Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ikgadējā BALTA un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa Drošākais uzņēmuma autoparks ietvaros apdrošināšanas eksperti apkopojuši septiņus noderīgus ieteikumus, kam pievērst uzmanību, lai samazinātu autoparka izmaksas, līdz ar to samazinot arī KASKO izmaksas.
1. Atbilstošs drošības aprīkojums
Saskaņā ar pētījumiem* 90% ceļu satiksmes negadījumu izraisa pats autovadītājs. Visbiežākie negadījumu iemesli ir uzbraukšana nekustīgam objektam vai distances neievērošana.
“Lai samazinātu uzbraukumu skaitu nekustīgam objektam, auto var aprīkot ar mūsdienīgām un plaši pieejamām drošības sistēmām – auto novietošanas sensoriem, atpakaļskata kameru vai auto novietošanas asistentu.
Savukārt distances neievērošanas rezultātā radušos negadījumu skaitu samazinās adaptīvā kruīza kontrole komplektā ar ārkārtas bremzēšanas sistēmu. Noteikti ieteicams apmācīt savu darbinieku izmantot viņam piešķirtā auto drošības aprīkojumu efektīvi, lai samazinātu iespēju iekļūt ceļu satiksmes negadījumā,” iesaka Kristaps Liecinieks, konkursa Drošākais uzņēmuma autoparks žūrijas priekšsēdētājs.
2. Praktiski un teorētiski apmācīti darbinieki
Tehnoloģiskais progress pēdējā desmitgadē ir bijis ļoti straujš, autobūvē ieviešot daudz dažādu jaunumu. Lielākā daļa šoferu autovadītāja apliecību ir saņēmuši pirms 10 un vairāk gadiem. Tādēļ ieteicams jebkuram autovadītājam, uzsākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, iziet teorētisko un praktisko apmācību, kā pareizi un efektīvi izmantot transportlīdzekļa iespējas, kuras nereti ir plašākas, nekā autovadītājs to apzinās.
3. Atbilstošas riepas
Katra transportlīdzekļa saķeri ar ceļu veido riepas, kuru izvēles, nomaiņas un lietošanas politika ietekmē drošu braukšanu ar konkrēto transportlīdzekli. Pareizākā autoparka pārvaldnieka izvēle būs riepas, kas nodrošina vislabāko saķeri transportlīdzeklim ar ceļa segumu atbilstoši automašīnas biežākajam izmantošanas veidam un braukšanas apstākļiem.
Ļoti svarīgs riepu efektivitātes faktors ir atbilstošs gaisa spiediens. No tā atkarīgs pareizs riepas nodilums, ilgmūžība un attiecīgi – arī satiksmes drošība.
4. Autovadītāja prasmes un to vērtējums
“Darbiniekiem, kas tiešā veidā saistīti ar uzņēmuma autotransporta vadīšanu, pirms darba auto uzticēšanas autovadītāja prasmes jāpārbauda praksē. To var darīt, gan iesaistot atbildīgo par uzņēmuma autotransportu, gan citu darbinieku – pieredzējušu autovadītāju. Noteikti vērts pārbaudīt, vai darbinieks māk pareizi aizpildīt saskaņoto paziņojumu pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Izskatot KASKO un OCTA atlīdzību pieteikumus, vairāk nekā 50% gadījumu sastopas ar nepilnīgi aizpildītiem saskaņotajiem paziņojumiem,” norāda Kristaps Liecinieks.
5. Instrukcija uzņēmuma transportlīdzekļos
Negadījumi, kas notiek ar uzņēmuma darbinieku vadītajiem transportlīdzekļiem, ir uzņēmuma autoparka riska vadības atspoguļojums, pārliecināts K. Liecinieks.
Praktiski noderīga var būt uzņēmuma transportlīdzekļos izvietota viegli saprotama un kodolīga instrukcija, kā rīkoties pēc ceļu satiksmes negadījuma, jo stresa situācijā pat pieredzējuši autovadītāji nereti domā un rīkojas haotiskāk nekā ikdienā. Šāda instrukcija būs lielisks palīgs autovadītājiem negaidītās situācijās!
6. Pareizais balanss starp atbildību un motivāciju
Darbiniekam, izmantojot uzņēmuma transportlīdzekli, ir jāuzņemas atbildība par savu braukšanas stilu un attieksmi pret uzņēmuma mantu. Taču nedrīkst aizmirst arī par veselīgu un sabalansētu līdzsvaru starp autovadītāju materiālo un morālo atbildību un materiālo un morālo motivāciju neizraisīt negadījumus.
Veiksmīgāk pārvaldīto autoparku pārvaldnieki ir atraduši pareizo balansu, balstoties uz zināšanām un pieredzi.
7. Iekārtas, kas ziņo par darbinieka braukšanas stilu
Šādas ierīces mēra un ziņo par transportlīdzekļa kustības ātrumu, strauju bremzēšanu vai uzsākšanu, strauju braukšanu līkumos. Kā stāsta Kristaps Liecinieks, iegūtos datus var izvērtēt, sniegt darbiniekiem atgriezenisko saiti un mudināt braukt drošāk un ekonomiskāk.
Domājot, ka tiek novēroti, autovadītāji mēdz braukt vairāk nekā par 2 km/h lēnāk, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu nozīmē satiksmes negadījumu skaita samazināšanos pat par 5–10%.
