Hibrīda un elektroauto priekšrocības un trūkumi

Swedbank
29. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Ņemot vērā arvien striktākās prasības attiecībā pret CO2 kaitīgajiem izmešiem, dīzeļdzinēju nākotne tiek krāsota arvien drūmākos toņos. Aizliegumi iebraukt Eiropas lielākajās pilsētās un nepieciešamība pēc lielām investīcijām ekoloģisku dīzeļmotoru izstrādē varētu nozīmēt, ka jau drīzumā šī degvielas tipa dzinēji būs vien daļa no autoindustrijas vēstures lappusēm. Ņemot vērā degvielas ekonomijas rādītājus un lietošanas ērtumu, hibrīdiem un elektroauto nākotnē ir potenciāls ieņemt šo vietu.

Hibrīddzinēja attīstība

Toyota Prius ir uzskatāms par šīs tehnoloģijas pionieri. Kopš pirmās paaudzes modeļa, kas tika laists klajā 90. gadu beigās, šķietami nemanāmi, bet arvien pārliecinošāk hibrīdi sāk iemantot pircēju uzticību. Hibrīdu pieaugošā popularitāte dažu auto zīmolu tirdzniecības rādītājos redzama īpaši spilgti. Piemēram, pērn katrs trešais no pārdotajiem Toyota automobiļiem bija aprīkots tieši ar hibrīda sistēmu, turklāt RAV4 modelim pieprasījums pēc hibrīda pārsniedz pat benzīnmotora rādītājus.

Hibrīda automašīnu veidi

Hibrīda sistēmā tiek sajūgts iekšdedzes dzinējs ar elektrisko motoru un enerģiju uzkrājošu akumulatoru, kas tiek novietots zem auto grīdas vai bagāžnieka nodalījuma. Šādi izdodas apvienot benzīnmotora pozitīvās īpašības ar ekonomiju, kas tuvāka elektroauto. Šiem auto vēl joprojām ir degvielas bāka, tāpēc ikdienas ekspluatācijā tas var kalpot gluži kā ierastie benzīna un dīzeļa spēkrati. Atkarībā no hibrīda sistēmas veida elektromotors var kustināt auto uz priekšu lēnos sastrēgumos, tādējādi nepatērējot ne grama degvielas un neradot izmešus, bet citkārt tiek pilnībā nodrošināta auto darbība arī uz šosejas. Tāpat akumulatoros uzkrātā enerģija var dot papildu jaudu apdzīšanas brīdī, palīdzot iekšdedzes dzinējam.

Līdzīgi kā cilindru deaktivizācijas sistēmas, kas degvielas ekonomijas nolūkos atslēdz daļu no motora cilindriem, arī jaunākās hibrīda tehnoloģijas nodrošina praktiski nemanāmu pārslēgšanos no elektromotora uz iekšdedzes dzinēju, tāpēc automašīnas vadītājs var pat nenojaust par šo sistēmu darbību. Būtiskākā atšķirība starp hibrīddzinēju veidiem ir enerģijas uzkrāšanas avots, automašīnai iegūstot enerģiju patstāvīgi vai ar uzlādes kabeļa palīdzību. Lūk, šobrīd populārākie hibrīddzinēju veidi!

  • Paralēlā sistēma

Visbiežāk sastopamā ir paralēlā hibrīdsistēma, kas ir gan diskrētākais, gan ikdienas lietotājiem saprotamākais risinājums. Elektromotora galvenais uzdevums ir nodrošināt auto kustību līdz aptuveni 30 km/h ātrumam, ar ko pilnībā pietiks, lai sastrēgumu laikā šķērsotu, piemēram, Vanšu tiltu. Ņemot vērā to, ka iekšdedzes dzinēji degvielu visvairāk patērē tieši pilsētas satiksmē, šī sistēma mēneša laikā ļaus ietaupīt vairākus litrus degvielas. Tiklīdz būsim tikuši ārā no satiksmes burzmas, tiks ieslēgts iekšdedzes dzinējs.

Akumulators enerģiju uzkrās bremzēšanas laikā, kā arī brīdī, kad atlaižam akseleratora pedāli.  Rekuperācijas bremžu sistēma, gluži kā riteņos iebūvēts ģenerators, ražo elektrību. Kinētiskā enerģija tiek pārveidota elektrībā un novadīta uz akumulatoru. Šī sistēma palīdz arī mazināt nodilumu bremžu sistēmai.

  • Mild jeb vidējā līmeņa hibrīds

Šajā sistēmā vienmēr tiks izmantots iekšdedzes dzinējs, izslēdzot iespēju automašīnai braukt tikai elektriskajā režīmā. Elektromotors pievienojas brīdī, kad nepieciešama papildu jauda, piemēram, apdzīšanas gadījumā. Enerģijas iegūšanai tiek izmantota bremžu rekuperācijas sistēma. Šādu tehnoloģiju izmanto arī dārgā plauktiņa superauto, piemēram, LaFerrari.

  • Distances pagarināšanas (range extender) sistēma

Paralēlās sistēmas gadījumā noteicošā loma ir iekšdedzes dzinējam, bet distances pagarināšanas tehnoloģijā svarīgākais būs elektromotors. Ar benzīnu darbināmais iekšdedzes dzinējs strādās gluži kā ģenerators elektriskajam motoram, kas uzlādēs akumulatoru un nodrošinās auto kustību. Šādu sistēmu izmanto, piemēram, BMW i3, pagarinot nobraucamo distanci no 200 līdz 330 km.

  • Plug-in jeb spraudņa tips

Spraudņa hibrīds ir kā vidusceļš starp tradicionālo iekšdedzes dzinēju un elektroauto. Atšķirībā no iepriekšminētajām tehnoloģijām šeit akumulatoru uzlādei būs nepieciešams kabelis. Šīm automašīnām akumulatora baterijas ietilpība ir lielāka nekā paralēlajai sistēmai, jo elektriskajā režīmā spēkrats varēs braukt ne vien sastrēgumos, bet arī uz šosejas. Uzlādi var veikt specializētajās uzlādes stacijās ceļa malā vai no standarta rozetes. Ja uzkrātā enerģija tomēr beidzas, auto varēs turpināt braukt ar iekšdedzes dzinēju. Pēdējos gados šīs hibrīdsistēmas popularitāte kļūst arvien pamanāmāka, papildinot klāstu ar vairākiem ģimenes auto, piemēram, Volkswagen Passat GTE.

Hibrīdauto priekšrocības

Pirmkārt, vairākums hibrīdauto ikdienas lietošanā būtiski neatšķiras no spēkratiem, kurus darbina benzīns vai dīzelis. Jūs nebūsiet atkarīgs no elektrības uzlādes punktiem – pilna degvielas bāka rūpēsies par garu nobraucamo distanci, bet elektromotors samazinās gan emisijas, gan degvielas rēķinus.

Otrkārt, gluži pretēji dīzeļdzinējiem – jo vairāk ar hibrīdu brauksiet pilsētā, jo vairāk ietaupīsiet. Hibrīdsistēmas efektivitāte būs jūtama tieši sastrēgumu laikā, īpaši lēnas satiksmes gadījumā ļaujot pārvietoties vien ar elektrību. Piemēram, uz katriem 100 km, RAV4 hibrīds patērēs 5,7 litrus, bet krosovera versija ar benzīna motoru – 7,2 l. Atšķirība ir 1,5 litri, kas naudas izteiksmē būs gandrīz divi eiro uz katriem 100 kilometriem. Ja mēneša laikā mērosiet 2000 km, ietaupījums būs 40 eiro, bet gada laikā tas sasniegs jau gandrīz 500 eiro.

Treškārt, šiem auto ir pieņemama cena un modeļu klāsts kļūst arvien plašāks visām pircēju grupām. Sākot ar kompaktu un pilsētai paredzētu Toyota Yaris, kas maksās no 15 650 eiro, līdz pat Lexus 500H flagmanim, kura cena būs aptuveni 100 000 eiro. Ceturtkārt, šo auto dizains lielākoties ir gandrīz identisks iekšdedzes motoru versijām. Atskaitot dažas modeļu abreviatūras uz virsbūves, šie auto būtiski neatšķirsies no standarta versijas. Piektkārt, CO2 izmešu daudzums ir ļoti zems, tādējādi tiek saudzēta vide.

Hibrīdauto trūkumi

Ja hibrīda akumulatora baterijas tiek ievietotas zem bagāžnieka grīdas, jārēķinās ar mazāku telpu jūsu mantām. Šābrīža hibrīdiem šī problēma kļūst arvien mazāk aktuāla, tomēr lietotiem un mazlietotiem atšķirība būs jūtama. Tas pats attiecas uz auto vadāmību. Auto gardēžiem var sagādāt vilšanos akumulatoru papildus radītais svars.

Hibrīdauto maksā dārgāk nekā līdzvērtīgs modelis ar benzīna vai dīzeļa dzinēju. Piemēram, salīdzinot vienlīdzīga aprīkojuma Toyota Corolla, benzīna versija maksās 19 200 eiro, bet hibrīds – vismaz 23 600 eiro. Priekšpiedziņas Honda CR-V benzīna versijā maksās no 26 860 eiro, bet hibrīds – no 31 270 eiro. Šī iemesla dēļ ir vērts pārdomāt savu ikdienas maršrutu. Ja vien neizmantojat plug-in hibrīdu un lielākoties braucat šosejas režīmā, hibrīda sistēma automobilim būs tikai lieks smagums un diezin vai atmaksāsies. Tiesa, cenu ziņā dažiem ražotājiem vērojama pilnīgi pretēja situācija. Piecdurvju Ford Mondeo 2,0 l benzīna Titanium versija pieejama par 27 270 eiro, bet Titanium hibrīda universālis maksās tikai 25 990 eiro.

Pēdējais, bet ne mazāk būtiskais – auto apkopes iespējas. Garantijas laikā apkopes un remontus veiks autorizēts dīleris. Ja vēlāk šo darbu vēlēsieties uzticēt privātajiem servisiem, ne visas problēmsituācijas meistari pratīs atrisināt, it īpaši, ja būs jāsaskaras ar elektrisko sistēmu kļūmēm.

Hibrīdauto klāsts

Ja vēlaties izmēģināt hibrīdauto, lūk, daži piemēri!

  • Toyota Prius – no 25 990 eiro, ikmēneša maksājums 390* eiro, kopējā apmaksājamā summa (neskaitot pirmo iemaksu) – 23 796,88 eiro
  • Kia Niro – no 22 990 eiro, ikmēneša maksājums 345* eiro, kopējā apmaksājamā summa (neskaitot pirmo iemaksu) – 21 050,04 eiro
  • Lexus CT – no 29 400 eiro, ikmēneša maksājums 441* eiro, kopējā apmaksājamā summa (neskaitot pirmo iemaksu) – 26919,13 eiro
  • Hyundai IONIQ – no 23 990 eiro, ikmēneša maksājums 360* eiro, kopējā apmaksājamā summa (neskaitot pirmo iemaksu) – 21 965,67 eiro
  • Mini Countryman E – 38 400 eiro, ikmēneša maksājums 576* eiro, kopējā apmaksājamā summa (neskaitot pirmo iemaksu) – 34 943,54 eiro

*Informatīvs piemērs, pieņemot, ka auto iegādei tiek izmantots Swedbank finanšu līzings, pirmās iemaksas apmērs ir 15%, procentu likme 2,29% + 6 mēn. Euribor, līzinga periods 60 mēneši, komisijas maksa par darījuma noformēšanu 1,5%. Gada procentu likme 3,04%.

Elektroauto attīstība

Vēsturiski elektroauto radās gandrīz vienlaikus ar hibrīda tehnoloģijām, taču to izaugsme līdz mūsdienām ir bijusi atšķirīga un tikai pēdējos gados elektroauto kults ienācis ne tikai Amerikā, bet arī Latvijā. Līdz šī gada 1. aprīlim Latvijā kopumā ir reģistrēti 470 elektroauto, un, pēc šābrīža aplēsēm, līdz 2030. gadam šim skaitlim jāsasniedz vismaz 6000 vienību.

Eiropā ir vairāk nekā viens miljons elektroauto, un daļēji par to ir jāpateicas Norvēģijai, kur gandrīz katrs trešais no pārdotajiem auto ir darbināms ar elektrību. Pašlaik elektroauto ražošanai pievērsušies pat tādi ražotāji, kas hibrīda sistēmām veltīja mazu uzmanību, modeļu klāstam sākoties no budžetam paredzētā līdz pat premium plauktiņam – Audi, Tesla utt. Pēdējos gados elektroauto nozarē skaļi izskanējis arī Hyundai, Jaguar, Volkswagen un citu zīmolu vārds.

Līdzīgi kā hibrīdi, arī elektriskās automašīnas vislabāk jutīsies pilsētā, starppilsētu braucienus saglabājot vairāk kā iespēju, nevis ikdienas maršrutu. 

Elektroauto tehnoloģija

Elektroautomašīnu vienīgais dzinulis ir elektriskais motors. Atkarībā no automašīnas elektriskais motors var būt uz vienas vai abām riteņu asīm, un to atbalsta ražīgas litija jona baterijas. Atšķirībā no iekšdedzes motora elektriskajam dzinējam nav jāsasniedz augsti apgriezieni, lai iegūtu optimālo jaudu, – tas paātrinās uzreiz.

Lai nobraucamā distance būtu vēl iespaidīgāka, vairākums elektroauto ir īpaši izstrādāta aerodinamika vēja pretestības mazināšanai. Atšķirīgas formas virsbūves paneļi, šauras un augstas riepas un viegli interjera apdares materiāli, kas ražoti no retāk izmantotiem un pat otrreizējā pārstrādē derīgiem materiāliem. Eksterjera kontrasti īpaši redzami mazauto segmentā.

Vieni no uzskatāmākajiem piemēriem ir BMW i3 un Renault Twizy, kuru eksterjers un interjers būtiski atšķiras no automašīnām kopējā satiksmes plūsmā.

Turpretim tādi premium segmenta pārstāvji kā Tesla Model X vai Audi e-tron vairāk piederīgi kopējai ainavai.

Elektroauto priekšrocības

Elektroauto galvenā priekšrocība ir lēta ekspluatācija – šo auto īpašniekiem nebūs jāraizējas par arvien straujāk augošajām degvielas cenām. Atkarībā no izvēlētās uzlādes vietas katri 100 km ar elektroauto maksās aptuveni divus līdz četrus eiro. Vislabāk, ja elektroauto dienas laikā varat uzlādēt pie ofisa vai nakts laikā pie mājas.

Piemēram, ja mēneša laikā akumulatoru uzlādei no mājas tiks patērēti 500 kWh un elektroauto uz katriem 100 km patērē aptuveni 19 kWh, elektrības rēķins, pēc šī brīža tarifiem, pieaugs par aptuveni 80 eiro. Kopējā nobraucamā distance būs ap 2650 km.

Salīdzinājumam: ļoti ekonomiski dīzeļdzinēji patērē ap 5 l/100 km. Lai veiktu 2650 km, būs nepieciešami 132 litri, kas, pēc šī brīža degvielas cenām, ir aptuveni 165 eiro. Tātad pat ļoti ekonomiska dīzeļa gadījumā tiks iztērēta divreiz lielāka nauda nekā elektroauto gadījumā.

Uzlāde ar standarta rozeti var ilgt vairāk nekā diennakti, piemēram, Hyundai Kona 64 kWh pilnvērtīga uzlāde ilgs 31 stundu. Ja ir iespēja mājās iebūvēt 7 kW staciju, 100% uzlādes ilgums samazināsies līdz deviņām ar pusi stundām. Ātrās uzlādes stacijas (50 kW) 80% no akumulatora uzlādēs 75 minūtēs.

Elektroauto uzturēšana ir ļoti vienkārša. Atšķirībā no automašīnas ar iekšdedzes dzinēju šeit apkopēs nav jāmaina filtri un eļļas. Galvenajiem sistēmas mezgliem ražotājs nodrošina vairāku gadu garantiju. Toyota sniedz piecu gadu vai 100 000 km garantiju (hibrīda akumulatoram 10 gadi), KIA ir septiņu gadu garantija vai 150 000 km, savukārt Hyundai nodrošina septiņu gadu garantiju bez nobraukuma ierobežojuma (akumulatoram astoņi gadi vai līdz 200 000 km nobraukumam).

Turklāt elektroauto nebūt nav paredzēts vien tiem, kas nesteidzīgā gaitā vēlas glābt polārlāčus un maksāt mazāk par ikdienas braucienu. Pateicoties momentāni pieejamam griezes momentam, pat ikdienišķs elektroauto nodrošinās ļoti strauju paātrinājumu līdz aptuveni 50 km/h. Izvēloties premium modeļus, straujais temps nemazināsies arī trīskārt lielākā ātrumā, sasniedzot 100 km/h robežu vien 3–4 sekundēs.

Tāpat neaizmirsīsim par dažādām priekšrocībām! Elektriskie auto drīkst izmantot sabiedriskā transporta joslu, bez maksas izmantot Rīgas satiksmes stāvvietas, un elektroautomobiļu īpašnieki ir atbrīvoti arī no ekspluatācijas nodokļa maksas.

Elektroauto trūkumi

Elektrisko automašīnu tehnoloģijām attīstoties, trūkumu skaits nesarūk – tie vienkārši kļūst mazāk būtiski, līdz izzudīs pavisam. Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir cena. Atšķirība starp auto ar iekšdedzes motoru un elektromotoru var būt pat vairāki desmiti tūkstoši eiro. Comfort komplektācijas Hyundai Kona ar benzīna turbodzinēju maksās 18 590 eiro, bet šāda aprīkojuma elektriskais Kona divreiz vairāk – 39 990 eiro. Lētākais benzīnmotora VW Golf maksās 17 647 eiro, bet elektriskā versija gandrīz trīsreiz vairāk – 42 495 eiro. Augsto cenu aspektu varētu palīdzēt mazināt valsts atbalsts, kā tas ir citviet Eiropā, tomēr paredzams, ka jau drīzumā elektroauto cenas kļūs piezemētākas.

Otrs aspekts ir nobraucamā distance. 5–8 gadus tālā pagātnē reālā nobraucamā distance ar elektroauto robežojās no dažiem desmitiem līdz aptuveni 200 km. Līdz ar tehnoloģiju attīstību ražotāji jau tagad sola pat 400 km reāli veicamo distanci. Atšķirības starp ražotāja rādījumu un reālo situāciju īpaši būs redzamas ziemā, aukstumam būtiski samazinot nobraucamo attālumu. Var gadīties, ka uzlādes stacijas sasniegšanai būs jāizslēdz visas elektriskās ierīces, tajā skaitā arī apsildes krāsniņa.

Svarīgi atzīmēt, ka šim stāstam ir divas medaļas puses. Pat ja no ražotāja solītajiem 400 km mēs varam nobraukt tikai pusi, lielai daļai vadītāju ar to pilnībā pietiktu, lai izbraukātu savu ikdienas maršrutu. Drīzāk runa ir par psiholoģisko pieradumu un ikdienas paradumu maiņu, kas daļēji ir arī elektroauto trešais trūkums.

Šī ir mazāk pašu ražotāju un automašīnu atbildība, tomēr potenciālajiem elektroauto īpašniekiem tas jāņem vērā – uzlādes punktu infrastruktūra. Līdz šim esam pieraduši, ka varam iebraukt pēc degvielas tuvējā DUS un pēc dažu minūšu uzpildes doties prom. Elektroauto industrijai attīstoties, uzlādes punktu kļūs arvien vairāk, taču svarīgs ir arī to izvietojums un uzlādes ātrums. Piemēram, pieslēdzoties speciālajam uzlādes punktam, akumulators no 10% līdz 80% tiks uzlādēts, kamēr baudīsiet maltīti. Ja vien uzlādes punkts jau nebūs aizņemts, kā tas ļoti bieži ir Rīgā un Pierīgā, vai stacija neatradīsies kādā nomaļā stāvvietā bez reālām izklaides iespējām autobraucējiem. Jāatzīmē, ka uzlādes stacijas mēdz arī nestrādāt, kas ir īpaši nepatīkams pārsteigums, kad akumulators jau ir gandrīz tukšs. Latvijā kopumā ir 72 e-mobi ātrās (50 kWh) uzlādes stacijas, bet līdz 2021. gadam staciju skaits dubultosies. Maksa par stacijas izmantošanu ir 0,15 eiro/min. Tiklīdz akumulators būs uzlādējies, process tiks pārtraukts.

Visi šie aspekti gadu gaitā mainījušies tikai uz pozitīvo pusi – elektroauto kļūst lētāki, ar tiem var tālāk aizbraukt un uzlādes punktu kļūst arvien vairāk.

Elektroauto klāsts

Ja vēlaties izmēģināt elektroauto, lūk, daži piemēri!

  • Audi e-tron – no 82 650 eiro, ikmēneša nomas maksājums 714** eiro
  • BMW i3 – 41 400 eiro, ikmēneša nomas maksājums 358* eiro
  • Hyundai Kona – no 39 990 eiro, ikmēneša nomas maksājums 346* eiro
  • Jaguar I-Pace – no 82 800 eiro, ikmēneša nomas maksājums 716** eiro
  • Nissan Leaf – no 36 880 eiro, ikmēneša nomas maksājums 319* eiro

* Informatīvs ikmēneša maksājuma aprēķina piemērs, pieņemot, ka auto iegādei tiek izmantots Swedbank operatīvais līzings. Līzinga periods 5 gadi, pirmās iemaksas apmērs 15%, atlikusī vērtība 30%. Procentu likme 2,29% + 6 mēn. Euribor. Komisijas maksa 1,5% no auto cenas.

** Informatīvs ikmēneša maksājuma aprēķina piemērs, pieņemot, ka auto iegādei tiek izmantots Swedbank operatīvais līzings. Līzinga periods 5 gadi, pirmās iemaksas apmērs 25%, atlikusī vērtība 30%. Procentu likme 2,29% + 6 mēn. Euribor. Komisijas maksa 1,5% no auto cenas.

Rezumējums

Aizvien striktākas izmešu normas un neizbēgamā naftas resursu izsīkšana ir dzinuļi, kas liek autoražotājiem piedāvāt arvien jaunus tehnoloģijas paveidus. Hibrīddzinēju attīstība nonākusi tiktāl, ka ikdienas lietošanā tie atbilst patērētāju prasībām gan pret degvielas patēriņu, gan auto cenu. Pa pēdām seko arī elektroauto industrija, pēdējos gados attīstoties gan uzlādes staciju infrastruktūrai, gan modeļu cenas un veiktspējas attiecībai.  

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs