Rīga +10°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai palielinātā bērna kopšanas pabalsta dēļ bērnu dzimst vairāk?
Demogrāfs Ilmārs Mežs kopā ar sievu Jantu audzina četras atvases: Ingrīdu (13 gadi), Silviju (10 gadi), Laumu (5 gadi) un Jāni Viesturu (2 gadi).
Uz “Mana Mazā” jautājumiem atbild demogrāfs ILMĀRS MEŽS.
– Vai demogrāfiskā krīze Latvijā tuvojas beigām?
– Nē, uzskatu, ka joprojām esam tajā pašā demogrāfiskajā bedrē, kurā nokļuvām pirms desmit divpadsmit gadiem. Vērojami tikai vārgi uzlabojuma asniņi. Tiek prognozēts, ka šogad Latvijā piedzims apmēram 21 500 bērnu – tas ir par 1000 bērniem vairāk nekā iepriekšējos gados. Lai mūsu tauta neizmirtu, gadā būtu jāpiedzimst vismaz 33 000 bērnu – tik, cik cilvēku Latvijā ik gadu nomirst.
Priecājoties par nelielo dzimstības pieaugumu, tiek piemirsts, kādu demogrāfisko kritienu Latvija piedzīvoja deviņdesmito gadu sākumā. Joprojām esam ļoti tuvu zemākajam dzimstības punktam. Runas par to, ka Latvija piedzīvo demogrāfisku augšupeju, man atgādina situāciju: cilvēkam ilgstoši ir 300 latu liela alga, to samazina līdz 160 latiem, bet pēc vairākiem gadiem pieliek 10 latus un paziņo – redz, kā mēs tev palielinājām algu, pat sasniedzām jaunu rekordu...
– Bet Latvijā taču ir vietas, kur bērni tiešām sākuši dzimt vairāk?
– Viscerīgākie izskatās rajoni, kas atrodas apmēram simt kilometru rādiusā ap Rīgu un ir ekonomiski diezgan labi attīstīti, – Tukums, Talsi, Saldus, Aizkraukle, Jelgava, Bauska, Ogre, Limbaži, Valmiera, Cēsis. Latvijā ik gadu nomirst apmēram 1,5 procenti iedzīvotāju, piedzimst 1 procents iedzīvotāju. Demogrāfiski labvēlīgākie rajoni gandrīz spēj sevi atražot, jo tur gadā piedzimst apmēram 1,2 procenti iedzīvotāju.
Dzimstības ziņā Latviju iegāž lielās pilsētas, īpaši Rīga, kur gadā piedzimst tikai 0,6 procenti iedzīvotāju. Vēl nožēlojamāka situācija ir vienīgi Latgalē.Rīgā izteikti izpaužas demogrāfijas pamatlikums – jo attīstītāka vieta, jo zemāka dzimstība. Cilvēki vairāk nodarbojas ar ģimenes plānošanu un par bērniņu bieži neizšķiras tāpēc, ka nevēlas zaudēt sasniegto komforta līmeni un labi aizsākto karjeru. Uz Rīgu cilvēki pilnīgi noteikti nebrauc radīt bērnus!
– Cik lielā mērā nelielo dzimstības pieaugumu ietekmējuši paaugstinātie pabalsti?
– Protams, tagad pēc bērniņa piedzimšanas ģimenes jūtas finansiāli pasargātākas. Taču viens šāds solis nav spējis un nespēs būtiski palielināt dzimstību Latvijā. Izklausīsies skarbi, bet domāju – ja arī pabalsti netiktu palielināti, dzimstības līmenis Latvijā attīstītos tāpat kā tagad. Līdzīga aina vērojama arī Igaunijā, kur bērnu kopšanas pabalsti tika paaugstināti gadu agrāk nekā Latvijā. Arī tur nekāda demogrāfiska sprādziena nav.
Pakāpenisko dzimstības pieaugumu ietekmē pavisam citi demogrāfiskie likumi. Piemēram, 80.gados Latvijā dzima ļoti daudz bērnu – mēs kā tauta sevi tad pilnībā atražojām. Tāpēc tagad vienkārši ir vairāk jaunu cilvēku, kas paši var radīt bērnus un tuvākajos trijos piecos gados dzimstības līmenis pamazām palielināsies – būs apmēram 22-23 tūkstoši bērnu gadā. Taču tas jūtami nemainīs to, kas mūs sagaida nākotnē.
– Un kas tad mūs sagaida?
– Jau pēc desmit gadiem Latvijā katastrofāli sāks trūkt darbaspēka un katru gadu šis deficīts kļūs arvien jūtamāks. Tā kā Eiropas Savienība ekonomikas stagnāciju diez vai pieļaus, mums draud simtiem tūkstošu viesstrādnieku ierašanās no Āzijas valstīm, Ukrainas, Krievijas, Moldovas u.c.
– Vai 33 000 – tas maz ir reāli sasniedzams skaitlis?
– Tas būtu reāli, ja ģimenēm piešķirtu vismaz 10 reižu lielāku atbalstu, nekā tas ir pašlaik. Latvijā ir zemākā dzimstība Eiropā, izmirstam ar ātrumu viena rajona centra pilsēta gadā. Par viena bērna laišanu pasaulē sieviete izšķiras gandrīz vienmēr, neatkarīgi no sadzīves apstākļiem un citiem dzīves līkločiem. Valsts politikai būtu jābūt tādai, lai sievietes un ģimenes, kurās aug viens bērns, izlemtu radīt vēl vienu mazuli un arī trešo un ceturto.
Tādēļ būtu jādomā par jūtamiem nodokļu atvieglojumiem cilvēkiem, kuri audzina bērnus. Piemēram, viņus, neatkarīgi no algas lieluma, varētu atbrīvot no ienākuma nodokļa maksas. Jālemj par valsts galvotiem kredītiem mājokļu uzlabošanai un bērnu izglītošanas vajadzībām. Tāpat jāatrod finansējums pavisam cita lieluma bērnu pabalstiem – katram bērnam līdz 15 gadu vecumam būtu jādrošina 100 latu liels atbalsts. Ja šie sociālie pasākumi tiktu īstenoti, dzimstības līmenis tiešām varētu palielināties līdz 33 tūkstošiem bērnu gadā. Zviedrijā, kur valsts līdzīgi rūpējas par ģimenēm, šī politika ir attaisnojusies un zviedriem kā tautai iznīkšana nedraud.
Vai nu tagad jāizšķiras par nozīmīgu atbalstu mūsu pašu bērnu dzimšanai, vai arī pēc divdesmit gadiem masveidā sāksim audzināt pavisam svešus bērnus.
