Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Administratīvā apgabaltiesa 2018.gadā atcēla Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru tika konstatēts pārkāpums un piemērots naudas sods SIA Moller Auto Latvia, Moller Baltic Import, SIA Moller Auto Ventspils un SIA Moller Auto Krasta.
Senāts nosprieda, ka tiesas secinājumi nav pietiekami pamatoti, lai atceltu KP lēmumu, un nosūtīja lietu atkārtotai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
KP 2014.gadā konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti, kas nodarbojas ar Volkswagen markas automašīnu izplatīšanu, vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos, kurus rīkojuši gan privāti uzņēmumi, gan valsts pārvaldes iestādes un aģentūras, tāpat arī pašvaldības, skolas (skolēnu autobusi), pansionāti, iekšlietu sistēmas iestādes un citi. Dīleri regulāri viens otru informēja par saviem plāniem attiecībā uz kādu iepirkumu, lūdzot pārējos nekonkurēt, piemēram, nepiedalīties iepirkumā vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas.
Par karteļa vienošanos Volkswagen tirgotājiem tika piemērots 7,6 miljonu eiro liels sods.
Tirgotāji KP pieņemto lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda piemērošanu apstrīdēja tiesā. Apgabaltiesa ar 2018.gada spriedumu apmierināja Moller Auto Latvia un Moller Baltic Import pieteikumus, savukārt attiecībā uz Moller Auto Ventspils un Moller Auto Krasta atzina, ka pārkāpuma konstatējums ir pareizs, taču lēmums daļā par sodu ir atceļams.
Senāts nepiekrita apgabaltiesas apsvērumiem par Volkswagen izplatīšanas tīkla dalībnieku aizliegtās vienošanās sadalīšanu trīs dažādās un autonomi novērtējamās vienošanās. Senāts skaidro, ka dīleru vienošanās par cenu vai aizsega piedāvājuma iesniegšanu principiāli neatšķiras no situācijas, ja kāds dīlers vienošanās rezultātā konkursā rīkojas pasīvi un savu konkurējošo piedāvājumu neiesniedz. Šāda rīcība var raksturot aizliegtās vienošanās dažādās izpausmes, pielāgojoties konkrētā iepirkuma specifikai, tomēr nav pietiekams pamats, lai dīleru darbības tālāk dalītu atsevišķās vienošanās.
Par starpzīmolu konkurences esamību Senāts spriedumā skaidroja, ka «ja vien kartelī neietilpst pilnīgi visi konkrētā tirgus dalībnieki, vienmēr pastāv kaut kāds ārējs konkurences spiediens». Tas var būt stiprāks, var būt vājāks, taču parasti tāds ir.
«Taču līdz šim karteļa vienošanos gadījumā konkurences tiesībās nav bijis būtiski noskaidrot, vai šīs konkurences spiediens būtu varējis novērst vienošanās negatīvās sekas,» norāda tiesa, skaidrojot, ka tieši ar to atšķiras «mērķa vienošanās», kad vienošanās seku pierādīšana nav priekšnoteikums pārkāpuma konstatēšanai.
«Senāts savā spriedumā apstiprina, ka aizliegtas vienošanās mērķa noskaidrošanā Administratīvā apgabaltiesa kļūdījās gan Volkswagen izplatīšanas tīkla dalībnieku darbību novērtēšanā, gan vienošanās ekonomiskā konteksta novērtēšanā,» norāda KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs.
Apgabaltiesa apsvērumus par konkurences spiedienu, ko izdara citu automašīnu marku izplatītāji uz Volkswagen dīleriem, pamatojusi atrauti no lietā konstatētajiem apstākļiem un pierādījumiem.
Hitrovs skaidro, ka Senāta ieskatā Administratīvās apgabaltiesas spriedums nesniedza pietiekamu atbildi, kādēļ konkurences deformēšana tikai viena zīmola ietvaros varētu nebūt konkurences ierobežojums pēc mērķa.
«Ja loģiski turpinātu un vispārinātu apgabaltiesas sprieduma apsvērumus par mērķa ierobežojumiem, par aizliegtām varētu atzīt tikai tādas vienošanās, kuras aptvertu pilnīgi visu automašīnu marku visus dīlerus ,» norāda KP pārstāvis.
Šāda apgabaltiesas pieeja bija pretrunā tirgū pastāvošiem tirgus dalībnieku konkurences ekonomiskiem procesiem un tās mazināšanas centieniem, kas arī bijis KP kasācijas sūdzības pamatā.
Senāts arī atzina, ka aizliegtas vienošanās pārbaude tiesas procesā nav notikusi procesuāli taisnīgā veidā pret KP. Senāts skaidro, ka tiesas procesā nereti veidojas loģiska un secīga saspēle starp abu pušu apgalvojumiem un iebildumiem. Uzsākot jaunu apstākļu loka noskaidrošanu, lai pārbaudītu pieteicēja iebildumu pamatojumu, tiesa nevar ierobežot iespēju iestādei sniegt jaunus argumentus un pierādījumus lēmumā ietvertā pamatojuma pareizības pārbaudei.
Senāta spriedums nav pārsūdzams, un lieta ir nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.
