Būvējam koka māju Siguldā: apkures, rekuperācijas un elektroapsaistes risinājumi

Daudziem ir sapnis par savu māju, bet ne visiem ir priekšstats, ko īsti nozīmē tās būvniecība un kā panākt labāko rezultātu. Tādēļ turpinām rakstu sēriju, kas parādīs un izstāstīs mājas tapšanas procesu no idejas līdz atslēgām. Un tā nebūs teorija – kopā būvēsim pavisam īstu koka karkasa māju, kas atrodas siguldā un kurai jau ir potenciālie saimnieki.

Foto: Publicitātes foto

4. sērija

Mājas apkure, rekuperācija un elektroapsaiste

Dažādu apkures sistēmu izvērtēšana un mājas energoefektivitāte.
Rekuperācijas sistēmas.
Elektroapsaiste mājā un ārpus tās.
Siltās grīdas.

Mājas dosjē

Pilnībā labiekārtota vienstāva koka karkasa māja ar augstiem griestiem, četrām guļamistabām, diviem sanitārajiem mezgliem un lielu terasi zem jumta.
Mājas platība – 150 m2, zemes gabals – 1200 m2.
Plānots arī žogs, bruģis un teritorijas labiekārtošana.
Potenciālie saimnieki – jauna ģimene ar mazu bērnu.
Gatavas mājas aptuvenās izmaksas kopā ar zemi – 300 000 eiro.
Atrodas Siguldā, jaunā privātmāju apbūves teritorijā.

Konsultē: Matīss Kligins, SI House līdzīpašnieks un attīstības vadītājs.

Kas jau izdarīts?

1. sērija: noskaidrojām, kam pievērst uzmanību, iegādājoties zemi; kā atrast savu arhitektu un būvnieku, kā arī – ko nozīmē izstrādāt projektu un tāmi; izvērtējām dažādas hipotekārā kredīta iespējas.

2. sērija: ierīkojām būvlaukumu un tikām skaidrībā par ārējo un iekšējo komunikāciju izbūvi; noskaidrojām, kas ir zviedru pankūka un citas nianses par pamatu plātnes betonēšanu.

3. sērija: uzbūvējām mājas skeletu, noskaidrojām, kas ir tvaika izolācija un vēja difūzijas membrāna un kā to pareizi izbūvēt, kā arī uzzinājām par blow door testu; tikām galā ar fasādi; uzdevām dažādus jautājumus par finansējuma piešķiršanu būvniecības gaitā.

Labā ziņa, ka mūsu māja jau ir zem jumta un ar pabeigtu fasādes apdari. Taču, pirms ķerties pie iekšējiem apdares darbiem, jātiek galā ar ļoti svarīgu būvniecības iekšdarbu posmu – komunikāciju izbūvi, kas nozīmē ūdensvadus, kanalizāciju, elektrību un apkuri. Īpašu uzmanību pievērsīsim diviem pēdējiem. Šie procesi vairāk vai mazāk notiek paralēli. «Būtiski izprast savas vajadzības un izstrādāt konkrētus plānus, pēc kā vadīties būvniecībā. Es teiktu, ka svarīgākais būtu tehniskās telpas plāns un virtuves komunikāciju plāns (ieskaitot precīzu tvaika nosūcēja izvada vietu), savukārt pārējās pozīcijas būtu jāizbūvē pēc individuāla plāna – piemēram, kā un kur būs izvietoti gaismekļi,» darba fronti ieskicē Matīss Kligins.

Elektrība – viegli ielaist muļķīgas kļūdas

Tas, ko noteikti vajadzētu ļoti rūpīgi un savlaicīgi izplānot – elektroapsaistes izbūvi jeb elektroinstalācijas. Gatavojot žurnālu un uzklausot dažādus remonta stāstus, gadījies dzirdēt, ka pat dizainers plānā aizmirst virs darba letes virtuvē iezīmēt vietu rozetēm, flīzētājs sienu virs letes smuki noflīzē un līdz ar to saimniecei tagad nākas stiept blenderi pāri pusei virtuves, kur rozete ir pieejama. «Elektrības jautājumu privātmājā varētu sadalīt trijās daļās: vadu izbūve, sadales skapis un dekoratīvie materiāli.

Teorijā pašu vadu izbūve līdz lampām un kontaktligzdām ir relatīvi viegls process, tomēr tur ir nianses: attiecīgā šķērsgriezuma vada instalācija gofrā (plastmasas caurulē, kurā vadi tiek ievietoti papildu aizsardzībai) un tā izbūve no sadales skapja līdz konkrētajam punktam – rozetei, slēdzim vai gaismeklim. Jāzina konkrēts augstums un punkta atrašanās vieta, attālums no kādas no sienām. Precīza apgaismojuma atrašanās vieta arī ir tikpat būtiska. Tomēr rekomendēju vadu atstāt garāku, lai, piemēram, lampu virs ēdamgalda var pavirzīt uz vienu vai otru pusi, ja nu galds gadās lielāks vai mazāks, nekā sākotnēji plānots,» iesaka Matīss. «Nevajag piemirst arī par āra, fasādes apgaismojumu, iespēju lādēt elektroauto, novērošanas kameru izvadus, varbūt arī kustību sensorus ar interneta kabeļiem un vājstrāvu. Un arī saules paneļiem paredzēt gofru, ja tādus plāno izbūvēt.

Tas, kas jāatceras: ja komunikāciju izbūve notiek vēlāk, tā gan bojā māju vizuāli, gan arī mazina tās energoefektivitāti,

jo visiem instalāciju punktiem, kas šķērso mājas skeletu, jābūt hermētiski nosegtiem ar speciālu līmlenti vai manšetēm (nosacītiem līmlentes kvadrātiem ar caurumiņu, kas paredzēti, lai, piemēram, hermētiski noslēgtu gofru). Līdz ar to, ja ir aizmirsies izbūvēt kādu no pozīcijām, to kvalitatīvi apstrādāt zem fasādes vai rīģipša ir ļoti sarežģīti, un var rasties noplūdes ēkas blīvumā, līdz ar to zūd energoefektivitāte.»

Vēl būtisks ieteikums no būvniecības speciālista: sadales skapim neatkarīgi no plānotās jaudas paredzēt, ka tā nebūs mazāka par 25 ampēriem. «Gadās, cilvēki grib ietaupīt un domā, ka viņiem pietiks ar 16 ampēriem, bet tad nopērk, piemēram, elektroauto, jauda nepieciešama lielāka, un viss atkal jāpārtaisa.» Vēl Matīss Kligins uzsver, ka noteikti jāizbūvē noplūdes automāti – tie salīdzina strāvu, kas ieiet un iziet ķēdē. Ja daļa aizplūst citur (piemēram, caur, nedod Dievs, cilvēku vai bojātu izolāciju), ierīce ļoti ātri atslēdz elektrību.

Netaupi uz siltajām grīdām!

Ierīkojot siltās grīdas, svarīgi ievērot optimālus attālumus starp ūdens apsildes caurulēm. «Mēs savu projektu mājās caurules liekam ar 15 centimetru atstatumu. Tie, kas grib ietaupīt, atstāj pat 30–35 centimetru atstatumu – tā nepieciešams mazāk izejmateriāla, taču tad brīnās, ka nevar piesildīt māju un elektrības skaitītājs joņo. Taču, jo biezāk savilktas caurules, jo zemāku temperatūru vajag sistēmā, līdz ar to siltumsūknim ir lielāka efektivitāte un tas patērē mazāk elektrības,» stāsta Matīss Kligins. Savukārt tiem, kuri satraucas, ka arī guļamistabā ir siltā grīda, bet miegam, iespējams, piemērotākas vēsākas telpas, atgādina – uz katru telpu iet sava siltās grīdas cilpa, kas nozīmē, ka ar termostatu iespējams noregulēt tādu temperatūru, kāda nepieciešama.

Jauno laiku epopeja – rekuperācija

Vēl viena epopeja komunikāciju sāgā ir jaunceļamās ēkās nu jau obligātā rekuperācija, ko var risināt lokāli vai centrāli. Rekuperācija vienkāršā valodā nozīmē mājas iekštelpu gaisa izvadīšanu ārpus mājas un svaiga gaisa no ārtelpas pieplūde mājā. «Taču ir nianses, piemēram, kurās telpās izbūvēt pieplūdi, kurās noplūdi (piemēram, vannasistabā nevar ierīkot pieplūdi), mājas kopējais kvadrātmetru apjoms un, galu galā, cik elpotāju dzīvos mājā. Viena no kļūdām, ko pieļauj, galvenokārt jau atkal taupības dēļ, – izvēlas nepietiekami lielas jaudas rekuperācijas sistēmu. Pērkot labāk rēķināt pa virsu, nevis cerēt, ka gan jau pietiks,» stāsta Matīss. Ir divi varianti, kā risināt rekuperācijas jautājumu: tā var būt lokāla un centralizēta. Lokāla – tie ir katrā telpā atsevišķi sienā izbūvēti ventilatori, kas katrs individuāli nodrošina gaisa apmaiņu. Šis variants būs lētāks, bet arī skaļāks un ne tik efektīvs. Centralizēta rekuperācija nozīmē, ka ar vienu iekārtu un tās smadzenēm tiek nodrošināta gaisa plūsma visās telpās pēc konkrētiem iestatījumiem vai saslēguma kopā ar kādu no telpas termostatiem, kas sniedz iekārtai informāciju par gaisa sastāvu telpās un nepieciešamību to uzlabot. Iekārtas ir daudzas un dažādas gan tehniski, gan vizuāli – vertikālas, stiprināmas pie sienas un horizontālas, stiprināmas pie griestiem.

Apkures veidi un favorīti

«Šobrīd viena no populārākajām opcijām, un arī mēs šo sistēmu izbūvējam teju vai 90 procentos savu projektu, ir gaiss-ūdens siltumsūknis kombinācijā ar siltajām grīdām. Protams, neviens nav aizliedzis pieslēgties centralizētajiem apkures tīkliem, ja šāda iespēja vispār pastāv, vai izbūvēt gāzes pieslēgumu, tāpat nav atcelta cietā kurināmā vai granulu apkure. Taču, mūsuprāt, praktiskākais un ekonomiskākais ir silto grīdu risinājums ar gaiss-ūdens siltumsūkni. Ja ņem vērā, ka jāgādā, piemēram, granulas, tās jāuzglabā, jātīra katls, tad siltumsūknis ņem virsroku. Savukārt, ja māju vēlas apkurināt ar gāzi, mūsu nelabvēlīgā kaimiņa dēļ cenas šim apkures veidam ir ļoti svārstīgas un dārgas,» ieskicē būvniecības speciālists.

Atgādināsim, kas īsti par zvēru ir gaiss-ūdens siltumsūknis: tas paņem siltumu no āra gaisa un nodod to ūdenim, kas apsilda māju – siltās grīdas vai boileri. Pat aukstā laikā ārējā gaisā joprojām ir siltuma enerģija, ko siltumsūknis spēj izmantot, – āra bloks saņem siltumu no gaisa, kompresors paaugstina temperatūru, un siltums tiek nodots ūdenim. Ūdens plūst caur siltajām grīdām, uzturot mājas pamatu betona plātni siltu, un māja kā labs akumulators notur siltumu. Gaiss-ūdens siltumsūknis visefektīvāk strādā ar siltajām grīdām, jo tām nepieciešams tikai līdz 37 grādu siltums. Ja gaisa temperatūra ārā noslīd zem mīnu 20 grādiem, talkā nāks elektriskais tens, kas kā tējkannā ar elektrību piesildīs ūdeni, tomēr jārēķinās, ka pie lieliem mīnusiem šāda veida siltumsūknis būs mazāk efektīvs. Tādēļ nekad nav par sliktu paredzēt iespēju izbūvēt arī kamīnu vai krāsniņu brīžiem, kad ir ilgstošs sals vai nav elektrības. Tāpat gaiss-ūdens siltumsūknis nav pats piemērotākais, ja mājā izvēlas likt radiatorus, jo tiem lielākai efektivitātei nepieciešama augstāka ūdens temperatūra, uzskata Matīss Kligins. «Mans lielākais favorīts gan ir ģeotermālais jeb zemes siltumsūknis, taču gan pati iekārta maksā dārgāk, gan izveidot kanālu sistēmu ir dārgs prieks. Toties tad tu esi pilnīgi neatkarīgs no ārējiem laikapstākļiem, apkure vienmēr strādās stabili. Tiesa, ģeotermālajam sūknim ir nepieciešama gana liela teritorija ap māju, kur to ierīkot.»

Ko darīt, ja būvniecības laikā rodas finanšu grūtības?

Jautājums: Kā tiek risināta situācija, ja tik tālu esam tikuši – māja pa pusei gatava, bet kaut kādu iemeslu dēļ cilvēkam pamainās finansiālā situācija un viņš vairs vismaz uz kādu laiku nespēj tikt galā ar kredītsaistībām?

Atbild Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Neatminos šādus gadījumus mūsu pieredzē, bet, ja tādi rastos, tad, iespējams, tie varētu būt saistīti ar ārkārtas situācijām, ja aizņēmējs zaudē darbu vai, piemēram, ģimenes apgādnieks saskaras ar nopietnām veselības problēmām. Šādos gadījumos ir īpaši svarīgi, jau projektu uzsākot, iegādāties arī kredītmaksājumu apdrošināšanu, kas ir paredzēta klientiem, kuri ar Luminor noslēguši kredīta līgumu. Tā finansiāli pasargā, ja pēkšņi rodas nespēja segt kredītmaksājumus piespiedu bezdarba, traumas vai ilgstošas slimības dēļ.

Saskaroties ar maksājumu grūtībām, vienmēr aicinām nekavējoties sazināties ar banku, lai kopīgi rastu individuāli piemērotāko risinājumu. Banka ir ieinteresēta klienta finanšu situācijas stabilizēšanā un mājas būvniecības pabeigšanā, tāpēc šādos gadījumos to svarīgi uztvert kā sadarbības partneri un vērsties pēc palīdzības iespējami savlaicīgi, pirms problēma ir saasinājusies. Katrs gadījums vienmēr tiek vērtēts individuāli, arī sarežģītākās situācijās.

Kā mājokļa vērtību ietekmē energoefektivitāte?

«Būvējot māju, energoefektivitāte ir viens no būtiskākajiem faktoriem, ko rūpīgi izvērtēt. Ēkas energoefektivitātes klase tiek noteikta, pamatojoties uz tās enerģijas patēriņu. Visbiežāk tiek izmantota klasifikācija no A līdz G, kur A klase ir visenergoefektīvākā, bet G klase – vismazāk efektīva. Vienkāršoti sakot, jo augstāka energoefektivitātes klase, jo mazāk energoresursu mājoklis patērē. Līdzīga pieeja tiek izmantota arī sadzīves tehnikas klasifikācijā. Svarīgi atcerēties, ka ne vienmēr māja, kas izskatās jauna, būs arī energoefektīva – to nosaka mērījumi un aprēķini, nevis vizuālais iespaids. A klases mājokļos parasti tiek izmantotas augstas efektivitātes siltināšanas un ventilācijas sistēmas, kā arī energoefektīvi logi un durvis, savukārt G klases mājokļi biežāk ir vecāki nami ar minimālu siltinājumu un novecojušām apkures sistēmām. Tādēļ mājoklis ar augstāku energoefektivitātes klasi var būt ne vien ērtāks un ilgtspējīgāks šobrīd, bet arī finansiāli izdevīgāks ilgtermiņā. Piemēram, A klases mājokļi var patērēt līdz pat 50% mazāk enerģijas nekā C klases mājokļi, tādējādi nodrošinot būtiskus ietaupījumus un mazākus ikmēneša rēķinus. Lai gan energoefektīva mājokļa būvniecība sākotnēji var prasīt lielākus ieguldījumus, ilgtermiņā tā sniedz būtiskus ieguvumus – samazina enerģijas patēriņu un ikmēneša izdevumus, paildzina ēkas kalpošanas laiku un mazina ietekmi uz vidi. Turklāt šādam īpašumam nereti ir arī augstāka tirgus vērtība,» stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais. «Novērojam, ka klienti, kuri dzīvo iepriekš celtā mājā, visbiežāk vēršas pie mums, lai izvērtētu savas finanšu iespējas tādiem uzlabojumiem kā apkures un ventilācijas sistēmu modernizācija, logu nomaiņa, kā arī sienu un jumta siltināšana. Tāpat cilvēki aktīvi interesējas par saules paneļu uzstādīšanu gan būvniecības procesā, gan pēc mājokļa pabeigšanas.