Pirmie tavā šķīvī – pašas audzēti redīsiņi, spināti un rukola

Pirmie redīsiņi

Redīsi pēc dabas ir garās dienas augi – tas nozīmē, ka to augšanai, ziedēšanai un sēklu veidošanai diennaktī vajag 16–18 stundu gaismas. Turpretim sakņu veidošanai vajag īsāku gaismas periodu, 12–16 stundu. Tieši tāpēc lielākā daļa redīsu šķirņu ir piemērotas audzēšanai pavasarī un rudenī, kamēr gaismas diena ir īsa. 12 stundas tā sasniedz tikai ap 21. martu, bet maija beigās jau ir 16 stundu.

Redīsi ir aukstumizturīgi, karstums tiem nepatīk. Redīsu sēklas sāk dīgt jau plus 2 grādu temperatūrā, kaut gan optimālā dīgšanas temperatūra ir 25–27 grādi. Augu augšanai optimālā temperatūra ir zemāka, ap 18–20 grādiem. Temperatūra virs 23 grādiem veicina neīstās miltrasas (Peronospora brassicae) attīstību, kuras dēļ lapas strauji dzeltē un raža samazinās. Vasaras karstumu, tāpat kā garo gaismas dienu, pacieš tikai dažas šķirnes, bet profesionāļi izvēlas arī neīstās miltrasas izturīgus hibrīdus. Jāraugās, lai augsne vai substrāts par daudz nesakarstu. Tas mēdz notikt ne tikai siltumnīcā, bet arī atklātā laukā sausā, saulainā pavasarī. Šādi apstākļi veicina kraupja (Streptomyces spp.) attīstību, it sevišķi nesen kaļķotā augsnē. Vienkāršākais variants, kā pazemināt augsnes temperatūru, ir laistīt  to ar aukstu ūdeni.

Redīsi ir mitrumprasīgi. Regulāra laistīšana, kad redīsi mitrumu saņem vienmērīgi, novērš sakņu vai sakņu pieres plaisāšanu. Uzturot augsni pietiekami mitru, saknes arī mazāk bojā kāpostu mušas kāpuri. Nepietiekami laistot, redīsi kļūst sīvi un mēdz izkurtēt.

Citi lasa

Aiva Kanepone

Personības

Ieva Ilvesa atkāti par laulības šķiršanu ar bijušo Igaunijas prezidentu: Es ļoti turējos…

Marta Kalniņa

Slavenības

Agatai Muceniecei Krievijā parādījies jauns kavalieris. Kas viņš ir?

Estere Jansone

Slavenības

Horenu pamatīgi piekāvuši bandīti: Zīmīgi, ka tas notika 13. datumā

Kā audzēt lodžijā

Visagrākais redīsu sēšanas laiks, ja audzē ar dabisko apgaismojumu, ir februāra otra puse, bet, ja tev ir tā sauktās fitolampas, vari sēt vēl agrāk.

Istabā redīsu audzēšanai izmanto ātraudžu kasetes ar ligzdas lielumu ap 30 mm. To vari sagriezt arī atbilstoši palodzes platumam, kaut gan, protams, labāk kaseti nebojāt. Ligzdas piepildi ar bagātinātu kūdras substrātu. Labāk izmantot kūdru ar lielākām šķiedrām (0–20 mm vai pat 0–40 mm), tā nodrošinot optimālus apstākļus sakņu attīstībai. Piepildot atsevišķās ligzdas, kūdru nedrīkst sablīvēt, tai jāpaliek irdenai. Pēc piepildīšanas kaseti aplaisti ar 23–25 grādus siltu ūdeni.

Sēklas sēj pa vienai katras ligzdas vidū apmēram 1 cm dziļi un pēc tam apber ar substrātu. Vēlreiz viegli aplaisti, lai virskārta labāk piespiestos sēklām, un visu kaseti ietin caurspīdīgā polietilēna plēvē mitruma saglabāšanai.

Dzīvojamā istabā redīsi mēdz sadīgt diennakts laikā un gaismas trūkuma dēļ ļoti izstīdz. Lai to novērstu, sējumu bieži pārbaudi un laikus pārvieto uz aizstiklotu lodžiju.

Plēve lai paliek virs dīgstiem vēl dažas dienas, tikai nodrošini gaisa spraugu starp dīgstiem un plēvi. Citādi, jaunās lapiņas saskaroties ar plēvi, var apdegt gan saules, gan aukstuma dēļ. Nodrošināt gaisa spraugu var ar plastmasas vai koka mietiņu palīdzību. Es pati pēdējos gados izmantoju kokteiļu salmiņus. Tie ir viegli, ar salokāmu galu un labi tur plēvi virs augiem. Plēvi var noņemt, kad visiem dīgstiem dīgļlapas ir pilnīgi atvērušās. Var arī paturēt to ilgāku laiku, katru dienu izvēdinot sējumu, lai nekrājas mitrums. Saulainās dienās plēve jānoņem pavisam, jo zem tās gaiss ļoti strauji sakarst.

Turpmāk atliek tikai uzturēt substrātu pietiekami mitru un neaizmirst laistāmajam ūdenim pievienot komplekso mēslojumu katrā laistīšanas reizē. Substrāta katrā ligzdā ir ļoti maz (parasti ap 20–25 ml), tāpēc augi strauji patērē visas barības vielas, kas tur bija sākumā. Derēs ikviens šķidrais kompleksais mēslojums, jo sastāvs tiem visiem ir ļoti līdzīgs.

Martā saulainā laikā aizstiklotā lodžijā mēdz būt par karstu, kas veicina neīstās miltrasas attīstību.

Lapas izskatās kā applaucētas ar karstu ūdeni, vēlāk tās dzeltēs, un kvalitatīvas saknes šādiem augiem vairs neizaugs. Lai to novērstu, ir vērts nedaudz atvērt logus vai durvis uz istabu, jo dzīvojamā telpā gaismas ir mazāk, tāpēc arī gaisa temperatūra ir zemāka.

Rēķinies, ka gluži visi redīsi kasetē var arī neizaugt, tomēr kopumā šī audzēšanas metode sagādā lielu gandarījumu.

Kā audzēt siltumnīcā

 Neapkurināmā siltumnīcā redīsus var sēt tieši augsnē vai pērnajās kūdras renēs februāra beigās vai marta sākumā. Tā vai citādi sēklas sadīgs tikai tad, kad substrāts būs pietiekami sasilis. Sēj 1–2 cm dziļi 10–20 cm attālās rindās, atstājot starp sēklām 4–6 cm.

Parūpējies, lai sēklām pietiktu mitruma! Ja siltumnīca nav liela un naktīs strauji atdziest, sējumu labāk papildus apsegt ar agrotīklu, pat divām kārtām.

Atkarībā no gaisa un substrāta temperatūras redīsi sadīgs 5–15 dienu laikā. Arī augšanas ātrums atkarīgs no temperatūras.

Laikam kļūstot siltākam, ir vērts iesēt redīsiņus vēl, lai nodrošinātu ilgāku ražas vākšanas laiku. Parasti siltumnīcas redīsiem pietiek ar augsnē vai kūdrā atlikušo barības elementu krājumu un papildmēslošana nav vajadzīga.

Kā audzēt dārzā

Tad redīsus sēj atkarībā no laikapstākļiem. Ja sniegs nokusis un augsne apžuvusi, to var darīt jau marta otrajā pusē vai aprīlī. Pirms sējas augsni uzrušini vismaz 10–15 cm dziļumā un izveido sējas gultni topošo rindu vietā. Proti, augsnē iespied lāpstas vai grābekļa kātu, lai izveidotos grāvītis ar cietām sienām. Starp rindām ievēro tādu pašu attālumu kā siltumnīcā, 10–20 cm, bet starp sēklām 4–6 cm. Pēc sējas grāvīšus aizraus ciet ar grābekļa muguriņu un aplaisti. Redīsus nesēj vietā, kur iepriekš audzēti kāpostu dzimtas dārzeņi – kāposti, kāļi, rutki, rāceņi. Audzēšanai nav piemērota arī smaga, blīva māla augsne un plika smilts.

Lai iegūtu agrīnāku ražu, virs dobes no plastmasas caurulēm, lazdu vai kārklu maikstēm izveido lecekti (tuneli), ko apsedz ar plēvi vai agrotīklu. Ja tuneļa būvēšana šķiet par sarežģītu, virs sējuma vienkārši uzklāj agrotīklu, piespiežot tā malas ar ķieģeļiem vai malkas pagalēm vai arī pierokot, lai neaizpūš vējš.

Lai pagarinātu ražas vākšanas periodu, redīsus atkārtoti sēj ik pēc divām nedēļām līdz pat maija beigām.

Ņem vērā! Redīsi garšo ne tikai spradžiem, bet arī gliemežiem. To ierobežošanai aplaisti augsni ar parazitārajām nematodēm (Nemaslug) vai izkaisi starp augu rindām līdzekli Ferramol. Vari arī starp rindām ierakt lēzenus traukus ar lētu alu – tā ir pārbaudīta cīņas metode.

• Vai pirkt profesionālās sēklas?

Jā. Arī es iegādājos vienu profesionāļiem paredzētu sēklu paku, kurā ir 10 tūkstoši sēklu, ko izlietoju 3–4 gadu laikā. Sēklas labi saglabā dīgtspēju, ja vien tās uzglabā sausā vietā.

Dārzkopības veikalos var arī nopirkt profesionāļiem paredzētās sēklas relatīvi nelielās –10 vai 100 gramu – paciņās.

Piemērotākās šķirnes

Visagrākās

•  ‘De dix-huit jours’. Tautā šķirne pazīstama kā 18 dienas, jo ienākas 18–20 dienās. Paredzēta audzēšanai laukā un zem seguma gan pavasara, gan rudens ražai. Veido cilindriskas saknes, sarkanas ar baltu galu. Sēj, līdzko nokusis sniegs siltumnīcā vai vēlāk atklātā laukā.
• ‘National’. Izaug 20–30 dienās pēc uzdīgšanas. Audzēšanai pavasarī un rudenī siltumnīcā un laukā. Veido apaļas saknes ar sarkanu mizu un baltu galu.
•  ‘Rudolf’. Izaug aptuveni 23 dienās pēc uzdīgšanas. Sakne vidēji liela, diametrs 3–4 cm, koši sarkanā krāsā, ar ļoti īsām lapām. Piemērota audzēšanai plēves siltumnīcā, tuneļos.
• ‘Cheriette’.  Izaug 23 dienās pēc uzdīgšanas. Piemērota audzēšanai zem seguma un atklātā laukā, labi aug arī siltākā laikā. Sakne apaļa, vienmērīgi sarkanā krāsā, nelielas lapas.
•  ‘French Breakfast’. Izaug vidēji 25 dienās pēc uzdīgšanas. Sena šķirne, Sakne cilindriska, koši sarkana ar baltu galu, atgādina makšķernieku pludiņu. Kad gatavas novākšanai, saknes ceļas no zemes uz augšu. Piemērota audzēšanai gan siltumnīcā, gan laukā.
• ‘Flamboyant’. Izaug vidēji 25 dienās pēc uzdīgšanas. Sakne garena, spilgti sarkana ar nelielu baltu galu.
• ‘Celesta’ F1. Veģetācijas periods 25 dienas. Ļoti ražīgs hibrīds. Piemērots agras ražas ieguvei pavasarī un rudenī. Veido lielas, apaļas, tumši sarkanas saknes, kas arī izaugot ir izturīgas pret izkurtēšanu.
•  

Mazliet vēlākas

• ‘Saxa 2’. Izaug vidēji 30 dienās pēc uzdīgšanas. Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai gan atklātā laukā, gan siltumnīcā. Sakne apaļa, koši sarkana.
•  ‘Carmen’. Veģetācijas periods 35 dienas. Šķirne ar lielām, apaļām, sarkanām saknēm, tās neplaisā, neizkurtē. Paredzēta audzēšanai laukā un zem seguma.
• ‘Zlata’. Periods no sadīgšanas līdz ražas ieguvei ir 36–38 dienas. Veido lielas, apaļas saknes ar spilgti dzeltenu mizu. Mīkstums balts ar asu garšu. Var audzēt pavasara un rudens ražai.

Derēs arī rudens ražai

•  ‘Warta’. Paredzēta audzēšanai laukā un zem seguma gan pavasara, gan rudens ražai. Veido cilindriskas saknes, sarkanas ar baltu galu.  Mīkstums balts ar maigu garšu.
•  ‘Rudi’. Šķirne ar tumši sarkanām, apaļām saknēm, piemērota audzēšanai siltumnīcās no ziemas beigām un uz lauka pavasarī un rudenī. Vasarā mēdz izziedēt.
• ‘Vienna‘ F1. Ar sevišķi lielām, ap 5 cm diametrā, apaļām, izcili kvalitatīvām saknēm vienmērīgi sarkanā krāsā. Piemērota audzēšanai uz lauka no pavasara līdz rudenim. Neizkurtē.
• ‘Rondeel’. Agra šķirne, audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Ienākas 35–40 dienās pēc uzdīgšanas. Saknes apaļas, vienmērīgi sarkanas, lielas, labi izaug arī vasarā.
• ‘Lungo Sardo’. Sakne garena kā burkāns, spilgti sarkana, vidus balts. Sēj no marta līdz septembrim, novāc no aprīļa līdz novembrim.
• ‘Rosso Tonda A Piccola’. Saknes apaļas, sarkanas ar baltu galu, mīkstums balts. Piemērota sējai atklātā laukā no aprīļa līdz septembrim. Siltumnīcā, ja pietiek siltuma un gaismas, var sēt arī agrāk. Izaug vidēji 30 dienās pēc uzdīgšanas.

Izmēģini jaunumus

• ‘Jolly’.  Ar lielām, apaļām saknēm vienmērīgi sarkanā krāsā. Ātri izaug. Izturīga pret pieres plaisāšanu, var audzēt arī zem seguma.
• ‘Escala‘ F1. Pavasara un rudens ražai. Sakne apaļa, koši sarkana. Izturīga pret sakņu plaisāšanu un neīsto miltrasu.
• ‘Vodka’. Audzēšanai pavasarī un rudenī siltumnīcā un laukā. Ienākas 35–40 dienās pēc uzdīgšanas. Saknes izaug 15–20 cm garas, ar baltu mizu un mīkstumu, maigu garšu.

Nākamā lapa