Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dēls aug talantīgs un drosmīgs
«Vakar ārā bija plus 20 grādi, taču šodien līst, tādēļ kopā ar dēlu dzīvojos pa māju. Pandēmijas dēļ manā ikdienā nekas ļoti krasi nav mainījies. Jā, ir apstājusies ceļošana. Man bija ieplānotas nometnes Kolumbijā un Ekvadorā, kas nu ir atceltas. Pārsvarā esmu mājās, ļoti daudz laika veltu savam dēlam Rio Džeimsam. Aktīvi dzīvoju līdzi visam, ko viņš dara. Kopā dodamies izbraucienos ar riteņiem. Viņš man labprāt pievienojās arī golfa spēlēs, kas nu kļuvušas par manu pilna laika hobiju,» par dzīvi Kalifornijā stāsta Māris.
Olimpiskais čempions uzsver, ka viņa dēls ir liels sportot gribētājs.
«Nevienu brīdi neesmu viņam spiedi kaut ko darīt. Kad ceturtdienās, piektdienās un sestdienās mamma dodas uz darbu skaistumkopšanas salonā, mēs ar dēlu parasti kāpjam uz riteņiem – es uz lielā, viņš uz savējā – un braucam padzīvoties tepat pa vietējo parku. Tieši dēls tam vienmēr ir iniciators. Viņš man saka: «Es gribu braukt ar riteni!» Uzvelku viņam ķiveri un braucam.
Zinu, ka ir tēvi, kas savos dēlos mēģina izdzīvot paša nerealizētos sapņus. Šis noteikti nav tas gadījums.
Ja dēls gribēs spēlēt klavieres, tad droši varēs darīt arī to. Galvenais, lai tas, ko viņš dara, viņam patīk un arī padodas. Braukšana ar riteni viņam padodas. Esam aizbraukuši arī uz lielākiem kalniņiem, viņš nepārtraukti saka, lai laižu viņu lejā. Man pašam ir vairāk bail nekā viņam. Esmu tam visam gājis cauri, tādēļ zinu, kas var notikt,» stāsta Māris.
Latviski prot tikai dažus vārdus
Sportists neslēpj, ka ikdienā Amerikā latviešu valodā runāt sanāk gaužām reti. «Tikai tik daudz, cik sazvanoties ar tēti, bijušo treneri Ivo Lakuču vai kādu draugu no Latvijas. Viss apkārt pārsvarā notiek angļu valodā, sākot ar TV pārraidēm un beidzot ar ikdienas sarunām ģimenē,» stāsta Māris.Neņemot to vērā, viņš mēģina puiku lēnā garā radināt pie latviešu valodas.
«Paņemu kādu latviešu grāmatu un mēģinu lasīt viņam skaļi priekšā. Pagaidām šādos brīžos dēls parasti kādu brīdi uz mani raugās ar pārsteiguma pilnu skatienu, tad pieceļas un aiziet projām. Viņam gana ātri par to zūd interese. Tieši tāpēc man ir plāns uz dažiem vasaras mēnešiem kopā ar ģimeni braukt padzīvot Latvijā. Gribējām braukt jau pērn, bet pandēmijas dēļ tas nesanāca. Cerams, ka šogad izdosies, tad dēls dzīvotos kopā ar latviešu bērniem un apgūtu latviešu valodas pamatus,» skaidro Štrombergs.
Viņš teic, ka ļoti priecātos, ja dēls mācētu sazināties latviešu valodā, jo pagaidām valodas apguve tālāk par vārdiem labrīt un ar labu nakti nav pavirzījusies,» atklāj Māris.
Cer sapotēties vasarā
Stāstot, kā ASV cīnās pret Covid-19, riteņbraucējs teic, ka diezgan labi: «Sekoju līdzi Latvijas ziņām un zinu, ka dzimtenē ir problēmas ar vakcīnu piegādi.
Pie mums viss iet ļoti raiti – sapotēti jau ap deviņi miljoni cilvēku.
Manai sievai gan mamma, gan vecmamma šodien dabūja jau otro vakcīnu. Mēs ar sievu pie savām vakcīnām droši vien tiksim kaut kad vasarā,» saka sportists.
ASV teju katru dienu ierobežojumu kļūst mazāk: «Kalifornijā viss ir vaļā – frizētavas, restorāni, sporta klubi, lielveikali. Dažos restorānos ierobežots cilvēku skaits var ieturēt maltīti arī uz vietas. Mums pluss ir tas, ka ārā ir silts, daudz ko var darīt nojumēs zem klajas debess. Sporta klubi pat trenažierus izvietojuši ārā. Jātrenējas maskā. Tāpat maskas jānēsā gandrīz visur iekštelpās. Vedot pastaigā suni, tad gan masku var nelikt,» stāsta Māris. Viņš atbalsta sejas maskas valkāšanu un tic – tās pasargā cilvēkus ne tikai no Covid-19, bet arī no daudzu ikgadējās saaukstēšanās. «Cik vien sevi atceros, katru gadu decembrī slimoju. Aizvadītais gads bija pirmais, kad tas nenotika. Uzskatu, ka tas ir, pateicoties sejas maskai, kuru regulāri nēsāju,» atklāj Štrombergs.
Dāvanā cer saņemt kaut ko golfam
«Es jūtos jaunāks par saviem gadiem,» neslēpj Māris, kurš 10. martā atzīmēs 34. jubileju. «Kad man palika 30 gadi, tad uzrīkoju lielāku ballīti. Svinēju Amerikā, pie manis ciemos bija atbraucis labs draugs no Latvijas – Rihards. Saaicinājām arī dažādus BMX sportistus.
Forši atpūtāmies ļoti brīvā gaisotnē. Mačos tomēr valda iekšējā konkurence, nav pat iespējas ar citiem sportistiem kārtīgi aprunāties. Savā jubilejā beidzot to paveicu, un tā diena manā atmiņā palikusi kā viena no labākajām. Pārējās dzimšanas dienas man bijušas diezgan līdzīgas – svētku vakariņas, glāze vīna, pāris dāvanu… Un jau ir jāiet gulēt. Nekad gan neesmu gribējis lielas dzimšanas dienas. Jubileju laikā bieži esmu prom no mājām – dažādos ceļojumos,» atklāj Māris.
Viņš jau tagad zina, ka šogad dzimšanas dienu nosvinēs ar svētku vakariņām ģimenes lokā. «Būs sievas vecāki un māsa ar draugu. Droši vien atbrauks arī vecāmamma. Bet tā es svinētu arī tad, ja pasauli nebūtu pārņēmis koronavīruss,» tā Māris
. Vaicāts par dāvanām, viņš teic: «Neviena mantiska lieta mani šobrīd nespētu iepriecināt kā apziņa, ka visi mani tuvinieki ir sveiki un veseli. Ja tomēr varu vēlēties arī kaut ko sev, tas noteikti būtu saistīts ar golfu. Tas jau labu laiku pirms pandēmijas bija kļuvis par manu aizraušanos. Golfā rodu azartu. Ģimene par manu kaislību uz golfu ir informēta. Biju izveidojis arī dāvanu sarakstu, tagad tikai atliek gaidīt – kas būs sarūpēts.»
