Ieva Gorkša: Mans līdz šim grūtākais dzīves periods bija pēc šķiršanās

Stradiņos reiz sastapos ar pacienti, kura man jautāja: «Vai tev dzīvē nav, ko darīt, ka esi šeit?»

– Pērn skaļi izskanēja sabiedriskās organizācijas Hospiss vārds, jo beidzot kāds sāka runāt un rīkoties, lai cilvēkiem, kam šai saulē atvēlēts būt vairs tikai īsu laiku, radītu iespēju to pavadīt patīkamos apstākļos. Ierasts, ka gadumijā daudzi no mums kampaņ­veidīgi nodarbojas ar labdarību, bet tu organizācijā esi jau gadu. Kāda bija tava motivācija? 
– Sākotnēji šajā projektā iesaistījos apstākļu sakritību dēļ. Periodiski veidoju intervijas portālam Veseligalatvija un reiz uzaicināju uz sarunu Ilzi (organizācijas Hospiss valdes priekšsēdētāja Ilze Neimane-Nešpora – aut.), kura tobrīd superjaudīgi nostartēja ar akciju Galds savējiem. Tā bija iedvesmojoša saruna, pēc kuras Ilze aicināja mani atnākt uz Hospisu: viņiem trūkst palīdzīgu roku. Šobrīd viena no projekta sadaļām, par ko atbildu es, ir Piepildīt vēlēšanos. Ļoti skaista daļa no visa Hospisa stāsta, kas tomēr izklausās romantiskāka, nekā ir patiesībā.