Kibernazim Latvijā – 5 gadi. Jau vairāk nekā 500 pacientu!

Reklāmraksts
5. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Publicitātes foto
Jau piecus gadus Latvijā pacientiem ir pieejama Baltijas valstīs vienīgā CyberKnife tehnoloģija labdabīgu un ļaundabīgu audzēju ārstēšanai. Tas ir unikāls projekts, kas apvieno sevī modernu robotizētu tehnoloģiju, profesionālu komandu, šauru specializāciju neiroķirurģijā un onkoloģijā un augsta līmeņa servisu, kas vērsts uz pacientiem. Šo gadu laikā Stereotaktiskās radioķirurģijas centrā Sigulda palīdzēts vairāk nekā 500 pacientiem.

«Kad sāku šeit strādāt, te bija tikai būvniecības bedre. Nepilna pusgada laikā vajadzēja uzbūvēt ēkas, novietot CyberKnife M6 iekārtu, palaist iekārtu darbībā, apmācīt komandu, iegūt visas atļaujas un, protams, ārstēt pacientus. To noteica līgums ar LIAA – saņemot Eiropas atbalstu, ir jāiekļaujas noteiktos rāmjos. Laiks tobrīd vienkārši lidoja! Pirmie divi gadi pagāja, darot visu, lai iemācītos strādāt.»

  • Dēvijs Zīvers, Stereotaktiskā radioķirurģijas centra Sigulda akcionārs:

«Radioķirurģijas centrs vēra durvis pirms pieciem gadiem. Mums ar biznesa partneriem ļoti patīk inovatīvas lietas, un tajā laikā ERAF ietvaros bija pieejams finansējums augstas pievienotās vērtības projektiem. Doma par šo projektu radās Polijā, kādā neformālā vietā. Mums bija resursi, ko varējām ieguldīt, un mēs brīvā atmosfērā diskutējām, kā varētu apvienot mūsu un ERAF resursus, radot ko tiešām noderīgu, ar augstu pievienoto vērtību.»

  • Uģis Mitrevics, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs:

«Projekta attīstītāji kopā ar Siguldas slimnīcas vadītāju atnāca uz pašvaldību un teica, ka ir iespēja mēģināt piesaistīt finansējumu. Investēt ļoti vērienīgā ieguldījumā medicīnā šeit, Siguldā. Pašvaldība bija gatava nākt pretī un ātri pieņemt lēmumu sadarbībai.»

  • Valdis Siļķe, Siguldas slimnīcas vadītājs:

«Man bija diezgan viegli noticēt šai idejai, jo par šo tehnoloģiju jau zināju. Sapratu, ko ar CyberKnife var izdarīt un sasniegt. Vienīgais jautājums bija, kur Siguldā to izvietot. Attīstītāji mani pārliecināja, ka tas nepieciešams tieši slimnīcā. No zemes un ēku nomas līguma noslēgšanas brīža līdz centra atklāšanai pagāja precīzi divdesmit mēnešu.»

  • Uģis Mitrevics:

«Jā, mums tas bija kaut kas nezināms, bet citur pasaulē jau bija piemēri. Ja investori ir gatavi riskēt tik ļoti nozīmīgai investīcijai, tad risks pašvaldībai ir samērā mazs. Man prieks, ka šobrīd varam atzīmēt piecu gadu jubileju.»

  • Dēvijs Zīvers:

«Lielākais gandarījums ir tas, ka šo piecu gadu laikā esam palīdzējuši jau vairāk nekā 500 pacientiem. Strādājot ar Siguldas pašvaldību, nevienu brīdi neradās sajūta, ka jāstrādā ar valsts iestādi. Viņi izturējās pret mums kā pret biznesa partneriem. Runājot par investīcijām, tikai pati iekārta, nerunājot par telpām un infrastruktūru, maksāja vairāk nekā piecus miljonus eiro. Protams, ka arī mēs rēķinājāmies, ka tas ir ilgtermiņa projekts ar neskaidru perspektīvu.»

  • Māris Skromanis:

«Pirmos gadus nācās ļoti daudz strādāt pie tā, lai cilvēki vispār saprastu, kas ir kibernazis jeb CyberKnife. Lai ne tikai pacienti, bet arī ārsti saprastu ieguvumus, ko dod šī metode.»

  • Igors Aksiks, asociētais profesors, neiroķirurgs, vertebrologs:

«Līdzko radās projekts par radioķirurģijas centra izveidi, uzturēju kontaktus ar cilvēkiem, kas šo centru veidoja. Kaut arī esmu neiroķirurgs, neizslēdzu citas metodes, īpaši, ja tās nāk par labu pacientam un cita citu var papildināt. Kibernazis jeb CyberKnife nekādā gadījumā nekonkurē ar parasto neiroķirurģiju. Tā var būt gan viena no palīgmetodēm, gan pacienta izvēles metode. Bet atsevišķos gadījumos, piemēram, ja runājam par galvas smadzeņu audzējiem, kas lokalizējas ļoti dziļās smadzeņu struktūrās, kur ķirurģija vispār nav iespējama, tā var būt pat vienīgā metode. Ar kibernazi var operēt arī dažādus veidojumus, audzējus un asinsvadu veidojumus mugurkaulā. Tam ir neatsverama nozīme. Būtiski ir tas, ka kibernazis var ārstēt arī tad, ja ir metastāzes. Tādā gadījumā tā ir gandrīz vienīgā metode, ar kuru pacientam var palīdzēt, un tas arī pierāda metodes nozīmi, kaut arī tā atrodas privātās rokās.»

  • Alvis Laukmanis, urologs, Uro klīnikas vadītājs:

«Vienīgais ierobežojošais faktors ir izmaksas, jo valsts šo metodi neatbalsta. Taču tā ļauj pacientam izmantot ļoti precīzu un ātru ārstēšanu – ar mazām blaknēm, ar mazākiem blakusorgānu bojājumiem. Salīdzinājumā ar citām ārstēšanas metodēm tā prasa mazāku ārstēšanas laiku. Līdz ar to pacientam tiek nodrošināta precizitāte, kā arī ērtības un īpaša attieksme.»

  • Māris Skromanis:

«Uz onkoloģiskas slimības ārstēšanu jāskatās kā uz kompleksu risinājumu, un tajā mēs nevaram būt atrauti vai atdalīti no kopējās ārstēšanas prakses. Pēdējos gadus cītīgi strādājam pie tā, lai mēs būtu kā instruments vai rīks, kas palīdz ārstēšanu padarīt aizvien labāku, un izpildām tikai to, ko mākam vislabāk. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no ķirurģiskas ārstēšanas, klasiskās staru terapijas vai sistēmiskas ārstēšanas. Drīzāk, liekot šīs metodes kopā, var iegūt daudzkārt labāku rezultātu. Gan no efektivitātes, gan pacientu dzīves kvalitātes viedokļa.»

  • Igors Aksiks:

«Cik man bijusi saskare ar cilvēkiem, kuru ārstēšanā izmantots kibernazis, pacienti ir apmierināti ar rezultātu. Redzam arī ārstu ziņojumus konferencēs, publikācijās, kas apliecina – ir pozitīvi rezultāti. Un tie saskan ar starptautiskiem rezultātiem.»

  • Māris Rēvalds, Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs:

«Mums jāmācās domāt jaunās kategorijās, jo pacienta dzīvildze pēc radikālas ļaundabīgu audzēju ārstēšanas parasti tiek mērīta piecu gadu nogrieznī. Ir ļoti svarīgi, kā šie pieci gadi tiek nodzīvoti. Vai tie ir pieci gadi pēc kropļojošas operācijas, kuras laikā pacientam ir sagrauta dzīves kvalitāte un viņš dzīvo kā invalīds, vai varbūt šie pieci gadi nodzīvoti cilvēka cienīgi, ar saglabātām funkcijām, ar augstu dzīves kvalitāti. Iznākums mums visiem kādreiz būs viens, taču šī metode ļauj izārstēties pilnīgi un radikāli, un, ja gadījumā tomēr ne, tad periods pēc ārstēšanas salīdzinājumā ar citām metodēm ir absolūti atšķirīgs.»

  • Visvaldis Bergmanis, SRC Sigulda pacients:

«2010. gadā man atklāja vēzi trešajā stadijā. Protams, devos uz Rīgu, Onkoloģijas centru. Saņēmu hormonu terapiju, PSA rādītāji samazinājās, taču pēc tam tie palielinājās. 2013. gadā veicu starošanu. Pēc starošanas rādītāji atkal pieauga. Zināju, ka ir tāds kibernazis. Devos uz centru, kur cilvēki mani laipni uzklausīja. Arī starošanas laikā attieksme pret mani bija vienreizīga, un viņus interesēja, kādi ir rezultāti pēc starošanas, kas man ir ļoti svarīgi. Redziet, esmu dzīvs! Tas ir pats galvenais. Ja nebūtu bijis Siguldā, jūs ar mani tagad nerunātu.»

  • Māris Skromanis:

«Iespēja ārstēt ļaundabīgus un labdabīgus audzējus bez palikšanas slimnīcā, bez rehabilitācijas nepieciešamības pēc terapijas, bez sāpēm, bez ķirurģiskas iejaukšanās, minimāli ietekmējot veselos audus, turklāt ar iespēju nepārtraukt ierasto dzīves ritmu ir katra pacienta sapnis. Trūkst tikai vienas, bet būtiskas sastāvdaļas – valsts finansējuma visiem pacientiem, kam vajadzīga ārstēšana. Ja runājam par tiem pacientiem, kas gribētu tikt ārstēti, kapacitāte netiek sasniegta ne Latvijā, ne ārvalstīs, jo daudz ko nosaka tieši nauda, kas jāmaksā. Ja mērām maksātspējīgo daļu, iespējams, kapacitāte ir sasniegta, bet, ja mērām to cilvēku daļu, kuriem šī ir nepieciešamība, šai pacientu plūsmai būtu jābūt vismaz piecas reizes lielākai.»

  • Māris Rēvalds:

«Tā ir unikāla situācija – notikušas jaudīgas privātas investīcijas un valstij nav jātērē neviens cents modernas tehnoloģijas iegādei, jāmaksā tikai par
šo pakalpojumu. Citos gadījumos valsts par daudziem miljoniem nopērk šīs iekārtas un pēc tam pilnībā finansē šo pakalpojumu. Saprotat atšķirību? Es noteikti izvēlētos finansēt šādas aktivitātes. Tās ir ārkārtīgi izdevīgas valstij, jo nav vajadzīgas starta investīcijas. Tas nozīmē, ka valstij nav jāmaksā dubulti, valsts maksā vienreiz!»

  • Māris Skromanis:

«SRC Sigulda ir ieņēmis savu vietu Latvijas medicīnas aprūpes pakalpojumu sniedzēju tirgū un nākotnē turpinās attīstību, lai Latvijas un ārvalstu pacientiem sniegtu kvalitatīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus medicīnas pakalpojumus. Ir skaidrs, ka klīnika un centrs ir vajadzīgi. To pierāda pacienti, kuri pie mums ārstējas arī Covid-19 laikā, par spīti visiem ierobežojumiem, atļaujām un testiem, kas vajadzīgi. Tā jau ir mēraukla tam, ka tas, ko darām, ir svarīgi.»

  • Dēvijs Zīvers:

«Nākotnes perspektīvā vēlamies palielināt pacientu plūsmu. Mums ir padomā arī dažas jaunas terapijas, kuras mēs varētu uzsākt. Strādāsim, un es domāju, ka būs labi.»

  • Uģis Mitrevics:

«Esmu gandarīts, ka brīdī, kad cīnāmies par savu veselību, mums Latvijā ir iespēja saņemt pašu labāko. Novērtējums nevar būt mazs, un tas ir pats svarīgākais!»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+