Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No longborda dēļiem līdz Lielajiem muļķiem
«Pirms diviem gadiem atgriezos Latvijā no Losandželosas un uzreiz tiku ierauts seriāla filmēšanas virpulī,» PDz stāsta pašmāju dokumentālās satīras seriāla Lielie muļķi režisors Alberts Viegliņš. Jau šomēnes pie skatītājiem nonāks seriāla trešā sezona.
«Ideja par šādu seriālu mums ar producentu un līdzrežisoru Kristiānu Alhimionoku radās jau 2016. gadā, kad abi strādājām kādā reklāmas aģentūrā. Latvijā nekas tāds vēl nebija radīts, bet pasaulē jau bija daudz šāda stila darbu, piemēram, seriāli Ofiss un Treileru parka zēni,» atceras Alberts.
«Bijām izdomājuši jau seriāla tēlus un uzrakstījuši vairākas pirmās sērijas versijas, taču tad es aizbraucu uz Ameriku. Latvijas Mākslas akadēmijā biju ieguvis maģistra grādu funkcionālajā dizainā un dabūju Baltijas-Amerikas Brīvības fonda stipendiju. Tā deva iespēju strādāt sērfinga dēļu kompānijā un papildināt savas zināšanas.»
Tikt pie stipendijas viņam palīdzēja jau gūtā pieredze – ar draugiem viņš bija nodibinājis Latvijā radītu dēļu zīmolu Lokal Boards.
«Nokļūstot Losandželosā –skeitborda kultūras epicentrā –, sākotnējais mērķis bija savu ražojumu iebīdīt vietēja tirgū. Lai arī produkts ir labs, un zīmols stāsts daudziem šķita simpātisks, preču transportēšana cenu pārāk sadārdzina, un tas tevi atstāj daudz sliktākā pozīcijā neskaitāmu lielisku zīmolu konkurencē,» stāsta viņš.
Tādēļ, pēc diviem gadiem atgriežoties dzimtenē, Alberts vairāk pievērsies citai savai kaislībai – stāstu radīšanai un filmēšanai. «Seriāla pamatā ir stāsts par Garo, kuru spēlē grupas Singapūras Satīns dalībnieks Kristaps Strūbergs.
Garais pārradies mājās no zemeņu lasīšanas Anglijā un savas dienas vada Lielajos muļķos, kas ir reāls ciemats Latgalē.
Viņam ik uz soļa seko no Anglijas līdzi atbraukusī filmēšanas komanda, kas šova laikā iemūžina viņa un līdzcilvēku ikdienu. Caur mazā miesta sadzīves ainiņām cenšamies parādīt to, kas notiek mums apkārt,» skaidro Alberts un piebilst – seriālā katrs skatītājs var saskatīt sevi.
Snovojis pasaules čempionātā
«Šis nav mans pirmais darbs TV seriālu lauciņā. Dzīvodams Losandželosā, kopā ar režisoru Miku Ozoliņu izveidojām televīzijas šovu Grēcīgā Amerika,» stāsta Alberts, kurš bija šī projekta līdzproducents. «Pērn pie skatītājiem nonāca filma Oda, kur esmu viens no operatoriem. Tas ir stāsts par slēpošanu un izaicinājumiem, ar kuriem katrs sastopas, dzenotie pēc jauniem piedzīvojumiem,» atklāj viņš. Arī Viegliņš pats ir ekstrēmo sporta veidu cienītājs.
«Savulaik nodarbojos ar snovbordu, esmu piedalījies pasaules čempionātā.
Latvijā tad bija snovborda ziedu laiki, taču pēcāk aktuālas kļuva citas radošas izpausmes, un snovbords palika vairāk priekam, ne sacensībām,» stāsta viņš un piebilst, ka aizvadītajā ziemā šī prieka viņam bijis gana daudz. «Šobrīd mana lielā kaislība ir sērfošana un ar to lieliski var nodarboties arī Latvijā. Ja vējš pūš no ziemeļiem, var doties sērfot tepat uz Bolderāju. Ja no dienvidiem – uz Pāvilostu vai Liepāju. Tāpat man patīk vizināties arī ar longbordu un skeita dēli.»
Spēlē progresīvo roku un taisa mūziķu tusiņu
Patlaban dēļi vairs netiek ražoti, tāpēc pirms kāda laika Alberts ar domubiedriem veikalu Lokal House pārvērta par Rīgā iecienītu atpūtas vietu. «Uztaisījām vienu ballīti, otru, un mūsu veikals pārvērtās par dēļotāju kultūras vietu. Ceram, ka drīz jau atkal varēsim turpināt ierastos pasākumus.
Pats gaidītākais daudziem ir otrdienas džemu vakars.
Līdz mājsēdei 195 nedēļas bijām rīkojuši šo pasākumu. Telpā izvietojām bungas, klavieres, ģitāru, basģitāru, divus mikrofonus. Cilvēki nāca un spēlēja. Dzima improvizācijas radīta mūzika. Pie mums nāca arī pieredzējuši mūziķi, piemēram, festivāla Positivus ārzemju mākslinieki,» atceras Alberts. Arī viņš pats mēdz piedalīties muzikālās improvizācijās.
«Māku spēlēt ģitāru, nedaudz klavieres un bungas. Esmu darbojies pāris grupās, zināmākā Band Versus Music. Spēlējam progresīvo roku. Aktīvākā darbība bija pirms 10 gadiem, bet mazliet uzspēlējām arī pērn. Varbūt atsāksim atkal.»
Defilējis modes skatēs un filmējies kino
«Dievinu, ka man ir tik daudz dažādu aizraušanos. Tas rada prieku dzīvot!» saka Alberts. Viņš izmanto katru dzīves piespēlēto iespēju, un bijis arī aktiera un modeļa ampluā. «Vēl vakar saņēmu piedāvājumu kādai fotosesijai, taču aizņemtības dēļ atteicu. Kā modelis piedalījos dažādās reklāmās, esmu gājis arī pa mēli,» lepojas viņš.
«Pirms savas pirmās modes skates skatījos YouTube, kā to pareizi darīt. Tas bija liels pasākums, un man uz mēles bija jāiziet pirmajam. Galvenais ir pārliecība un stāja! Ja cilvēks ir nedrošs, tas neizskatās labi. Tu nedrīksti skatīties sāņus, tikai uz priekšu. Tu ej nogalināt, ej ar sajūtu, ka valdi pār pasauli,» smejoties stāsta Alberts.
«Uz skatuves tā ir lomu spēle, un dzīvē tev tādam nav jābūt,» piebilst viņš.
Savukārt Alberta aktiera talantu drīz varēs novērtēt filmā Jumprava. Lielais notikums. Viņš neslēpj – pateicoties savam izskatam, ticis salīdzināts pat ar Holivudas zvaigznēm Hītu Ledžeru un Patriku Sveiziju. Tomēr Albertu vairāk saista režisora darbs. «Šobrīd domāju, ka režija ir vissuperīgākais. Man ir grāds funkcionālajā dizainā, kas ļauj visu redzēt vizuāli jaudīgāk, bet grāds vides zinātnē ļauj parādīt lietas patiesi. Režisoram jābūt daudzpusīgam un zinošam, un man gribas ticēt, ka tāds esmu,» saka viņš.
«Losandželosā pavadītais laiks man iemācīja, ka pilnīgi viss šajā pasaulē ir iespējams. Tas, ko redzi TV ekrānā vai mūzikas klipā, var būt arī tavā dzīvē. Ir tikai jāiziet laukā no mājas, jāuzkāpj uz rollerīša vai skeita un jāpabrauc pāris kvartālu tālāk,» pārliecināts ir viņš. Vaicāts, kur sevi redz pēc pieciem gadiem, smejot saka: «Es ceru, ka tad mēs jau būsim aizlidojuši līdz Mēnesim!»
