Pandēmijas laikā nozagto darbu skaits būtiski palielinājās – gada pirmajā pusē tika nozagti vismaz seši ievērojami mākslas darbi. Lai arī varētu šķist, ka mūsdienās to izdarīt varētu būt teju vai neiespējami, noziegumu plānošanai zagļi pieiet radoši. Un visbiežāk noziedzīgā rīcība vainagojas ar panākumiem.
Lai plānotu noziegumu, zagļi radoši pieiet arī komunikācijai un platformai, kuru izmanto mērķa sastādīšanai.
Piemēram, viena no Monē darbu zādzībām tika organizēta iepazīšanās lietotnē Tinder.
Citi lasa
Van Goga glezna “Pavasara dārzs” tika nozagta mākslinieka 167. dzimšanas dienā – šī gada 30. martā. Laupītājs rūpīgi plānoto zādzību realizēja, atbraucot uz muzeju ar motociklu un ielauzās tajā, izmantojot āmuru.
Sezana gleznas «Skats uz Auversu pie Uāzas» zagļi iedvesmojušies no kino redzētā. Glezna tika nozagta 1999. gada 31. decembrī – laikā, kad visa pasaule svinēja jaunās tūkstošgades sākumu. Zādzība aizņēma tikai 10 minūtes. Zagļi ielauzās muzejā uzrāpjoties pa blakus esošajām sastatnēm – izsita jumta logu un nokāpa pa virvju kāpnēm līdz lejai. Papildu tam viņi izmantoja dūmu bumbu, kuras radītie dūmi aizsedza novērošanas kameras. Tas apsardzes darbiniekiem lika domāt, ka izcēlies ugunsgrēks. Darbinieki nevis meklēja dūmu cēloni, bet izsauca ugunsdzēsējus, dodot zagļiem laiku aizbēgt.
Vienā no pēdējo gadu vērienīgākajām zādzībām, kura norisinājās 2012. gadā Roterdamas mākslas muzejā Kunsthal, tika nozagti 7 mākslas darbi, to skaitā gan Monē, gan Pikaso gleznas. Monē savas dzīves laikā kopumā uzgleznoja 40 versijas gleznai “Vaterlo tilts”.
Notvertā zagļa māte apgalvoja, ka gleznu viņa ir sadedzinājusi Rumānijā – savā krāsnī, tādējādi cenšoties pasargāt dēlu un iznīcinot pierādījumus.
Policija viņas krāsnī patiešām atrada pigmenta pēdas, taču ar to nepietika, lai apstiprinātu šo apgalvojumu.
Izstāde «Zudušie mākslas darbi»
„Izstāde “Zudušie mākslas darbi” ļauj ieskatīties zudušajā vēsturē un novērtēt iepriekš neredzētus un ikoniskus mākslas šedevrus. Tā tapusi sadarbībā ar mākslas noziegumu ekspertu, asociācijas “Pētījumi par noziegumiem pret mākslu” dibinātāju Dr. Noā Čarniju (Noah Charney).
12 mākslas darbus līdz 2021. gada 10. februārim var aplūkot izstādes mājas lapā, kā arī Samsung Frame TV iebūvētajā mākslas darbu platformā Art Store.
Lai palīdzētu atrast šos un citus pazudušos darbus, Samsung ir uzsācis plašu kampaņu. Izmantojot mirkļbirku #MissingMasterpieces, ikviens mākslas cienītājs ir aicināts dalīties ar norādēm kas palīdzētu atklāt darbu atrašanās vietu. Varbūt mākslas mīļotāju sniegtie padomi, teorijas un norādes ļaus ātrāk atrast šos mākslas šedevrus,” vēsta Samsung Electronics Baltics sadzīves elektronikas biznesa direktors Baltijā Sergejs Kostjučenko.