Kāpēc mums vajadzētu domāt par Pjēru Paolo Pazolīni

Vēl par viņu saka – marksists, kanonu satricinātājs, mazliet reliģiozs ateists, kurš nekad nav slēpis savu homoseksualitāti, tātad – ļoti sarežģīta personība. 

* * *
Dzejnieks, rakstnieks, kritiķis, kinorežisors – tieši tādā secībā uzplauka Pjēra Paolo Pazolīni daudzpusīgie talanti. (Vienkāršības dēļ šajā rakstā saukšu viņu par režisoru.) Viņš tiek raksturots kā cilvēka dabas pētnieks un atklājējs, kura darbi atspoguļo autora nemitīgos meklējumus un pašanalīzi; kā mākslinieks, kura redzējums par sabiedrību krietni apsteidza laiku, kurā viņš dzīvoja. Vēl par viņu saka – marksists, kanonu satricinātājs, mazliet reliģiozs ateists, kurš nekad nav slēpis savu homoseksualitāti, tātad – ļoti sarežģīta personība. 

* * *
1975. gada 2. novembris Pjēra Paolo Pazolīni dzīvē bija kārtējā piesātinātā diena, kas aizsākās Zviedrijā, kur viņš bija ticies ar kolēģi, pasaulslaveno Ingmaru Bergmanu. Vakarā Pazolīni atgriezās Romā un devās vakariņot restorānā. Šī diena pazustu starp citām režisora biogrāfijā, ja nekļūtu par pēdējo… Kad karabinieru patruļa Ostijā, kūrortpilsētā nepilnas stundas braucienā no Romas, pusdivos naktī pilsētas promenādē pamanīja agresīvu braucēju un nolēma apturēt auto, šoferis mēģināja bēgt. Nesekmīgi. Pie elegantā un dārgā auto Alfa Romeo GTV 2000 stūres sēdēja ļoti satraucies jauneklis, 17 gadus vecais Džuzepe Pelosi. Tā kā puisim nebija automašīnas dokumentu un viņš arī nespēja ko jēdzīgu paskaidrot, aizdomās par mašīnas zādzību jaunekli arestēja.