Rīga -1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daudzus noteikti iepriecinās fakts, ka vismodernākie lukturi tagad tiek uzstādīti ne tikai augstākās klases BMW, Mercedes-Benz un Audi modeļos, bet arī vidējās klases mašīnās. Piemēram, vācu kompānija Opel bija viena no pirmajām, kas kompaktās klases hečbekos ieviesa adaptīvos LED lukturus, izraisot būtiskas pārmaiņas visā tirgū.
No degošas eļļas līdz lāzeram
Apdrošināšanas sabiedrības ERGO Lietuva 2022. gadā publicēja pētījumu, kurā bija noskaidrots, ka visvairāk negadījumu mūsu kaimiņzemē tiek reģistrēts novembrī un decembrī. Tāpat secināts – viens no tā iemesliem ir fakts, ka rudens beigās ātrāk iestājas tumsa un cilvēkiem ilgāk nākas braukt tumšajā laikā. Latvijā situācija ir līdzīga.
Nozares speciālisti jau sen runā par to, cik svarīgi ir kvalitatīvi izgaismot ceļu. Par laimi, ražotāji savus jaunākos modeļus aprīko ar aizvien gudrākiem lukturiem. No pirmajiem sērijveida Ford Model T, kuros apgaismojumam izmantoja degošu petroleju vai eļļu, līdz pat mūsdienu BMW luksusa limuzīniem, kuri apkārtni izgaismo ar lāzeru, auto apgaismojums ir progresējis, var teikt, zibens ātrumā.
Pirmās elektriskās spuldzes mašīnās sāka uzstādīt pirms vairāk nekā simts gadiem. Vispirms tās parādījās luksusa Cadillac un Rolls-Royce modeļos, bet pēc tam tās pārņēma arī citas kompānijas. Līdzīgi popularitāti ieguva arī Eiropā 20. gadsimta 60. gados izstrādātās halogēna spuldzes.
Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē parādījās augstas intensitātes izlādes (HID) jeb ksenona lampas, bet 1993. gadā pasaule ieraudzīja pirmās gaismas diodes (LED) sērijveida automašīnas lukturos. Šī gadsimta sākumā autobūve sāka dot priekšroku LED lukturiem, un nu tie ir kļuvuši par dominējošo tehnoloģiju. Tagad ražotāji sacenšas, lai vēl vairāk paplašinātu LED lietojumu. Tiesa, tirgū jau ir pieejami arī modernāki risinājumi, piemēram, lāzerlukturi, tomēr tie pašlaik ir ievērojami dārgāki.
Kāpēc tieši LED?
Ņemot vērā attiecību starp iespējām un izmaksām, LED diodes ir kļuvušas par efektīvāko gaismas tehnoloģiju. «Gaismas diodes ir salīdzinoši lētas, tām vajag pavisam maz enerģijas un arī maz vietas. Spuldzes ir viegli integrējamas jebkura tipa lampās, un viss ir pilnībā optimizēts viedajām tehnoloģijām,» stāsta Kursors.lv auto eksperts Māris Gaugers.
LED tehnoloģijas, domājams, šobrīd ir sasniegušas savu augstāko punktu. “Taču programmatūrā uzlabojumi vēl ir iespējami. Respektīvi – var meklēt, kā lukturus regulēt vēl labāk, lai gaisma nežilbinātu citus satiksmes dalībniekus," norāda Māris.
Darmštates Tehniskās universitātes (Vācija) un Eiropas asociācijas LightSightSafety pētījumi liecina, ka modernās LED sistēmas ievērojami uzlabo drošību. Testos apstiprināts, ka, braucot ar 80 km/h, cilvēki ceļmalā esošos objektus uztver 30–40 metru attālumā, kas nav iespējams ar halogēna un ksenona tuvajām gaismām. Tas nozīmē, ka autovadītājam ir aptuveni par pusotru sekundi vairāk reaģēšanai, ja, piemēram, uz ceļa pēkšņi izskrien dzīvnieks.
Efektīvās LED spuldzes ne tikai rada spilgtāku gaismu, bet ir arī ievērojami izturīgākas un tām nepieciešams mazāk enerģijas. Turklāt šādi lukturi vairs nav jāpārslēdz manuāli, jo atsevišķus gaismas segmentus aktivizē un deaktivizē pati automašīna, kas ievērojami pagarina lukturu kalpošanas laiku.
Ražotājiem ir svarīgi arī tas, ka LED tehnoloģijas kompaktums ļauj veidot dažādu gaismas grafiku un ka tās ir piemērotas nelieliem lukturiem. Tas burtiski atraisa rokas dizaineriem, tāpēc viņi var gan izcelt zīmola identitāti, gan arī rast kādus unikālus risinājumus.
Evolūcija
Kritiķi kā lielisku priekšējo lukturu evolūcijas piemēru bieži min Opel inovācijas. Šis zīmols apgaismojuma tehnoloģijās veicis ievērojamus ieguldījumus. Tas saistīts ar ražotāja stratēģiju, pēc kuras uzņēmums ievieš drošību uzlabojošas tehnoloģijas visā zīmola saimē.
Jau 1989. gadā ikoniskajā Calibra modelī parādījās elipsveida lukturi, bet 2003. gadā vācieši bija pirmie, kas vidējā klasē uzstādīja dinamiskos lukturus, kas pagriešanās manevra laikā var pagriezties pat 90 grādu leņķī. Gadu vēlāk šī tehnoloģija nonāca kompaktajā Astra, bet pēc tam tika uzstādīta Meriva, Corsa un citos.
2008. gadā Insignia modelī debitēja dinamiskie ksenona lukturi, kas gaismas intensitāti pielāgoja braukšanas apstākļiem un ātrumam.
Gandrīz pirms desmit gadiem Opel ieviesa Intellilux – pilnībā adaptīvus LED matricas lukturus, un vācu zīmols bija pirmais, kas tos integrēja kompaktajā automobilī. Astra modelī tie aizstāja iepriekš izmantotos bi-ksenona lukturus. Līdz tam šāda sistēma bija pieejama tikai premium un pat augstākas klases mašīnās. Līdz ar to 2015. gadā pieņemtais Opel lēmums vēlāk kalpoja par pagrieziena punktu arī vairākiem citiem masu auto ražotājiem.
LED matricas sistēma, kas sastāv no sešpadsmit segmentiem, spēj pati nepārtraukti pielāgot stara garumu un intensitāti jebkuriem satiksmes apstākļiem. Piemēram, izbraucot no pilsētas, automātiski ieslēdzas tālās gaismas.
LED tehnoloģiju mēdz apvienot arī ar priekšā novietotu videokameru, kas uztver pretībraucošos transportlīdzekļus un deaktivizē atsevišķus lukturu segmentus, kas varētu apžilbināt citus autovadītājus. Pēc tam, kad mašīna pabraukusi garām, attiecīgie segmenti tiek aktivizēti un atkal ceļu izgaismo pilnībā.
Tehnoloģiju virsotne
Jaunākās paaudzes Astra modelī uzstādītie Intellilux adaptīvie pikseļu LED lukturi gaismas plūsmu spēj sadalīt vēl precīzāk, jo tajos ir 168 individuāli vadāmi LED elementi, izkārtoti trīs ārkārtīgi plānās rindās. Tie tiek aktivizēti un deaktivizēti vēl ātrāk – tagad tam nepieciešamas tikai milisekundes, un tas ļauj vadītājam pastāvīgi redzēt maksimāli izgaismotu ceļu. Turklāt šīs tehnoloģijas tālās gaismas var sniegties pat 400 metru tālumā.
Taču jau šobrīd visas pārējās lukturu tehnoloģijas ir pārspējušas lāzergaismas. Lāzeroptika ne tikai spīd spožāk, bet arī aizņem mazāk vietas. Tiesa, kā jau teikts iepriekš, tā maksā dārgāk.
«Runājot par gaismas intensitāti, lāzerlukturi šobrīd ir nepārspējami, un ar tiem iespējams apgaismot pat 600 metrus uz priekšu. Taču, domājams, šai tehnoloģijai vēl tiks gan uzlabota programmatūra, gan optimizētas izmaksas. Tikai tā ražotāji varēs izmantot alternatīvus materiālus un lāzertehnoloģijas kļūs pieejamākas,» uzskata Māris.
