Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Prezentējot savu jaunāko grāmatu Uzzīmē baltu lietu un atklājot izstādi par tās tapšanu, rakstniece Andra Manfelde bija tērpusies citādi, nekā ierasts, – puķainos un košos tērpus nomainījusi pret melnu elegantu kleitu.
Esmu iemīlējusies, vai tad nevar redzēt?
koķetēja rakstniece, saņemot komplimentus par savu lielisko izskatu. Pateicoties tauriņiem vēderā, viņa ir kļuvusi arī manāmi slaidāka. Sava mīļotā vārdu Andra nolēmusi paturēt noslēpumā, taču piebilst – šovakar nakšņos galvaspilsētā pie drauga, jo abi tiekas, braukājot viens pie otra no Rīgas uz Liepāju.
«Tikko nosvinēju ceturto duci – 48. dzimšanas dienu – un jau gadu rakstu arī dzeju. Tas sākās ap to laiku, kad satiku savu cilvēku. Lai gan tas nav atkarīgs no mīlas objekta, bet gan no tevis paša – ir tevī mīlestība vai nav. Savā tagadējā vecumā jūtos labāk nekā 40 gados, jo tas man bija daudz grūtāks dzīves posms – šķīros no meitas tēva,» atzīst Andra.
Ik pa laikam rakstniece PDz ir stāstījusi, ka regulāri maina dzīvesvietas.
«Divus gadus nodzīvoju Jelgavas centrā, bet saimnieki gribēja māju pārdot, un man atkal bija jāmeklē jauna dzīvesvieta. Feisbukā ieliku ziņu, ka meklēju dzīvesvietu jebkur, tikai ne Liepājā. Domāju – tur ir pārāk lepni cilvēki. Taču man piezvanīja kāds jauks cilvēks, un tā jau kopš jūnija es trešo reizi esmu apmetusies Liepājā. Šoreiz gan ne Karostā. Mana jaunā vieta ir simts gadus vecā mājā ar kastani un puķudobi sētā. Katru dienu ņemu nūjas un dodos uz jūru, uzvelku neoprēna zeķes un eju rudenīgajā jūrā peldēt. Visas domas un emocijas momentā kā ar dzēšlapu tiek nodzēstas,» stāsta Andra.
Tagad viņai ir vairāk laika sev, jo arī rakstnieces jaunākā atvase Auguste ir uzsākusi skolas gaitas, un ir ļoti apzinīga un centīga.
Vēl dzīvojot Jelgavā, gada sākumā Andra bija nolēmusi tikt pie četrkājaina mīluļa. «Pēc ilgām pārrunām dzīvnieku patversmē, kur mūs iztaujāja par visu iespējamo, līdz meita jau bija asarās, paņēmām sfinksa un Devonas reksa krustojuma kaķi ar trīsstūrainu seju, gofrētām ūsām, lielām ausīm un sprogainu vēderu. Nosaucām par Odriju Finku, kura nu jau pieradusi pie dzīves Liepājā. Viņa jau paspējusi uzskriet lielajā kastaņā un pārbaudīt manu pacietību,» stāsta Manfelde.
Kad Andra vēl dzīvoja Rakstnieku namā Dubultos, jaunās grāmatas mākslinieci Neonillu Medvedjevu viņa pamanījusi ejam ar krāsu kasti pa Jomas ielu.
Vēlāk ieraudzījusi viņu arī Pareizticīgo baznīcā, kur Neonilla dzied korī. «Biju jau redzējusi viņas skaistās gleznas un zīmējumus,» atceras Andra, un tieši tad izdevniecībā Aminori dzima ideja, ka vajadzētu izdot grāmatu ar Neonillas ilustrācijām un Andras tekstu. «Vasarā, kad Liepājas mājas pagalmā bija uzziedējuši īrisi, es saņēmu grāmatas pirmo eksemplāru, atšķīru to un ieraudzīju tieši tādus pašus Neonillas zīmētus īrisus,» atceras Andra.
