• Šobrīd

    weather img

    Rīga -12°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Vai ir bērni, kurus nedrīkst vakcinēt pret Covid-19?

    Slimību ABC
    Dace Rudzīte
    Dace Rudzīte
    25. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Uz aktuālākajiem jautājumiem par bērnu vakcināciju atbild Liene Čupāne, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe, vakcinācijas speciāliste.

    No kāda vecuma bērnus var vakcinēt pret Covid-19?

    Šobrīd Eiropas Savienībā bērniem ir pieejamas divas vakcīnas: PfizerBioNTech un Moderna, ar kurām vakcinē bērnus no 12 gadu vecuma. Kāpēc tieši 12 gadi? Tas saistīts ar drošību, jo pētījumi veikti tieši šāda vecuma, nevis jaunākiem bērniem. Visi ražotāji, kuru vakcīnas izmantojam Latvijā, pētīs šo vakcīnu ietekmi arī jaunāka vecuma bērniem, taču šo pētījumu rezultāti vēl nav zināmi. Iespējams, mazākiem bērniem būs vajadzīgas mazākas devas. Arī citas zāles bērniem līdz 12 gadu vecumam rēķina pēc svara un lieto mazākas devas nekā pieaugušajiem. Kad bērns sver 35–40 kilogramus, viņam jau var dot pieaugušo devas, un vecāki ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē interesējas par iespēju vakcinēt arī jaunākus bērnus.

    Kāpēc bērni tomēr būtu jāvakcinē, ja Covid-19 viņi pārslimo samērā viegli?

    Pirmkārt, sākas skola, bērniem un jauniešiem jāsēž slēgtās telpās, esot ciešākā kontaktā. Otrkārt, vīruss ir mainījies un delta variants, ar ko tagad slimo vairākums, ir krietni lipīgāks. Pastāv liela iespēja, ka nevakcinētie bērni un jaunieši inficēsies un saslims. Protams, mēs zinām, ka bērni neslimo tik smagi kā pieaugušie, tomēr nevar zināt, kurš saslims vieglākā un kurš smagākā formā. Treškārt, bērni izplata vīrusu un slimību var viegli aiznest mājās saviem vecākiem un vecvecākiem. Ceturtkārt, mēs, pediatri un infektologi, redzam, ka arī iepriekš veselus bērnus, kuri pārslimojuši Covid-19, var skart multiiekaisīgie sistēmiskie sindromi. Proti, vīruss izraisa imūnās sistēmas neadekvātu reakciju, un tā rezultātā var tikt bojātas dažādas orgānu sistēmas. Šis sindroms var attīstīties divas trīs nedēļas, mēnesi pēc slimošanas un izpausties kā augsta neskaidra temperatūra, dažādi izsitumi, tūskainība, sagurums. Vēlāk var tikt bojāta sirds un asinsvadu sistēma, var būt muskuļu iekaisums, un tas ir nopietni.

    Kādas biežākās reakcijas vērojamas pusaudžiem, kas jau vakcinēti?

    Tādas pašas kā pieaugušajiem: sāpes un pietūkums rokā, paaugstināta temperatūra, kaulu laušana, slikta pašsajūta, galvassāpes. Iedzerot paracetamolu, šīs sūdzības mazinās. Reakcija var parādīties 8 līdz 12 stundas pēc vakcīnas saņemšanas, bet izzust nākamo 24–48 stundu laikā.

    Vai ir bērni, kurus nedrīkst vakcinēt?

    Tādu nav. Ja bērnam ir alerģija pret bišu kodumu, kādu pārtikas produktu, dzīvnieku, pat ja tā izpaudusies smagi, bērnu drīkst vakcinēt. Vienīgā reālā situācija, kad nevajadzētu turpināt vakcināciju ar to pašu vakcīnu, kas saņemta pirmajā reizē, – ja bijusi smaga alerģiska reakcija. Un tie nav izsitumi un iesnas, bet anafilaktiskais šoks, kad rodas dzīvību apdraudoša situācija un bērnam nepieciešama steidzama palīdzība. Tad otrai devai jāizvēlas cita ražotāja vakcīna. Ilgāka novērošana pēc vakcinācijas vajadzīga arī bērniem, kam anafilaktiskais šoks bijis pēc kādas citas vakcīnas vai intravenozas medikamentu ievadīšanas.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+