Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Jau ir pagājis kāds laiciņš kopš sacensībām, un tagad varu atskatīties uz notikušo ar citām emocijām,» par uzvaru slavenajā Antarctic Ice Marathon skrējienā saka Evija Reine.
Viņa pieveikusi 42,195 kilometrus mīnus 15 grādu aukstumā, un pērnā gada beigās kļuva par pirmo latvieti, kura sieviešu konkurencē ieguvusi godpilno pirmo vietu, turklāt vēl sasniegusi jaunu rekordu. Antarktīdas maratonā četras reizes jānoskrien 10,55 kilometrus garš aplis, un Evija to izdarīja četrās stundās, sešās minūtēs un vienpadsmit sekundēs.
«Tagad jau savu rezultātu spēju novērtēt un ļoti lepojos, ka esmu šo visu novedusi līdz galam. Taču pirmajās piecās minūtēs man gribējās ēst un raudāt, un nevis no emocijām, ka esmu uzvarējusi, bet gan tāpēc, ka domāju – es noteikti varēju labāk! Man vienmēr ir bijušas ļoti augstas prasības pret sevi. Paldies kolēģiem par sapurināšanu,» saka viņa.
Stāstot par to, kā gatavojusies visnotaļ ekstrēmajam maratonam, latviete saka: «Manuprāt, svarīgākā ir mentālā sagatavotība. Protams, fizisko arī vajag. Treniņu procesā galvenais ir to regularitāte, labs miegs un kvalitatīva pārtika. Un vēl – nezaudēt apņēmību, jo ir dienas vai pat nedēļas, kas tevi var atmest atpakaļ. Taču, ja kaut ko ļoti gribas, nekad nevajag padoties.»
Evija uzskata – uzvarēja, jo ir ļoti neatlaidīga.
«Pat tad, kad neviens neticēja un es saņēmu simtiem nē, es neatkāpos no šī mērķa.»
«Tāpēc mana uzvara ir nevis tas, ka finišēju pirmā, bet gan pati nonākšana līdz šim skrējienam. Ceļš, ko nogāju, lai tur vispār tiktu, ir mana patiesā uzvara,» saka viņa.
Dalība Antarctic Ice Marathon latvietei izmaksāja gandrīz 18 000 eiro. «Tā kā es maksāju pa daļām, man šī summa sanāca lielāka, nekā sākumā bija plānots. Ar visiem bankas pakalpojumiem praktiski sanāca visi 18 000. Plus vēl pārējie tēriņi – deviņi lidojumi, uzturēšanās izdevumi, kas arī pandēmijas ierobežojumu dēļ sanāca dārgāki, nekā plānoju. Pašā dalības maksā bija iekļauta tikai diena Antarktīdā un divi avioreisi,» atklāj Evija.
Šo sapni viņa apmaksājusi no saviem iekrājumiem, daudz palīdzējis arī tētis.
Skrējēja atzīst – grūtākais bija, par spīti lielajam aukstumam, turpināt visu laiku kustēties. «Neapstāties, un, arī dzerot ūdeni, jāturpina skrējiens uz vietas. Jau pēc pirmajiem kilometriem kakls sajuta aukstumu. Dodoties trešajā aplī, vairs nerunāju, jo ar normālu skaņu vairs parunāt nemaz nevarēju. Godīgi sakot, tas mani pat mazliet biedēja,» atceras Evija. Toties brīdis, kad viņa nonāca finiša taisnē, bijis neaizmirstams.
«Ap sauli bija izveidojies aplis – atmosfēras optiskā parādība. Finišā apkārtējiem jautāju – to redz vēl kāds vai arī tā ir tikai mana vīzija. Izrādījās, ka ar mani viss ir kārtībā,» smejot atceras Evija.
Tiem, kas vēlas skriet un sportot Latvijas ziemā, skrējēja iesaka: «Ikdienā stipriniet imunitāti – visu gadu, nevis tikai tad, kad jau esat saslimuši.» Evija aicina arī pārāk nesatuntulēties: «Ja tev jau pirms skrējiena ir silti, tātad esi apģērbies par biezu.»
