
Ar sirsnīgiem sveicieniem! Kāpēc mileniāļi atkal izvēlas ar roku rakstītas kartītes?
Katru gadu visā pasaulē tiek nosūtīti apmēram četri miljardi Ziemassvētku apsveikuma kartīšu. Lielākā daļa ar roku rakstītas. Pat šajā ciniskajā un nežēlīgajā laikā ar zīmējumu rotāts un pāris sentimentālām frāzēm parakstīts papīra gabaliņš (vai tā virtuāla imitācija) joprojām spēj aizkustināt un iepriecināt, iemiesot siltumu, labas domas un lūgšanas.
Foto: Wikimedia Commons
Var taču īsziņā!
Ja esat viesojušies gados vecāku britu, arī austrāliešu vai amerikāņu mājās svētku laikā, iespējams, esat manījuši žurnālgaldiņus, kumodes vai kamīnmalas, kas noklātas svētku kartīšu strīpām. Vecāko paaudžu angļi, kā jau uzticīgi un uzcītīgi tradīciju sekotāji, pat mēdzot gauži apvainoties, ja šajā papīra zaldātiņu armijā neierauga kartīti no kādas otrās pakāpes māsīcas, kolēģa vai kaimiņa, – vai tad grūti iemest pastkastē kartīti?! Tīrākā necieņa!
Angļu pastnieki ģērbās ārkārtīgi glītos sarkanos ancukos un tautā mīlīgi tika dēvēti par sarkankrūtīšiem.
Kad pirms gadiem desmit, regulāri apciemojot savus angļu draugus, uzklausīju stāstus par dzelžaino kartīšu etiķeti, aizgūtnēm smējos par šādu senilu ākstīšanos. Kāpēc jātērē papīrs, ja varam nosūtīt īsziņu, es tolaik spriedu. Atceros arī svētkus, kad bijām tikuši pie pirmajiem peidžeriem (jā, bija taču arī tāds brīdis!) un mobilajiem telefoniem – pie Ziemassvētku galda kādā brīdī iestājās klusums, kad visiem draugiem, kursabiedriem un kolēģiem pēc kārtas metāmies sūtīt priecīgus sveicienus vai – ak kungs! – tās baisās, no tautas daiļrades vācelēm izzvejotās četrrindes. Vecgada vakarā ap pusnakti tā vietā, lai viens otra vaigus noklātu slapjām bučām, stresojām, ka telefona līnijas iestrēgušas un drausmīgās četrrindes pakārušās kaut kur sakaru izplatījumā.
Šajā stāstā lasiet:
- Slinkums kā dzinējspēks. Kā 1843. gadā kāds aizņemts britu džentlmenis nejauši radīja globālu tradīciju tikai tāpēc, ka… nevēlējās tērēt laiku garām vēstulēm.
- Biedējošie svētki. Aizmirstiet mīlīgos sniegavīrus! Uzziniet, kāpēc Viktorijas laika Ziemassvētku kartītēs zīmēja beigtus putniņus, iereibušas peles un pat omārus.
- No karalienes līdz Kardašjanām. Kā 19. gadsimta karaliskās ģimenes foto tradīcija pārtapa mūsdienu sociālo tīklu fenomenā – un kāpēc tieši “bezcerīgā” mileniāļu paaudze atdzīvināja mīlestību pret papīra sveicieniem.
Kniksis angļiem!
Kad netīšām uzdūros statistikai par pēdējos gados piepeši atkal augošo Ziemassvētku kartīšu popularitāti, klusībā pārsteigta uzgavilēju. Un domās pateicībā pakniksēju angļiem un viņu pieklājības etiķetes tradīcijām, kas tomēr tik daudz ietekmējušas arī mūs un, iespējams, kaut kādā mērā pietur bremzes pedāli jaunāko paaudžu stūrētajā popkultūras ātrvilcienā, kas strauji atbrīvojas arī no maigu sociālu žestu balsta.
ATĻAUJIES LAIKU SEV
Lasi
−58%
→
Aplūkot visus abonēšanas plānus →
Lasi
trīs mēnešus
2.49 €
/ mēnesī
5.95 €
pirmie 3 mēneši · nākamie 3 maksājumi 3.99€ /mēn · pēc tam 5.95 €/ mēn. · izvēlies brīvi - pārtrauc jebkurā laikā
Abonēt
→
Droša apmaksa · jau 7000+ abonentu SANTA+ lasītāju klubā
LASI VĒL NO 

Ārsts Edgars Vasiļevskis: Saslimstot sapratu, ka ātri jāizdara viss, ko es patiešām vēlos
«Viņš uzbūvēja māju ar skatu nākotnē – ir pagājuši 30 gadi, un tā joprojām ir trendā.» Tēta celtās vasarnīcas jaunā dzīve
Vecais vilks. Bruno Birmanis atklāti par bankrotiem, atkarības uzvarēšanu un «bailīgo» jauno paaudzi
Jau esi
abonents?
Ienākt portālā
abonents?
Ienākt portālā
Tikai SANTA+ vārda dienā! Atver 🎁 te!

































































































