Rīga +15°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ieklausies, bet vadi pats!
Noteikts dienas ritms jeb režīms bērnam dod paredzamību, līdz ar to arī drošības un stabilitātes izjūtu. «Ja ir sakārtota dienas norise, bērns mājās, skolā vai bērnudārzā jutīsies mierīgi. Ritms mums palīdz vadīt bērnu draudzīgā veidā,» skaidro psiholoģe Lolita Dāldere.
Svarīgi neaizmirst, ka bērna dienas režīms ne tikai ietver celšanos, gulētiešanu un ēdienreizes katru dienu vienā un tajā pašā laikā, bet arī ļoti būtiski ir atvēlēt laiku dažādām aktivitātēm un spēlēm, atpūtas brīžiem, pastaigām, kopīgām sarunām un ģimenes rituāliem.
Bērnudārzos dienas režīms ir veidots ļoti detalizēti: brokastošana, kam seko rīta aplis, nodarbību laiks, došanās svaigā gaisā, pusdienas, diendusa, launags, atkal rotaļu laiks un došanās mājup. Mājās režīms parasti nav tik piesātināts. Tomēr neatkarīgi no tā, vai bērns apmeklē bērnudārzu vai ne, savs dienas ritms ir vajadzīgs katrai ģimenei. Veidojot bērna režīmu, ir jāņem vērā dažādi faktori: bērna vecums, individuālās iezīmes, fiziskās un emocionāli psiholoģiskās vajadzības.
Dienas ritmu pamatā veido vecāki. «Ir jāņem vērā bērna vēlmes, tomēr bērnam nepieciešama vadība un nevar ļaut mazajam dzīvot tikai pēc saviem ieskatiem. Varam iztēloties salīdzinājumu ar aitiņām. Veidojot aploku ap aitiņu, tas nedrīkst būt tik liels, lai iestieptos mežā, kur var uzbrukt vilks, tomēr aploks nedrīkst būt arī tik mazs, ka aitiņai ir grūti kustēties. Režīmu jāmēģina izveidot samērīgu bērna vecumam,» skaidro psiholoģe
Režīmu vajag arī vecākiem
Organizēt dienas ritmu nebūt nav viegli. Psiholoģe stāsta, ka ir daudz bērnu, kam nav noteikta dienas ritma, – mazais nezina, cikos būs mājās, vai šodien brauks līdzi uz darbu tētim vai mammai. «Arī apmeklējot bērnudārzu, bērns nezina, cikos vecāki atnāks pakaļ. Viņš redz, ka atnāca pakaļ Anniņai, tad Pēterītim, bet nu jau bērns ir palicis divatā ar audzinātāju. Galvā sarosās domas, ka šodien varbūt vecāki nemaz neatnāks un būs jānakšņo bērnudārzā.»
Bērni, kas dzīvo bez ierasta dienas ritma, var kļūt raudulīgi un nervozi, emocijas viegli uzliesmo, jo nav skaidrības, paredzamības un miera.
«Lai bērnu mīļi un bez steigas pamodinātu jau septiņos no rīta, arī pašiem vecākiem jau ir jābūt nomodā. Ja vecāki dodas pie miera tikai ap vieniem diviem naktī, visiem no rīta nāks miegs un mierīga modināšana un brokastošana diez vai izdosies. Tāpēc vecākiem vajag arī savu dienas ritmu.» Vecāki var izvērtēt savus resursus – cikos jāceļas, lai nesteidzīgi pabrokastotu un dotos ceļā, lai rīts neizvērstos pārlieku stresains. Jāsaplāno, kad tiks pavadīts kopīgs laiks, kurš un cikos bērnu paņems no bērnudārza utt. «Lieliski, ja par dienas plāniem bērnam var pastāstīt jau no rīta. Varbūt pirmdien no bērnudārza paņems mamma, otrdien – tētis, trešdien – auklīte, ceturtdien – vecmāmiņa. Raibi, taču tas būs konkrētās ģimenes ritms, bērns jau zinās, kas gaidāms, un jutīsies drošāk.»
Seko bērna enerģijai!
Pirmsskolas vecuma bērniem lielākais enerģijas pacēlums ir no rīta līdz aptuveni pulksten 12.00 – šajā laikā mazie ir ļoti moži un darbīgi. Bērnam var piedāvāt iesaistīties aktivitātēs, kas attīsta koncentrēšanos. «Vēlams ieplānot arī kādu aktivitāti, kur vecāku vadībā bērns iemācās kaut ko jaunu. Tā var būt, piemēram, kopīga pusdienu gatavošana.» Laiks jāvelta arī pastaigām. Kopā ar bērnu varam apiet kādu kvartālu un vērot, kas pa dienu vai nedēļu mainījies mūsu apkārtnē. Tas trenēs bērna vērīgumu un veicinās domāšanu. Noteikti jābūt arī atpūtas brīžiem un miera periodam – bērns ir paēdis, sākas gremošanas procesi un ir jādodas atpūsties.
Ap pieciem sešiem pēcpusdienā atkal ir enerģijas pieplūdums, taču ne ar tik lielu jaudu kā no rīta. Dienas otrajā pusē vēlams doties svaigā gaisā, kur bērni var izkustēties, izspēlēt dažādas lomu spēles, pētīt norises dabā.
«Ziemas tumšajā laikā visa ģimene kopā var spēlēt galda spēles. Tās attīsta koncentrēšanos, māca ievērot noteikumus un pieņemt, ka reizēm vinnēju, bet reizēm arī zaudēju.»
Miedziņš ne par daudz, ne par maz
Viena no veselīga dienas ritma daļām ir miegs. Līdz piecu gadu vecumam bērnam naktī jāguļ 10 stundu un pusotras līdz divas stundas pa dienu. Bērnam augot, gulēšanai nepieciešamo stundu skaits mazinās, tomēr reizēm arī mazie divgadnieki spītīgi atsakās gulēt diendusu. «Bērns grib turpināt spēlēties, negrib iet gultiņā, nav piekusis – daudz argumentu, kas sagādā pamatīgus kreņķus vecākiem. Šajā tā dēvētajā karaļa vecumā bērnam ir priekšstats, ka viņš pasaulē ir noteicējs. Bērns dažādos veidos mēģina panākt, lai lietas notiek pēc viņa prāta, kā viņš to pieprasa. Tomēr pagulēt diendusu ir ļoti svarīgi. Šajā vecumā bērna nervu sistēma vēl turpina veidoties, un tai ir noteikta ietilpība.»
Diendusa ir nepieciešama, lai atpūstos no piedzīvotajiem iespaidiem un kairinājumiem. Tādēļ to vienlīdz svarīgi ieplānot ne tikai bērnudārzā, bet arī mājās.
Piecu sešu gadu vecumā bērniem sāk negribēties gulēt diendusu, jo viņi vēlas darīt ko interesantāku. «Tad vecāki var aicināt bērnu gultiņā atpūtināt actiņas, muguriņu vai mierīgi apdomāt, ko vēlas darīt pēcpusdienā.» Svarīgi atcerēties arī par atbilstošu fizisko aktivitāšu intensitāti un daudzumu priekšpusdienā. Tāpat ir būtiski pareizi ieplānot laiku starp celšanos un gulētiešanu. Piemēram, lai vakarā nāktu miedziņš, nevajadzētu ļaut bērnam gulēt diendusu ilgāk par 15.00 pēcpusdienā. Bērnu var maigi modināt, lai diendusa neieilgst. Ja bērns gulēs līdz 16.00 vai 17.00, miegs vakarā visdrīzāk nenāks, mazais vakarā aizies gulēt vēlu, no rīta būs grūti pamosties.
Režīms arī brīvdienās?
Nereti rodas jautājums, vai bērnam, kurš apmeklē bērnudārzu, arī mājās būtu jāievēro līdzīgs režīms. Lolita Dāldere skaidro, ka svarīgi raudzīties, vai tā ir nedēļas nogale, kāda brīva diena vai garākas brīvdienas.
Nedēļas nogalē dažas atkāpes no ierastā ritma ir pieļaujamas, piemēram, speciāli modināt bērnu agri no rīta nevajadzētu.
«Bet, ja nedēļas nogalē bērna dzīve izteikti atšķiras no darbadienu norises, piemēram, mazais vairākas stundas skatās televizoru, spēlē planšeti, dzīvojas ar pieaugušajiem pa lielveikalu, izlaiž ēdienreizes, neguļ diendusu un līdz vēlam vakaram spēlējas, tad pirmdienā bērnam būs grūti atgriezties dienas režīmā. Tāpēc mazākiem bērniem diendusu gan noteikti vajadzētu gulēt.»
Savukārt brīvlaiks bērniem un atvaļinājums pieaugušajiem ir laiks, kad nemitīgi nav jātur rūpe par to, kā iekļauties režīmā. «Rītos ļaujiet bērniem paskraidīt pa māju pidžamā un paši ļaujieties laiskākam un mierīgākam ikdienas ritējumam. Bērns dzīvo ritmu, ko pieaugušie viņam izveido, un nedomā par to, ka plkst. 12.00 obligāti ir jādodas pusdienās.»
Ritmu maini pamazām!
Pēc brīvlaika, tālāka ceļojuma ar laika joslu maiņu vai garākas slimošanas ikdienas ritms parasti izjūk. Dažkārt tas jāveido no jauna arī tad, ja mazais sāk apmeklēt kādas nodarbības vai jaunu mācību iestādi.
Lai atvieglotu bērna iekļaušanos mācību iestādes režīmā, pareizi būtu jau laikus un pakāpeniski mājas dzīves ritmu pietuvināt jaunajam režīmam. Ritms izveidojas aptuveni triju nedēļu laikā.
Pirmais solis ir organizēt laicīgu gulētiešanu. «Ja bērns visu vasaru gājis gulēt ap 23.00, tad, pēkšņi ejot gulēt jau 21.00, viņš, protams, nevarēs aizmigt. Katru vakaru gulētiešanas laiku varam pakāpeniski paātrināt par 10–15 minūtēm. Ja vakara miega rituāli vasarā izpalikuši, ir īstais laiks tos atjaunot: maigi pamasēt bērnam pēdiņas ar lavandas eļļiņu, atskatīties uz aizgājušo dienu, palasīt pasaciņu u. c. Katrā ģimenē ir savi vakara rituāli.» Pakāpeniskuma principu var izmantot arī tad, kad pulkstenis tiek pagriezts stundu uz priekšu vai atpakaļ, kad pārejam uz ziemas vai vasaras laiku.
Kā veidot harmonisku dienas ritmu bērnam
- Pirmsskolas vecumā bērni vēl nepazīst pulksteni, bet atskaiti dod konkrētas darbības. Ja ierastā lieta nenotiek, bērns kreņķējas un pārdzīvo.
- Lai bērnam neradītu apjukumu, vecākiem ir jābūt vienotiem par bērna ikdienas norisēm. Ja bērns viesojas vai nakšņo pie vecvecākiem, arī viņus vajadzētu informēt par bērna dienas ritmu.
- Stundu pirms gulētiešanas bērnam nevajadzētu skatīties filmas vai spēlēt spēlītes telefonā – tas satrauks un ietekmēs miega kvalitāti.
- Ievies rituālus – pirms miega bērns kopā ar vecākiem sakārto mantiņas, drēbes, iztīra zobiņus. Ja mājās ieviešam zināmu kārtību, tad par šīm lietām vairs nav jācīnās.
- Aktīvus sporta treniņus, dejošanas nodarbības labāk ieplānot pēcpusdienā. Ja aktīvs treniņš beidzas tikai ap plkst. 19.00 vai vēlāk, bērns var justies uzvilkts un tas var radīt grūtības iemigt.Neizvēlies arī pulciņus, kas katru dienu notiek laikā, kad bērnam vajadzētu pusdienot vai gulēt diendusu.
- Ja bērns ir mazs, bērnudārzā var paņemt kādu brīvu dienu. Bet turies pie ritma, piemēram, brīvās dienas ir trešdienas vai piektdienas. Savukārt, ja bērns jau gatavojas skolai, rūpīgi jāizvērtē brīvās dienas lietderību. Iespējams, bērna prombūtnes laikā visi būs mācījušies jaunu burtu, bērns atgriežoties to nezinās un tieši jutīs diskomfortu, jo būs izkritis no ritma.
