Pūce mājās. Cik tas ir reāli?

Kopš kinoskatītāji iepazinuši kino sāgu par Hariju Poteru, ne viens vien sapņojis sadraudzēties ar mazā burvja spārnoto palīgu – pūci. Vai par gudrības simbolu dēvētais putns tiešām var kļūt par mājas mīluli?
Pūce
24. oktobris, 2018

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Putnumīļi gan uzreiz jābrīdina, ka pie mums visi plēsīgie putni ir aizsargājami, tāpēc ieviest par mājputniem pūces vai nodarboties ar to komerciālu pavairošanu nebrīvē Latvijā nav atļauts. Ir valstis, kur darbojas oficiālas pūču audzētavas, tāpat internetā skatāmajos video ierakstos redzams, ka pūces var būt draugos ar suni un pat kaķi. Piemēram, par interneta sensāciju savulaik kļuva Krievijā mītoša Sibīrijas haskiju šķirnes suņu meitene Ilona, kas sadraudzējusies ar polārpūci Ņušu un ūpju mazuli Zevu.

Tomēr var gadīties, ka atrodat savainotu pūci un uz laiku dodat tai pajumti. Ar ko būtu jārēķinās? Vispirms jāņem vērā, ka šķietami pat augumā nelielajai urālpūcei spārnu plētums var sasniegt pusotra metra, tāpēc pūci nevar uz laiku iesprostot papagaiļu būrī. Ir, protams, arī augumā mazākas pūcītes, piemēram, apodziņi, kas vairāk atgādina pūču mazuļus, nevis pieaugušus putnus. Taču arī apodziņi mīl brīvību un plašumu un nav turami sprostos.

Dienā apēd četras peles

Arī ēšanas paradumi pūcēm atšķiras no papagaiļa vai kanārijputniņa, kas der par lolojumputnu. Pūce medī dzīvus un kustīgus barības objektus, tos aprijot vienā paņēmienā vai arī lielākos saplēšot pa daļām. Dienā, lai pūce izdzīvotu, viņai vajadzēs vismaz četras peles! Turklāt jāņem vērā, ka pūces kuņģim ir divas daļas – dziedzerkuņģis un muskuļkunģis. Pirmais producē fermentus un skābes, kas palīdz uzsākt gremošanas procesu, bet otrs kalpo kā filtrs, kas aiztur nesagremojamās barības sastāvdaļas. Un to, kas nebūs sagremojamas – sīkie kauliņi, spalvu kumšķi –, pūces muskuļkuņģis sapresēs, un, kad putna gremošanas sistēma būs izmantojusi visas derīgās barības sastāvdaļas, putns lieko atrīs un izspļaus. Iedomājieties, kā tas varētu notikt, ja pūci turētu dzīvoklī!

Var nopietni savainot

Jāņem vērā, ka pūcei ir asi nagi un spēcīgs knābis, viņai ir mednieka instinkts, tāpēc viņa pat rotaļājoties var cilvēku nopietni savainot. Bijuši gadījumi, kad dabā agresīvāki putni ligzdošanas laikā ir uzbrukuši cilvēkam. Pūces skrāpējumi būs daudz dziļāki par tiem, ko var nodarīt kaķa nagi. Un, dzīvoklī turēta, tā var izplūkāt apģērbu, paklājus, saskrāpēt mēbeles un citas mājsaimniecības lietas.

Ja nu ir kāda tukša, neizmantota istaba, tad tur arī pūci varētu izmitināt. Būs gan jāaizsedz logi un no telpas jāizvāc tās mēbeles, uz kurām pūce nejauši varētu sevi savainot. Bet, tā kā pūce uz pasauli labprātāk noskatās no augšas un netekalē pa zemi kā vista, jāparūpējas, lai pūcei būtu, kur apmesties augstāk par grīdas līmeni. Pie sienām var piestiprināt sausus zarus, kas aptīti ar mīksto grīdas segumu. Jāatmet arī doma, ka varēsi pūci samīļot, pabužināt, pieglaust sev klāt – putnam tas nepatiks. Turklāt pūcēm piemīt visai spēcīgs un cilvēka ožai ne pārāk patīkams aromāts. Vēl negatīvs aspekts: šie plēsēji ir aktīvi diennakts tumšajās stundās – rīta un vakara krēslā un naktīs, kad nereti arī skaļi kliedz. Pūcēm ik pa laikam patīk arī pērties ūdenī, tāpēc būs vajadzīgs piemērots trauks šādām vannošanās nodarbēm. Par tādu var noderēt, piemēram, kaķu tualetes kastes ar augstajām malām.

Un tomēr, pirms uzņemties rūpes par savainotu pūci, vispirms nopietni jāpārdomā, vai vērts no meža nest putnu mājās. Dabā darbojas skarbie dabiskās atlases likumi, un slims, savainots putns reti spēj atlabt tā, lai atkal varētu medīt un pilnvērtīgi izdzīvot.

  • Pasaulē ir vairāk nekā 230 pūču sugu. Pēc Latvijas pūču izpētes biedrības ziņām, Latvijā novērotas 13 sugas, bet regulāri ligzdo sešas sugas – meža pūce, ausainā pūce, urālpūce, apodziņš, bikšainais apogs un ūpis. Samērā neregulāri ligzdojam manītas vēl divas sugas – purva pūce un ziemeļpūce.
  • Pūces ir plēsēji ar izcilu redzi un dzirdi, kuras spēj lidot tikpat kā bez skaņas. Tēviņi un mātītes ir vizuāli līdzīgi, tomēr mātīte parasti ir augumā lielākas.
  • Pūces pārtiek no bezmugurkaulniekiem (kukaiņiem, gliemežiem, sliekām, zirnekļiem un vēžveidīgajiem), kā arī zivīm, rāpuļiem, abiniekiem, putniem un nelieliem zīdītājiem. Barības sastāvs dažādām pūču sugām atšķiras. Piemēram, mazās ausainās pūcītes pārsvarā pārtiek no kukaiņiem, bet plīvurpūces galvenokārt ēd peles, strupastes un ciršļus. Lielās pūces, piemēram, ūpji, medī zaķus, jaunas lapsas un putnus.
  • Vairāku tautu pasakās pūces tiek raksturotas, kā meža gudrākie putni, taču patiesībā pūces ar īpašu viedumu neizceļas. Pēc zinātnieku novērtējuma pūcēm salīdzinājumā ar citiem putniem intelekts ir vidusmēra līmenī.
  • Nereti uzskata, ka pūces medī naktī, jo dienā tās slikti redz. Dienas laikā pūces dabā patiešām slēpjas koku lapotnēs, zaru lūzuma vietās, dažādos seklos dobumos. Taču medīt naktī tās izvēlas, lai izvairītos no citiem konkurējošiem plēsējiem, kas ir aktīvi dienā.
  • Pūces lieliski redz arī diennakts gaišajā laikā, bet naktī tās orientējas pēc dzirdes. To asimetriski izvietotās ausu atveres ir klātas ar īpaši jutīgām dūnām, kas palīdz uztvert visniecīgāko skaņas vibrāciju. Taču tas, ko dažām pūču sugām uzskatām par ausīm, patiesībā ir tikai spalvu pušķīši.
  • Pūces pārsvarā ir monogāmi putni, pat vientuļnieki pavasaros atgriežas iepriekšējā ligzdošanas vietā pie jau zināmā partnera.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs