«M/Darbnīcas» saimnieki Maija un Uģis: Mēs izvēles izdarījām ar sirdi, nevis prātu

Ir dienas vidus, Maija un Uģis izbrīvējuši intervijai laiku līdz vakaram, kad M/Darbnīcā gaidāms koncerts. Citās telpās jau notiek spraiga rosība. Abi sēž cieši blakus, ik pa brīdim maigi satverdami viens otra roku un silti ieskatīdamies acīs. Fonā skan nesen vinila plašu tirdziņā Uģa nomedītā plate ar Zigmara Liepiņa mūziku, tasēs kūp viņa vārītā augļu tēja. Ir ļoti mājīgi – ne velti tie, kas šo vietu atklājuši, te atgriežas atkal un atkal.

Pirmajā randiņā sapratām, ka mums ir kas kopīgs. Uz jautājumu, ko tu meklē, mēs abi atbildējām, ka vēlamies satikt cilvēku, ar kuru varētu no sirds runāt par visu. 

– Jau otro gadu M/Darbnīcā notiek kultūras pasākumi. Tomēr, kad pandēmijas sākumā metāties šo projektu īstenot, nojaušu, ka daudzi jūs uzskatīja, maigi sakot, par neapdomīgiem. 

Maija: – Mēs jau arī bijām nedaudz neapdomīgi. (Smejas.) Bet… Ir jāsaprot, ka nekad nepienāks tādi laiki, kas jaunām iecerēm būs īpaši piemēroti. Mums ar Uģi ir arī kopīga izjūta: ja darbs nes labumu tikai pašiem, tas nav interesanti. Mēs gribam realizēt projektus, kas vajadzīgi plašākam cilvēku lokam. 

Uģis: – Bet līdz idejai par jaunas kultūrtelpas radīšanu abi nonācām runājoties – mums šķita, ka Rīgā pietrūkst vietas, kur kvalitatīvi atpūsties. Mēs dalījām vienu vīziju. 

Jā, pandēmijas laikā kultūras notikumi tika nobremzēti. Kad atvērām M/Darbnīcu, arī šeit nevarējām tos organizēt. Bet, tā kā bija atļauts veidot saturu digitālajiem medijiem, pie mums ierakstīja koncertus un raidījumus. Finansiāli tas mums ļāva noturēties virs ūdens.