Latvijas iedzīvotāji atbalsta bērnu fizisku sodīšanu!

29. janvāris, 2009

Novērtē rakstu

0
0
0
0
0
0
0
0 0 Smieklīgi 0 Skaisti! 0 Ārprāts! 0 Jauki 0 Bēdīgi 0

Ieteikt

Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta bērnu fizisku sodīšanu!

Pētījumu centrs „Data Serviss” sadarbībā ar centru „Dardedze” pagājušā gada nogalē veica pētījumu, kurā atklājās, ka trešdaļa cilvēku Latvijā uzskata, ka bērnu fiziska sodīšana ir normāla un pat nepieciešama...

Padomi

Sāp ceļgali? Lūk, 4 vienkārši vingrojumi sāpju mazināšanai

Slavenības

Horenu pamatīgi piekāvuši bandīti: Zīmīgi, ka tas notika 13. datumā

Kā mājās uztaisīt garšīgus <strong>cepelīnus</strong>? Recepte soli pa solim un padomi.

Lietuviešu virtuve

Kā mājās uztaisīt garšīgus cepelīnus? Recepte soli pa solim un padomi.

Kampaņas "Noliec siksnu!" mērķis ir mainīt Latvijā iesīkstējušo uzskatu, ka bērnu fiziska sodīšana - pēršana, iepļaukāšana, sapurināšana - ir adekvāts un pieņemams bērnu audzināšanas veids, kas ilgtermiņā neietekmē bērnu un vecāku attiecības.

Bet pietiek tikai ar vienu pērienu, lai starp vecākiem un bērnu izveidotos neatgriezeniska plaisa. Bērns pērienu (fizisko sodu) atcerēsies visu mūžu, bet neatcerēsies kādēļ tas bija! Savukārt, turpinot pērt savu bērnu arī turpmāk vecāki vēl vairāk novelk strīpu attiecībās ar bērniem.

Bērnus nevajag fiziski ietekmēt! Visu, kas tiek pateikts ar siksnu var pateikt savādāk. Izskaidrojot, kas tieši bērna rīcībā bija nepareizs, kādēļ vecāki ir dusmīgi! Bērnus vajag disciplinēt. Paskaidrot, kas ir labs, kas slikts un kādēļ!

Pētījuma laikā, atbildot uz 5 apgalvojumiem tika iegūti sekojoši dati:

49% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka daudzi cilvēki bērnībā ir tikuši pērti, bet izauguši par normāliem cilvēkiem.

37% iedzīvotāju uzskata, ka atsevišķos gadījumos bērna fiziska sodīšana ir attaisnojama

36% aptaujāto uzskata, ka pēriens, pļauka bērnam palīdz izskaidrot atšķirību starp pareizu un nepareizu rīcību

26% uzskata, ka bērna fiziska sodīšana neietekmē bērnu un vecāku attiecības ilgtermiņā.

20% atzīst, ka bērnu fiziska sodīšana ir efektīvs audzināšanas veids.

Statistikai ar katru gadu ir tendence pieaugt. Vecāki kļūst nervozāki un nepacietīgāki. Ātri aizdegas un piemirst, ka kādreiz paši ir bijuši bērni! Jo īpaši mūsdienās, kad tik bieži lietojam vārdu- krīze. Nereti pieaugušo psiholoģiskais stāvoklis atspoguļojas uz viņu bērniem! Bet tā nevajadzētu būt!

Ar kampaņas palīdzību vecāki tiek aicināti atrast labāku veidu, kā palīdzēt bērnam atšķirt labo no ļaunā un kā veicināt disciplīnu bērna dzīvē.

Sīkāku informāciju un praktiskus padomus varat iegūt apmeklējot mājas lapu:
www.noliecsiksnu.lv.

Novērtē rakstu

0
0
0
0
0
0
0
0 0 Smieklīgi 0 Skaisti! 0 Ārprāts! 0 Jauki 0 Bēdīgi 0

Riča

29. janvāris, 2009, 14:36

ak Dievs, kāda bildīte!!!!:(( Sirds sažņaudzas....:((

MiaBella

29. janvāris, 2009, 14:57

Patiesībā šī problēma ir diezgan aktuāla.. Uz ielas ļot bieži redzu kā vecāki savus bērnus purina, vai uzšauj no sirds pa pakaļu... Vienreiz pat sāku ar vienu vecmāmiņu strīdēties, viņa tā purināja savu mazmeitiņu (kādi 4 g) jo viņa pārāk lēni gāja.. bet tas meitēns NEKO neidarīja, mierīgi 3 soļus aiz vecmāmiņas 'tipināja nopakaļ.. un šī sāk viņu klapēt! tad nu neizturēju un iejaucoss... manuprāt , vecāki (vecvecāki) reizēm arī izlādējās uz saviem bērniem! UN TAS IR SLIKTI, ĻOTI!!!

Baronese

30. janvāris, 2009, 12:55

Redzēju kā veikalā čigānu tautības sieviete ar vīrieti pirka cigaretes un kaut kādus kokteiļus (alkoholiskos),un kad meitenīte palūdz Fantu(limonādi),māte vinai vnk iekrāva pa seju pļauku...skats bija šausminoš...Bet man uzskats ir,ka vecākiem tomēr šīs te tiesības iepērt bērnu,ir jāsaglabā un arī bērnam ir jāsaprot,ka ģimenē tomēr noteikšana paliek vecākiem.Nevēlos lai mani pārprot,bet tā nu es uzskatu...

Tender

31. janvāris, 2009, 3:51

Tas par to mazo meitenīti un Fantu...šausmas! :(Bet es tomēr uzskatu, ka VAR iztikt bez fiziskas iejaukšanās, ja vien labi pārzina šādus tādus psiholoģiskus knifiņus. Mani bērnībā arī pēra, šad tad dabūju arī nepelnīti, kad brāļi mammu bija izveduši no pacietības, dabūjām visi trīs. Es nedomāju, ka tas ir atstājis kādu plaisu mūsu savstarpējās attiecībās, lai gan nezinu, protams, kādas tās būtu, ja nebūtu bijis pēriens.Bet savu bērnu esmu stingri apņēmusies audzināt BEZ jebkādām pļaukām, ausu raustīšanas vai uzšaušanas pa dupsi - galu galā ir simt un viens veids, kā vecāks var likt saprast bērnam, ka šoreiz tiešām viņš ir dusmīgs, jo bērns ir izdarījis ko sliktu, nepareizu. Vecāki var pateikt kaut vai to, ka bērna rīcība viņus ļoti apbēdināja. Un kuram gan bērnam patīk, ka vecāki viņa rīcības dēļ nejūtas labi?! Savu autoritāti var iegūt citādā veidā, sadarbojoties ar bērnu, veidojot vairāk draudzīgas attiecības autoratīvu vietā. Ar pērienu jau nekas netiek panākts, manuprāt, tas ir tikai īslaicīgi, jo bērnam netiek izskaidrots, kāpēc vecāki ir tik nikni. Bērns tiek fiziski sodīts, vēl ļaunākā gadījumā ielikts kaktā un viss. Bet problēma tādā veidā netiek risināta!Man viss vēl priekšā, jo dēliņam ir nepilns gadiņš. Bet nedomāju, ka nākotnē manas domas mainīsies, esmu pieaudzis cilvēks, esmu iemācījusies savaldīt sevi rokās un iziet no situācijas mierīgā ceļā.Šādai "bezpēriena" audzināšanai lielisks piemērs ir mans tētis! Viņš nekad nepacēla roku, taču mācēja tik labi pateikt, kas viņam manā rīcībā nepatīk, ka dažas tādas lietas atceros vēl šodien! Nedomāju, ka kaut ko atcerētos, ja vienkārši būtu sodīta ar pērienu, pļauku vai kā citādi...Tāda lūk ir mana pieredze un manas domas!