Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Laukos grib pavadīt vecumdienas
«Šī vieta mums iekrita sirdī – tā ir Ūdrīša zaļā oāze, kuru mēs iegādājāmies 2020. gadā,» par lauku īpašumu Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā žurnālam «Privātā Dzīve» saka mūziķa Rolanda Baloža-Ūdra sieva dziedātāja Ilona Balode-Ūdre. Pirmā lauku īpašumā rīkotā talka redzama režisoru Pētera Krilova un Ivetas Budrevičas dokumentālajā filmā «Hekabes jautājums», kas pagājušajā nedēļā piedzīvoja pirmizrādi kinoteātrī «Splendid Palace». Tās vieni no galvenajiem varoņiem ir Rolands un Ilona.
«Lauku īpašuma iegāde sakrita ar laiku, kad noslēdzās ar Ūdra avāriju saistītā tiesvedība. Vienojāmies par mierizlīgumu, viņš samaksāja sāpju naudu, un šķita – ar to ir jāizdara kaut kas gaišs,» atminas Ilona. Nākamajā dienā pēc naudas saņemšanas viņa uzdūrusies sludinājumam, ka pārdod vecu lauku sētu Sēlijā. «Tā maksāja tieši tik, cik mums tobrīd bija naudiņas,» saka Ilona. Cena bija rakstāma ar četriem cipariem, bet nepārsniedza Latvijas ministra mēnešalgu pirms nodokļu nomaksas. «Vēl pirms avārijas ar Ūdri sapņojām par to, kā nopirksim sev lauku māju un vecumdienās pārvāksimies tur dzīvot. Nu tas lēnām sāk piepildīties,» atzīst Ilona.
Sapņo par Ūdrīša dienām Bebrenē
Mājas atjaunošanā jāiegulda milzu darbs. «20 gadu tur neviens nebija dzīvojis, viss bija pamatīgi aizaudzis. 200 gadu senā guļbaļķu ēka bija pamesta – visi logi un durvis bija vaļā. Cik vietējie man ir stāstījuši, agrāk te bijis ceļmalas krogs. Ir žēl to visu nojaukt, vēlamies māju atjaunot. Tā atrodas burvīgā vietā – visapkārt ir ārkārtīgi skaista daba.
Mums jau ir kluss sapnis, ka ar laiku šajā vietā mēģināsim noorganizēt Ūdrīša dienas. Tās varētu notikt tieši viņa dzimšanas dienā, 18. maijā. Latvijā ir Imantdienas, kāpēc gan lai nebūtu arī Ūdrīša dienas?» aizdomājas Ilona. Viņa neslēpj, ka ziedojumu vākšanu Ūdrīša zaļās oāzes atjaunošanai organizē filmas «Hekabes jautājums» veidotāji. «Viņi gribēja mums palīdzēt, tādēļ fonda «Līdzskaņa» mājaslapā šobrīd ikviens var ziedot tam, lai mēs spētu ātrāk atjaunot māju,» teic Ilona.
Pagaidām jādzīvo teltī
Viņa stāsta, ka pagājušajā vasarā teltī šajā vietā nodzīvojuši divas nedēļas, jo mājā pagaidām dzīvot nav iespējams. «Kurinājām ugunskuru, ēdienu gatavojām čuguna katliņā uz dzīvās uguns. Mums jau izdevies atjaunot aku un tikt pašiem pie sava ūdens. Visu darām pamazām, pa mazdrusciņam,» saka Ilona. Ūdrīti pirmo reizi uz Bebreni viņa aizveda tieši pirms gada viņa dzimšanas dienā.
«Ceļā jāpavada vairāk nekā divas stundas, mērojot gandrīz 200 kilometru. Tomēr tas ir Latvijas zemes pleķītis, kas ir pa īstam mūsu. Lai kā tā dzīve arī sagriezusies, ir kaut kas jādara, lai no dzīvošanas būtu kāda jēga. Negribas tikai eksistēt, ir vēlme paveikt arī ko lietderīgu. Un kāpēc gan lai tā nebūtu kādas vecas un skaistas Latvijas mājas renovācija?» spriež Ilona.
Citas interesantas ziņas lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
