Bīstamie enterovīrusi

Slimību ABC
Zane Kazāka
Zane Kazāka
15. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Bērniem, īpaši līdz 10 gadu vecumam, pie dažādām slimībām diezgan bieži var būt vainojams kāds no enterovīrusiem. Kas tie ir, un kādas slimības var ierosināt? Skaidro Liene Smane, medicīnas doktore, pediatre Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Infektoloģijas nodaļas virsārste.

Enterovīrusu veidi

Enterovīrusi savu nosaukumu ieguvuši tāpēc, ka to pārnešanas ceļš ir caur zarnu traktu. Tā ir ļoti plaša vīrusu grupa, pie kuras pieder vairāk nekā 100 vīrusu.

  • Koksaki vīrusi ir vieni no biežāk sastopamajiem enterovīrusiem. Tiem ir divi tipi – A un B –, un katrā ir noteikts skaits vīrusu. Šie vīrusi visbiežāk izraisa konjunktivītu un herpangīnu, plaukstu, pēdu, mutes slimību. Ir retas reizes, kad slimība izpaužas smagi – kā meningīts, encefalīts vai miokardīts.
  • Echo vīrusu skaits nemitīgi pieaug, jo tiek atklāti arvien jauni to veidi. Echo vīrusi visbiežāk izraisa elpošanas ceļu infekcijas, neiroinfekciju (meningītu, encefalītu).
  • (triju veidu) šobrīd ir vienīgie, pret kuriem ir radīta vakcīna, un pret to izraisītajām slimībām ir iespējams nodrošināties. Pārējos enterovīrusus, ja ar tiem inficējas, nākas pārslimot.
  • Ir enterovīrusi, kas neietilpst nevienā grupā. Tos apzīmē ar burtu E un pievieno skaitli (piemēram, E71).

Ierosinātās slimības

Atkarībā no tā, kādā organismā enterovīrusi ir nokļuvuši un kādas audu grupas skar, tie var izraisīt ļoti atšķirīgas slimības, turklāt viens vīruss var izraisīt vairākas slimības.

Liela daļa slimību norit vieglā formā – tā var izpausties kā nelielas iesnas, viegls klepus, dažas pumpas.

Enterovīrusi var būt vainīgi arī pie atsevišķām caurejas reizēm, vieglām galvassāpēm, konjunktivīta. Šādos gadījumos vecāki tiek galā ar slimību paši vai ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Vai slimību izraisījis tas vai cits enterovīruss, ārsts nosaka pēc novērojamajām pazīmēm, tādējādi vispārīgi identificējot slimības ierosinātāju. Vieglu slimību gadījumos nav nozīmes, kurš vīruss to ir izraisījis, jo ārstēšana notiek, atvieglojot konkrētās slimības simptomus.

Viena no biežākajām slimībām, ko izraisa tieši Koksaki vīruss, ir plaukstu, pēdu, mutes slimība. Tā pārsvarā sastopama bērniem līdz septiņu gadu vecumam, norit ar augstu ķermeņa temperatūru (39 °C) un izsitumiem uz plaukstām, pēdām un mutes gļotādas. Retāk izsitumi var parādīties arī uz ceļiem, elkoņiem un dibena. Izsitumi mutes dobumā ir kā mazi pūslīši (čūliņas) un ir ļoti sāpīgi.

Cita bieži sastopama Koksaki vīrusa izraisīta slimība ir herpangīna. Tā norit ar drudzi un izsitumiem mutes dobuma gļotādā, izsitumi var būt piepacelti virs ādas virsmas, pildīti ar šķidrumu (caurspīdīgi) vai kā mazas čūliņas. Var būt sastopami gan viena, gan dažādu veidu izsitumi vienlaikus. Arī tie ir sāpīgi, un bērnam ir apgrūtināta ēšana, dzeršana. Šī slimība vairāk sastopama bērniem līdz piecu gadu vecumam, bet var skart jebkura vecuma bērnus.

Tāpat enterovīrusi pietiekami bieži izraisa akūtu gastroenterītu. Tad bērns sūdzēsies par vemšanu, caureju, sliktu dūšu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Šīs izpausmes var atgādināt saslimšanu ar jebkuru citu vēdera vīrusu – rotavīrusu, adenovīrusu vai norovīrusu u. c. Papildu simptomi var būt arī izsitumi uz ķermeņa.

Arī konjunktivītu bieži izraisa kāds no enterovīrusiem. Ja tā izraisītājs ir vīruss, saslimšana lielākoties noritēs kā acs baltuma apsārtums (bez lieliem izdalījumiem no acīm), bieži tas kombinēsies ar iesnām, elpceļu iekaisumu, kā arī būs novērojams abās acīs vienlaikus.

Tas, kā slimība izpaudīsies, būs atkarīgs no daudziem dažādiem apstākļiem. Ir arī reizes, kad ārstēšana jāturpina stacionārā, – kad izsitumu ir pārāk daudz, neizdodas pazemināt temperatūru vai bērns atsakās uzņemt šķidrumu u. c. Nav iespējams arī iepriekš prognozēt, kuram bērnam slimība ritēs vieglāk, kuram izvērtīsies smagā formā.

Enterovīrusu izraisītās smagākās slimības

Visbiežāk miokardīta jeb sirds muskuļu audu iekaisuma izraisītājs ir vīruss, tas var būt arī kāds no enterovīrusiem. Bērns var sūdzēties par sāpēm krūškurvī (aiz krūšu kaula), just nogurumu, var būt vemšana, slikta dūša, arī paaugstināta ķermeņa temperatūra un šķidra vēdera izeja, pat samaņas zudums. Ar šādām sūdzībām noteikti jāvēršas pie ārsta!

Meningītu jeb smadzeņu apvalka iekaisumu, pazeminoties imunitātei, var izraisīt baktērijas (meningokoki, pneimokoki, tuberkulozes nūjiņas), kas mīt augšējo elpceļu gļotādā, kā arī vīrusi. Meningītu lielākoties ierosina enterovīruss (Koksaki vīruss A6, B5 vai Echo vīruss 6, 30 un enterovīrusi E4, E6, E9, E11 un E71). Aseptiskā meningīta gadījumā simptomi ir: spranda stīvums, galvassāpes, jutība pret gaismu, skaņu, paaugstināta ķermeņa temperatūra, vemšana, nespēks. Ja ir šādi simptomi, bērns būtu jānogādā slimnīcā uzņemšanā.

Ir reizes, kad kāds no enterovīrusiem izraisa arī plaušu karsoni. Ja tas ir vīrusa izraisīts plaušu karsonis, antibiotikas nav jālieto. Smagākas saslimšanas gadījumā, ja plaušu karsonis pāriet bakteriālā formā, palīdzēs tikai antibiotikas. Lai noteiktu, vai antibiotikas jādzer, ir jāveic laboratoriskie izmeklējumi.

Kad noteikti jāvēršas pie ārsta?

Ja bērnam ir nepārtraukta vemšana vai caureja, ja viņš atsakās uzņemt pietiekami daudz šķidruma (urinēšana novērojama retāk nekā reizi sešās stundās), ja ir stipras galvassāpes (tajā skaitā spranda stīvums), nepatika pret gaismu, ir ļoti augsta temperatūra, ko ar aptiekā pieejamajiem līdzekļiem nav iespējams mazināt, ir krampji, kā arī tad, ja bērnam ir izteikti zems aktivitātes līmenis (ir ļoti saguris, pat apātisks).

Kā vīrusi izplatās?

Enterovīrusi ir ļoti lipīgi, tāpēc, saslimstot ar tiem, bērns būtu jāizolē. Enterovīrusi galvenokārt izplatās fekāli orālajā ceļā, bet var izplatīties arī ar elpceļu sekrētu tieša kontakta ceļā. Vīruss ir atrodams arī citos ķermeņa izdalījumos – no acīm, mutes (gļotas, krēpas), pūslīšu šķidrumā. Inficētais bērns vīrusu var pārnest tālāk, ar inficētām rokām skarot gan ēdienu, gan rotaļlietas. Visbiežāk enterovīrusi uzliesmo vasarā un agrā rudenī. Viens no veidiem, kā var inficēties ar šo vīrusu, – peldoties slēgtās ūdenstilpēs. Piemēram, ja inficētais bērns ūdenī nokārtojas un kāds cits šo ūdeni sarijas, vīruss ir iekļuvis organismā un slimība ir klāt. Tāpēc vecāku uzdevums ir sekot līdzi un mācīt bērnus peldvietās izvairīties no ūdens nokļūšanas mutē.

Vīrusa inkubācijas periods ir vidēji trīs līdz desmit dienu. Inficēties iespējams gan inkubācijas, gan slimības laikā, gan pēc izārstēšanās.

Bērns var izdalīt vīrusu ar fēcēm pat vairākus mēnešus pēc slimošanas beigām. Līdz ar to, ja vien iespējams, dārziņā vajadzētu atgriezties vēl kādu laiku (vismaz nedēļu) pēc tam, kad slimība jau pārvarēta. Tomēr, ja pašsajūta bērnam ir laba, viņš atgriezīsies publiskā vidē ātrāk (nav arī nepieciešams viņu izolēt tik ilgi), līdz ar to būtiska nozīme vīrusa tālākā neizplatīšanā ir higiēnai – bērniem ir jāmāca pareiza un regulāra roku mazgāšana.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

Klubs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Santa+