Tava astroloģes prognoze ir ŠEIT 
Rīga +9°C 
No Latvijas prom braukt negrasās
«Padomju vara manas saknes ir nocirtusi pamatīgi, es esmu tā laika produkts. Rituālus neievēroju, uz sinagogu neeju. Taču Dievs manā sirdī dzīvo,» intervijā žurnālam IEVAS STĀSTI sacīja aktieris Jakovs Rafaļsons. «Mans tēvs nomira šeit, bet mamma pārcēlās uz Izraēlu. Es viņu tur vairākas reizes apciemoju,» stāstīja viņš. «Bet es pilnīgi godīgi varu teikt –
esmu ļoti priecīgs un pateicīgs tēvam, ka dzīvoju Latvijā.
Es taču esmu dzimis un bērnību pavadījis Doņeckā. Mēs zinām, kas tur ir noticis pēdējos gados, un nezinām, kas vēl notiks. Par laimi, ir pagājuši jau daudzi gadi, un man tur vairs nav draugu, par kuriem pārdzīvot. Mani draugi un tuvinieki dzīvo dažādās pasaules vietās – brālis Minhenē, māsīcas Izraēlā. Draugs Iļja (Elija) Baskins, kurš savulaik pierunāja stāties teātra skolā, septiņdesmitajos gados emigrēja uz Savienotajām Valstīm un tagad ir aktieris Holivudā.
Lieliskais Jakovs Rafaļsons:
«Es nekur braukt netaisos.
Tas, ko esmu ieguvis Latvijā, man pat sapņos nav rādījies.
Kad mēs ar dzīvesbiedri, atgriežoties no ceļojuma, pārbraucam Latvijas robežu, vienmēr signalizējam – mēs esam mājās. Rīga ir pilsēta cilvēkiem. Kā milzīgs dzīvoklis, kurā mīt laipni, labsirdīgi cilvēki. Staigājot pa pilsētu, es redzu viņu acis. Redzu smaidus. Es esmu īsts pilsētnieks,» atzīstas Jakovs.
Mīl latviešu publiku
«Kad izeju latviešu publikas priekšā – un es zinu, ko saku, jo ar izrādēm latviešu valodā esmu apbraukājis gandrīz visu Latviju –, kad dzirdu, kā mani sagaida zālē, jūtu kamolu kaklā, jo vēl arvien neesmu pie tā pieradis. Pie tādas atvērtības, prieka,» atklāts ir aktieris Jakovs Rafaļsons.
«Kad man saka, ka latviešu publika ir vēsa, es atbildu: ja veidosiet karstas izrādes, arī latviešu skatītājs būs karsts. Ja izrāde būs auksta, arī skatītājs paliks auksts. Ir tikai viena atšķirība: latviešu skatītājs ir kulturāls un labi audzināts – ja izrāde nepatiks, nekad demonstratīvi kājās necelsies, krēslus neklaudzinās un projām neies. Citreiz gan varbūt vairs neatnāks. Esmu redzējis arī to, cik karsti šis aukstais skatītājs aplaudē. Nekad arī neesmu dzirdējis, ka latviešu publikai izrādes laikā iezvanītos telefons,» atzīst viņš.
Cieš Vadima grēku dēļ
Televīzijas skatītāji Jakovu iemīlēja seriālos Neprāta cena un UgunsGrēks, kur viņš spēlēja izmanīgo bagātnieku Vadimu Felzenbaheru.
«Vēl arvien uz ielas mani dažreiz uzrunā par Vadimu,» atzinās aktieris.
«Spēlējot Vadimu, guvu baudījumu jau no tā vien, ka mani bija pamanījuši un vispār uzaicināja piedalīties seriālā. Kopā strādājot, tas man deva iespēju tuvāk iepazīties ar daudziem latviešu aktieriem,» stāsta Rafaļsons. «Atceros gadījumu, kad mūsu teātris uz diviem trim mēnešiem devās viesizrādēs, taču seriāla filmēšanai bija jāturpinās. Tad izdomāja, ka uz mani šauj un neviens nezina, esmu vai neesmu palicis dzīvs. Kad atgriezos no viesizrādēm – toreiz man vēl garšoja alus –, svētdienā aizgāju uz mūsu unikālo Centrāltirgu nopirkt pāris kaltētas zivtiņas, ko piekost pie alus. Toreiz vēl tirgū bija ļaužu ka biezs – gan vietējie, gan tūristi. Nostājos rindā, un, kad pienākusi mana rinda, pārdevēja, kas kaut ko skaitījusi, paceļ skatienu – piedodiet, bet iz pesņi slova ņe vikiņeš –, ierauga mani un, lai gan latviete, pilnā rīklē sauc: «Bļ**, živ!»
Sarāvos un metos projām, cik kājas nes, zivis tā arī nenopirku,» atceras aktieris.
«Otrs gadījums bija, kad kopā ar sievu gājām peldēt Baltic Beach Hotel baseinā. Izpeldējāmies, ejam pie bāra, gribu samaksāt ar savu karti, bet puisis aiz letes pagriežas un saka: «Jūsu karti banka ir iesaldējusi.» Brīnos, kā tad tā. Bet viņš mierīgi atbild: «Es televīzijā vakar redzēju.» Un sāk smieties,» stāsta Rafaļsons.
«Kad Vadims sāka vērst visādas nelietības pret Ģirta Ķestera varoni, ar kuru sākumā bija draugi, cilvēki mani apstādināja uz ielas un kaunināja: «Kā gan jums nav neērti, viņš taču ir jūsu draugs!» Sākumā es nekādi nevarēju aptvert, par ko ir runa. Un tikai vēlāk man pielēca. Tas bija brīnišķīgs laiks, brīnišķīgs,» atklāts ir Vadims.
