Rīga +10°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kinozinātnieks Viktors Freibergs pagājušajā trešdienā būtu svinējis 67. jubileju, taču 13. jūlijā viņa ceļš uz šīs zemes noslēdzās. Viņa meita Linda atminas – tēva dzimšanas dienas allaž atzīmētas ģimenes lokā: «Tētim patika teikt, ka viņa dzimšanas diena ir vienā dienā ar Bridžitu Bardo un pasaulslaveno itāļu režisoru Mikelandželo Antonioni. Ģimene bijām mēs: es, mana meita Lea un tēta māsa Ingrīda. Cita svinēšana viņam bija kopā ar draugiem. Mums bija tradīcija dāvināt stilizētus piezīmju blociņus – ilustrētus ar mākslas darbu attēliem vai bildēm no kinofilmām.» Aprast ar domu, ka tēva šajā pasaulē vairs nav, vēl nevar.
«Vēl nav pagājuši trīs mēneši, kopš viņš nomira, un es joprojām nevaru runāt par viņu pagātnes izteiksmē.
Vēl nesen, skatoties, piemēram, jauno Aika Karapetjana filmu Sema ceļojumi, gribēju tēvam piezvanīt… Tāda sajūta, ka viņš ir tikai kaut kur aizbraucis,» saka Linda. Viņa uzskata – ja ne pandēmija, kuras dēļ tēvam bija vairākus mēnešus jāgaida uz nepieciešamajām analīzēm, onkoloģiskās slimības ārstēšana varēja noritēt veiksmīgāk…
«Es turpināšu aktivitātes, kādas tēvs bija iecerējis. Nākamo viņa dzimšanas dienu gribētu atzīmēt plašāk – ar dokumentālo filmu par viņu pašu. Daudzi manu tēvu pazina kā izcilu oratoru un kinozinātnieku, bet nezina, kam viņš savā dzīvē gājis cauri. Kas gan vēl var uzturēt cilvēku dzīvu atmiņās, ja ne tie, kas viņam bijuši apkārt,» saka Freiberga meita.
«Tagad domāju, kā dzīvot un rīkoties tālāk. Daļa tēva pelnu izkaisīti viņa dzimtajā Madonas pusē. Urna vēl ir pie manis. To, kā tētis bija vēlējies, plānoju novietot kolumbārijā,» stāsta Linda. Viņa savos četrdesmit gados jau zaudējusi abus vecākus. «Mani tuvākie cilvēki tagad ir meita Lea un tēvamāsa Ingrīda…» tā Linda.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve».
