Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Arolsenas arhīvs Vācijā — iespēja arī Latvijas iedzīvotājiem atgūt karā nozagtās atmiņas

    Aktuāli
    Ieva
    Ieva
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    1. novembris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: no Arolsen Archives fondu materiāliem
    Laulības gredzeni, rokas un kabatas pulksteņi, maki, piespraudes, fotogrāfijas, dokumenti… Arolsenas arhīvā Vācijā joprojām glabājas tūkstošiem priekšmetu, kas piederējuši nacistu režīma laikā koncentrācijas nometnēs ieslodzītājiem. Kampaņa #StolenMemory jeb Nozagtās atmiņas ir mēģinājums atdot mantas īpašnieku ģimenēm. Tiek meklēti arī latviešu tuvinieki!
    Nākamais: Latvietis Cepurītis

    Arolsenā (Vācijā) atrodas visplašākais arhīvs ar informāciju par nacionālsociālisma upuriem un izdzīvojušajiem. Krājumā ir informācija par aptuveni 17,5 miljoniem cilvēku, un tā iekļauta UNESCO programmā Pasaules atmiņa. Patlaban arhīvs veido plašu tiešsaistes arhīvu internetā un padara dokumentus pieejamus interesentiem visā pasaulē.

    Sāpīgie atgādinājumi

    Daži klikšķi uz interneta saites, un datorā atveras saraksts ar uzvārdiem un vārdiem: Zirdziņš Alberts, Babulis Kārlis, Vaivads Miķelis, Gulbis Alma un citi. Pavisam 16 vārdi un uzvārdi. Katram pretī – viena vai vairāku priekšmetu fotogrāfijas. Laulības gredzens ar gravējumu Zelma, gredzens ar rotājumu Latvijas karoga krāsās, broša un citi priekšmeti – tās ir lietas, kas identificētas kā reiz piederējušas Latvijas iedzīvotājiem.

    Arhīva dzīlēs tās glabājušās desmitiem gadu. Tagad tām pienācis laiks atgriezties pie cilvēkiem, kuriem šīs atmiņas ir svarīgas. Kopumā arhīvā glabājas priekšmeti, kas piederējuši cilvēkiem no 30 valstīm, netrūkst arī lietu, kuru īpašnieku vārds vai valstiskā piederība tā arī nav identificēti.

    «Arolsenas arhīvs glabā informāciju par holokausta un nacistu tirānijas upuriem – cilvēkiem, kas tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs, geto, piespiedu darba nometnēs un gestapo cietumos,» stāsta Latvijas Sarkanā Krusta Meklēšanas nodaļas koordinatore Alīna Kaņepa.

    «Lielākoties šo cilvēku tālākais liktenis nav zināms. Dzīvi, miruši – datu nav. Spriežot pēc dzimšanas gadiem, iespējams, kāds no viņiem vēl šodien varētu būt dzīvs, taču lielākoties – diez vai. Tāpēc projekta Nozagtās atmiņas īstenotāji lūdz atsaukties šo cilvēku tuviniekus, lai varētu atdot viņu ģimenēm reiz atņemtās atmiņas.

    Tas, ka šīs pagātnes liecības ir saglabājušās, patiesībā ir brīnums.

    Kad koncentrācijas nometnes beidza pastāvēt, nacistiskais režīms centās neatstāt liecības par saviem noziegumiem – dokumenti, priekšmeti tika dedzināti un iznīcināti. Daļa no tā, kas atrodas arhīvā, tika salasīta pa gruvešiem.»

    Nākamā lapa

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē