieciešamības, tika izmēģināti poligonā jau 1971. gada vasarā. Taču šī konstrukcija tomēr neguva atbalstu un pilnībā tika pārstrādāta. Viens no galvenajiem jaunās koncepcijas VAZ-2121 Ņiva izstrādes autoriem bija vēlākais VAZ galvenais konstruktors P. Prusovs, kas ar šo modeli pasaules autobūvē iedibināja jaunu auto klasi.

Tātad - kompaktus, izturīgus un reizē arī komfortablus bezceļu spēkratus ar pastāvīgi ieslēgtiem abiem velkošajiem tiltiem, bloķētiem diferenciāliem, pazeminošo pārnesumu, tāpēc tie ieguva lielu caurgājamību bezceļos.

Šis izstrādājums ar nosaukumu VAZ-2E 2121 bija gatavs 1973. gada vasarā, un tā raksturīgākās konstruktīvās īpatnības bija bezrāmja konstrukcija ar pastāvīgu pilnpiedziņu un starpasu diferenciāla bloķēšanu, kā arī komfortablu divdurvju nesošo virsbūvi, kuras dizaina autors bija Valērijs Semuškins. Eksperimentālais paraugs pirmo reizi plašākai sabiedrībai tika demonstrēts 1975. gada vasarā Maskavā, Tautsaimniecības sasniegumu izstādes (VDNH) rīkotajā tematiskajā izstādē Autobūves tehnoloģijas 1975. Kā jau tolaik bija pieņemts, nozīmīgi tautsaimniecības sasniegumi tika demonstrēti kompartijas kongresu sasaukšanas brīdī, tā arī šoreiz uz PSKP XXV kongresu 1976. gada februārī VAZ izgatavoja pirmo eksperimentālo Ņivu partiju.

Pēc tam sekoja jaunā produkta ilgstoša testēšana un trūkumu novēršana, tāpēc tikai 1977. gadā uzsāka šo paaugstinātā komforta vieglo apvidus automobiļu VAZ-2121 Ņiva sērijveida ražošanu. Jāatzīmē, ka šis pilnībā VAZ konstruktoru izstrādātais automobilis izpelnījās milzu popularitāti ne tikai padomju lauku iedzīvotāju, bet arī ārzemju autobraucēju vidū. Laika periodā no 1976. līdz 1994. gadam izlaida 1 492 554 eksemplārus un ar nelieliem uzlabojumiem to ražo vēl šodien.

Kā jauna

Šoreiz stāsts par vienu no šiem brīnišķīgajiem komfortablajiem padomju bezceļniekiem, kurš izgatavots 1983. gadā un kuru 2011. gadā CSDD Rīgas Motormuzejs sava krājuma papildināšanai iegādājās ar sludinājumu portāla palīdzību.

 Dzinējs ir no VAZ–2106 ar nedaudz izmainītu eļļas vannas konfigurāciju un eļļas sūkņa korpusu.Aiz motora vieta rezerves ritenim, kas no drošības viedokļa nebija veiksmīgs risinājums

Jāatzīmē, ka šīs Ņivas vēsture ir nedaudz dīvaina padomju auto ekspluatācijas vēsturei, kad automobiļi bija deficīts. Šis eksemplārs pat šodien ir pilnīgi jauns, lai gan ir trīsdesmit gadu vecs.

Faktiski tas nav bijis ekspluatācijā (uz odometra nobraukums ir tikai 84 km), par ko liecina gan visu detaļu, mezglu un pat oriģinālo riepu stāvoklis.

1983. gada decembra sākumā specializētajā VAZ autocentrā Rīgā, Rencēnu ielā, to iegādājās kāds vīrs no Tukuma rajona Slampes pagasta. Aizbrauca savā gaitā uz māju un acīmredzot nolika garāžā, no kuras auto netika izbraukts līdz 2011.gadam, kad īpašnieka radinieki nolēma to pārdot, bet Motormuzejam laimējās to iegādāties. Ideālāku muzeja eksemplāru par šo būtu grūti iedomāties.

Rezumējums

Ņiva ir diezgan vienkāršs un samērā lēts auto ar labu caurgājamību un pietiekamu komfortu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+