#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pēc gadu ilgas klusēšanas atkal parādīties uz skatuves – tas prasa sakoncentrēt visas savas maņas,» dažas stundas pirms koncertcikla Dailes kanons pirmizrādes PDz saka aktrise Olga Dreģe.
«Savu pēdējo izrādi skatītāju pilnā zālē vairs pat neatceros, jo man pa vidu bija operācija. Pazaudēju samaņu, nākdama uz darbu – uz izrādes Smiļģis mēģinājumu, kur man bija uzticēta mātes loma,» atceras Dreģe. Tas pēkšņi noticis pērn uz ielas, un gada izskaņā aktrisei tika veikta nopietna miega artēriju operācija.
«Zīmīgi, ka man Smiļģa dārzā ir iestādīta paradīzes ābelīte. Šogad sakarā ar manu liktenīgo kritienu tā pēkšņi nosala. Neskatoties uz to, ābelītei tomēr izauga ārkārtīgi krāšņs un bagāts zars, kas man šķiet kā liktenīga zīme tam, ka manai dzīvībai jāturpinās,» emocionāla ir aktrise.
«Mums, senioriem, ir jāsaprot, ka ar katru dienu šis aizvešanas sauciens skan arvien tuvāk.
Iespējams, arī man ir jāliek tas treknais punkts…
Man patīk, kā izdarīja kursabiedre Ilze Vazdika – izlēma uz skatuves vairs nekāpt. Tik daudz kolēģu jau ir aizgājuši pavisam – Astrīda Kairiša, Leons Krivāns,» nopūšas Dreģe.
«Tagad kāpju uz skatuves ar lielu pietāti pret visiem dižgariem, kas mani veidojuši un audzinājuši. Smiļģa soliņš, uz kura mani šodien apsēdināja, te ir kopš manas pirmās parādīšanās teātrī. Tā ir liela svētība – apsēsties uz tā arī sava radošā mūža beigās,» saka Olga.
