Artūrs un Ilze Medņi: Šī brīža realitāte ir mūsu katra un arī attiecību lielākais pārbaudījums

Mūsu intervija notiek Artūra un Ilzes mājās Dzilnuciemā. Divarpus gadu vecais Ričards ik pa brīdim pieskrien, vēloties vecāku uzmanību, četrus mēnešus vecais Olivers visu intervijas laiku pārmaiņus dzīvojas pa mammas vai tēta rokām. Tieši tāda šobrīd ir Ilzes un Artūra dzīve – mazo bērnu vajadzības caurauž viņu ikdienu. Kad pēc mūsu garās sarunas vēlu vakarā šķiramies, Ilze godīgi saka: jāiet beidzot kaut ko apēst – šodien tas vēl nav pagūts. Bet Artūrs atzīst: arī šonakt nāksies strādāt, jo, kamēr vecākais dēls ir apslimis un neiet uz bērnudārzu, pa dienu pastrādāt ir tikpat kā neiespējami – nepadarītie darbi krājas kaudzēm. 

Biju sava ceļa gājēja. Pirms satiku Artūru, ģimene un bērni neietilpa manos dzīves plānos.

Ilze: – Mums šis ir ļoti izaicinošs laiks. Kā daudziem jaunajiem vecākiem, lielākais pārbaudījums ir miega trūkums un nespēja atpūsties, atjaunoties. Tomēr vislielāko krīzi piedzīvoju, kad piedzima vecākais dēls, tad jutos pilnīgi izsista no līdzsvara. Man tobrīd bija 34 gadi. Līdz tam savu dzīvi biju skaidri iestatījusi – es zināju, ko daru, ko gribu sasniegt. Biju sava ceļa gājēja. Pirms satiku Artūru, ģimene un bērni neietilpa manos dzīves plānos.