Dzejniece un skolotāja Rasma Urtāne: Uz cietumu eju vairāk nekā 10 gadus un smejos

Skaļa un skanīga balss

Rasma dažādās skolās māca ķīmiju, pasniedz lietvedību, izglīto ieslodzītos Jelgavas cietumā un Rīgas Centrālcietumā, raksta dzeju un ir deviņu grāmatu autore, vadījusi dzejnieku klubu Pieskāriens, tagad ir senioru kluba Pīlādzītis vadītāja, spēlē akordeonu, dzied baznīcas korī, uzstājas skolās, bibliotēkās un pansionātos, ada, peld, rosās dārzā, izaudzinājusi piecus bērnus un devusi pajumti vēl trim pieņemtiem. Viņai ir skaļa un skanīga balss, dzirkstoši smiekli, bet enerģija un dzīvesprieks plūst pāri malām. Pati Rasma smejas, ka viņa ir kārtīga aktrise: «Nu īsta aktrīze! Esmu lauku meitene, un tur neviens nepamanīja, ka manī ir aktieriski dotumi. Smejos, ka es būtu ne sliktāka aktrise par Artmani vai Dreģīti, vai kādu citu. Man ir ļoti skaļa balss. Atceros, bīskapam Antonam Justam notika jubilejas pasākums, kurā piedalījās ap 200–300 cilvēku un nebija mikrofona. 

Viņi mani par mammīti sauc un, kad pagalmā sasalst ledus un ir ļoti slidens, paņem mani aiz rokām un palīdz pāriet. Daudzi ieslodzītie ļoti cenšas, lai tikai nāku un mācu.