Būvējam koka māju Siguldā, ar ko sākt? Ūdens, kanalizācija un pamati

2. sērija

Mājas pamatu izbūve un ārējās, iekšējās komunikācijas

• Būvlaukuma ierīkošana.
• Ārējo komunikāciju izbūve.
• Pamatu pamatnes sagatavošana.
• Iebrauktuves izbūve.
• Iekšējās komunikācijas.
• Pamatu plātnes betonēšana.

Mājas dosjē

• Pilnībā labiekārtota vienstāva koka karkasa māja ar augstiem griestiem, četrām guļamistabām, diviem sanitārajiem mezgliem un lielu terasi zem jumta.
• Mājas platība – 150 m², zemes gabals – 1200 m².
• Plānots arī žogs, bruģis un teritorijas labiekārtošana.
• Potenciālie saimnieki – jauna ģimene ar mazu bērnu.
• Gatavas mājas aptuvenās izmaksas kopā ar zemi – 300 000 eiro.
• Atrodas Siguldā, jaunā privātmāju apbūves teritorijā.

Konsultē: Matīss Kligins, SI House līdzīpašnieks un attīstības vadītājs.

Nečurājam kaimiņa krūmiņos!

Pirms sākt rakt, būvobjekts ir jānorobežo un… jāsagādā ne tikai atkritumu konteiners (tas būtu ideāli), bet arī jāsaorganizē pārvietojamā tualete, lai nav jāiet apčurāt kaimiņa krūmi, – viņš par to noteikti nebūs priecīgs. Tas var likties smieklīgi un nesvarīgi, bet – iedomājieties sevi otrā pusē.

Un tad var sākt rakt! Tieši šis posms bieži vien ir viens no tehniski sarežģītākajiem un vienlaikus arī svarīgākajiem, jo, kā saka Matīss Kligins: tas, kas notiek zem zemes un pašos pamatos, tiešā veidā ietekmēs mājas ilgmūžību, komfortu un izmaksas nākotnē.

Kā tikt pie ūdens – ir varianti

Ir trīs varianti, kā mājai pieslēgt ūdens komunikācijas. Pirmais – pieeja pilsētas ūdensvadam. Kādas ir opcijas, var saprast pēc topogrāfiskā uzmērījuma zemes gabalam, jo tur parādās visas komunikācijas, kas atrodas tavā zemē vai iet gar tavu teritoriju. Ja gruntsgabalā jau ir ievadīts ūdensvads un kanalizācija, tad pieslēgšanās izmaksas ir relatīvi zemas. Taču, ja šīs komunikācijas atrodas krietnu gabalu no mājas, jātaisa atsevišķs ūdens un kanalizācijas projekts, lai varētu pieslēgties tur, kur ūdens ir pieejams. Ja attālums ir virs 30 metriem, tās jau ir ievērojamas izmaksas, kas atkarīgas no situācijas – seguma un reljefa. Turklāt, iespējams, nepieciešama arī sūknētava – tā ir iekārta, kas nodrošina kanalizācijas pārsūknēšanu, ja nav iespējams izveidot dabisko kritumu līdz pieslēgumam, – tās atkal ir izmaksas. Protams, šo visu vajadzēja noskaidrot jau pirms zemes iegādes un būvniecības uzsākšanas, bet reizēm pret šādām lietām izturas diezgan vieglprātīgi.

Labā ziņa – ja ir kaimiņi, komunikāciju izbūvei var samesties un izmaksas sadalīt. Tā praksē nereti arī notiek.

Otrs variants – spice, kas ir vieglāks un lētāks risinājums. Parasti tā ir caurule ar smailu galu, kas ierakta zemē 10–15 metru dziļumā un aprīkota ar virszemes sūkni. Diemžēl spices ierīkošana ne visur ir iespējama. «Piemēram, Siguldā nereti sastopams dolomīts, urbēji negrib bojāt tehniku. Turklāt, pat ja izdodas izveidot urbumu, ūdens pieejamība nav garantēta – šodien var būt, pēc pāris mēnešiem kaut kas zem zemes pamainās un ūdens ir novirzījies pa citu gultni,» paskaidro Matīss.

Trešā iespēja ir dziļurbums, kas ir dārgāks un sarežģītāks pasākums. Daudz kas atkarīgs no ģeoloģiskās kartes un tā, cik dziļi konkrētajā ģeogrāfiskajā vietā mēdz būt ūdens. Turklāt tam jābūt urbšanas uzņēmumam ar licenci jeb atļauju veikt ģeoloģisko izpēti/urbšanu (to izsniedz Valsts vides dienests). Taču, ja paveiksies, var tikt pie tiešām kvalitatīva ūdens. Vēl svarīgi, lai pēc darbu pabeigšanas tiek izsniegta korekta dziļurbuma pase, kurā norādīts urbuma dziļums un diametrs, ģeoloģiskais griezums (kādi grunts slāņi), ūdens nesējslānis (no kurienes nāk ūdens), ūdens līmenis un debits, izmantotie materiāli un filtri, kā arī datums un izpildītājs. Pase ir būtiska, lai varētu objektu nodot ekspluatācijā. Arī tad, ja kādreiz nepieciešams remonts vai pārbūve, un noder arī reģistrācijai datubāzēs.

Atsevišķs jautājums – kā izvēlēties dziļurbuma veicēju? Te atkal strādā rekomendācijas no mutes mutē, jo vienota saraksta, kur varētu atrast urbējus, nav. Vēl, protams, tos var ieteikt arhitekts vai būvnieks, skatīties var arī pašvaldību iepirkumos vai reģistros – tur parādās reāli strādājoši uzņēmumi.

Kanalizācija – nav daudz variantu

Paralēli jāierīko kanalizācijas komunikācijas. Ja ir pieeja pilsētas kanalizācijai, process ir līdzīgs kā ar ūdensvadu. Ja šādas iespējas nav, tad atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas un izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kas atrodami projektā, jāizbūvē bioloģiskās attīrīšanas iekārta. «Tie var būt septiķi vai grodi ar attīrīšanu, ar dažādām baktērijām, pazemes vai virszemes smadzenēm, ar pārplūdi, pumpēšanu un vēl citiem variantiem – te katram jāizvēlas savs risinājums, jo šajā jautājumā nekas nav melns vai balts. Tikai jāatceras, ka attīrītais ūdens vienalga ir jānovada grāvī vai infiltrācijas laukā,» skaidro Matīss Kligins. Konkrētajai mājai, ko žurnālā būvējam Siguldā, ir pieeja pilsētas ūdensvadam un kanalizācijai.

No komunikācijām vēl paliek elektrība, bet te vispār nav variantu: tā vai nu ir, vai nav. Šeit laikus jāraksta iesniegums Sadales tīklam, kas nodrošinās elektrības kastes izbūvi, turklāt saimniekam jāsedz tikai puse no izmaksām, tālāk atliek kabeļa ievade mājā un operatora izvēle.

Protams, māju teorētiski var uzbūvēt arī tad, kad vēl nav ne elektrības, ne ūdens un kanalizācijas, bet tas būs gan dārgāk, gan neērtāk un ilgāk.

Silts ieteikums

Matīss Kligins: «Kā saprast, vai viss notiek pareizi? Ja resursi atļauj, iesaku papildus piesaistīt neatkarīgu būvdarbu vadītāju, kurš regulāri pārbauda, vai viss notiek atbilstoši projektam un būvnormatīviem. Jo diemžēl nolaidība nav atcelta.»     

Pamati – zviedru pankūka

Vēl pirms pamatu likšanas svarīgi nodrošināt piekļuvi objektam, līdz ar to mērniekam jānosprauž iebrauktuves apjoms, bet traktors pēc projekta un mērnieka atzīmēm norok gan iebrauktuves, gan pamatu zemes apjomu, un, jau sākot ar smilts un šķembu pīrāga izveidošanu zem pamatiem, sākas to izbūve.

Jau projektējot māju, jāveic ģeotehniskā izpēte – zemes sastāva analīze. Būvkonstruktors izvērtē grunti, mājas svaru un sarežģītību un kopā ar klientu pieņem lēmumu par piemērotāko pamatu risinājumu. Variantu ir daudz – pamatu bloki, keramzīta mūrējums, lentveida pamati, monolīti utt. «Mūsu uzņēmumā mājām būvējam pamatus, ko dēvē par zviedru plātni un kas izskatās kā liela betona pankūka, kurā jau pašā sākumā ir iestrādātas dažādas komunikācijas un siltās grīdas. Izvēlējāmies šo variantu, jo tas ir ergonomiski un konstruktīvi pamatots, īpaši koka karkasa mājām. Svarīga ir arī laika ekonomija – visas komunikācijas un siltās grīdas var jau izbūvēt pamatos un uzreiz pēc tam iespējams montēt māju. Citos risinājumos pēc pamatiem vēl jāveido grīda,» paskaidro Matīss Kligins.

Atsevišķs jautājums ir par putuplasta izmantošanu pamatu būvniecībā. «Mūsu filozofija, kas, tāpat kā reliģija, nav balstīta ne skaitļos, ne faktos, saka – mājas pamatiem un visai mājai nevajadzētu atrasties uz putuplasta, lai arī aprēķini un slodzes parametri to atļauj un, piemēram, Skandināvijā šāda prakse tiek daudz izmantota. Taču mums patīk, ka betona plātne atrodas uz smilšu/šķembu virsmas un putuplasts nav nesošās konstrukcijas sastāvdaļa, kā tas nereti ir citos pamatos, bet gan pilda siltinājuma un izolācijas funkciju. Protams, atsevišķs stāsts ir, ja izmanto ekstrudēto putuplastu, kas iztur daudz lielāku slodzi, bet tas ir arī daudz dārgāks, un būvnieks, lai ietaupītu, nereti izmanto parasto putuplastu. Un mēs vienalga pieturamies pie savas filozofijas,» skaidro Matīss un neslēpj, ka

putuplasta jautājums ir ļoti slidens temats un vētrainas diskusijas raisošs.