Vasara — īstais laiks mājās ieviest atkritumu šķirošanu

Zelta padomi
Santa.lv
Santa.lv
13. jūlijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Publicitātes foto
Vasara, un jo īpaši šī, kad daudzi laiku pavada mājās, ir īstais brīdis, lai rastu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par atkritumu šķirošanu, turklāt procesā var iesaistīt visu ģimeni.

Vairāk nekā piektā daļa jeb 22% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atkritumus nešķiro vispār, turklāt visslinkākie ir tieši rīdzinieki, kuru vidū pat 26% neuzskata atkritumu šķirošanu par nepieciešamu. Šādus datus uzrāda Mežpils Alus un pētījumu kompānijas Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja. Atrunas ir dažādas – nemāku, nav laika, mājās nav vietas, tuvumā nav dalīto atkritumu konteineru utt.

Kur likt to, ko esi sašķirojis?

Viss ir vienkārši – nav jēgas sākt šķirot atkritumus, ja nezini, kur pēc tam tos likt, proti, – kur nodot sašķiroto plastmasu, stiklu, papīru utt.? Pirmkārt, noskaidro, vai pie tavas mājvietas ir šķirošanas konteineri un kāda veida atkritumiem, jo mēdz būt tikai viena veida, piemēram, stiklam, tātad plastmasu, papīru, metālu būs jānes citur. Ja pie mājas vai tuvējā mikrorajonā nav, droši meklēt informāciju internetā, piemēram, Latvijas Zaļā punkts (LZP) mājaslapā, kur pieejama šķirošanas konteineru atrašanās vietu karte.

Nākamais solis – noskaidrot, vai konkrētā konteinerā var likt visu plastmasu, stiklu utt. Plastmasas veidi atšķiras un ir tādi izstrādājumi, kas pārstrādei netiek pieņemti. Uz jebkura plastmasas iepakojuma jābūt marķējumam, pēc kura var atpazīt – var likt šo iepakojumu šķirošanas konteinerā, vai tomēr nē. Ja marķējumu pētīšana nešķiet saistoša, iepazīsties vismaz ar ikonām vai aprakstu, ko katrā konteinerā var likt.

«Vērts arī painteresēties, kur tuvumā ir stikla taras pieņemšanas punkts. Jā, vieglāk stikla pudeles ir izmest konteinerā un ne visas pudeles un stikla iepakojumu taras pieņemšanas punktā ņems pretī. Tomēr jebkura taras punktā nodota pudele būs divreiz vērtīgāka, nekā vienkārši izmestā, jo tu saņemsi naudu, bet pudele nonāks atpakaļ pie ražotāja, kur tā tiks izskalota un izmantota otrreiz. Arī mūsu 0,5l tilpuma pudeles ir nododamas taras punktos,» norāda Mežpils alus mārketinga vadītāja Inga Berkoviča.

Interesanti, ka tieši Rīgā, kur taras pieņemšanas punktu ir vairāk nekā citās Latvijas pilsētās, tikai 7% iedzīvotāju šo iespēju izmanto, tas ir – nodod pudeles taras punktā. Minētās aptaujas dati liecina, ka vīrieši ir cītīgāki taras punktu apmeklētāji, nekā sievietes. 14% respondentu – vīriešu apgalvojuši, ka stikla taru nodot pieņemšanas punktos, kamēr sieviešu vidū to dara tikai 8% no aptaujas dalībniecēm.

Turklāt aptaujas dati lauž arī stereotipu, ka stikla taru nodod tikai bezpajumtnieki vai cilvēki bez regulāriem ienākumiem.

Tieši taras nodošanu, nevis izmešanu konteinerā, vairāk piekopj cilvēki, kuriem ir vismaz vidējā izglītība (12%), kuri ir precējušies (13%), kuriem ģimenēs kopā dzīvo 5 un vairāk cilvēki (20%) un tie, kuru personīgie ienākumi ik mēnesi ir 1200 – 1500 eiro apmērā.

Kā organizēt šķirošanu mājās?

Uzskats, ka atkritumu šķirošanai mājās nepieciešama milzu telpa, ir mīts. Tāpat nav nepieciešams pārbūvēt ne virtuvi, ne garāžu, ne citu telpu. Vienkārši novērtē sev pieejamo platību un izdomā ērtāko risinājumu, ņemot vērā arī to, kāda veida konteineri tev tuvumā pieejami.

Piemēram, ja pie mājas ir konteiners, kurā vienuviet var likt gan papīru, gan plastmasu, tad nav vērts ierīkot divas dažādas tvertnes vai uzkrāšanas vietas – pietiks ar vienu. Vai arī, ja jūsu ģimenē maz lieto konservus vai dzērienus skārda bundžās, tad nav jēgas organizēt atsevišķu tvertni/vietu, kur krāt metālu.

Kādas tvertnes izmantot? Te ir brīva vaļa fantāzijai, jo der jebkas – sākot ar vienkāršu plastmasas maisu, beidzot ar dizaina veikalos nopērkamām īpašām atkritumu šķirošanas tvertnēm, kas piestāvēs telpas iekārtojumam, tapetēm un pat aizkariem.

Radi izejvielas, nevis atkritumus!

Vēl viens arguments no atkritumu nešķirotājiem nereti ir “smaka”, proti – ilgstoši telpā glabājot iepakojumu ar ēdiena atliekām, tās bojājas un rada nepatīkamu smaku.

Tieši tādēļ atceries – brīdī, kad nolem uzsākt atkritumu šķirošanu, tu nevis radi atkritumus, bet gan rūpējies par izejvielām otrreizējai pārstrādei. Tātad – tām jābūt tīrām, sausām, bez ēdienu atliekām.

Kas jādara? Jāievieš savā ikdienas rutīnā šķirojamā iepakojuma mazgāšana un arī žāvēšana. Ne plastmasas, ne stikla konteineros nedrīkst mest netīru iepakojumu! Tas, kā jau minēts, izplata nepatīkamu smaku, organisko atlieku pūšanas procesā rodas šķidrums, kas sabojā pārējo konteinera saturu, un šāds saturs vairs nav derīgs pārstrādei. Labie nodomi būs vējā, jo viss konteinerā ieliktais nonāks nevis pārstrādē, bet izgāztuvē.

Arī stikla taras pieņemšanas punktos pudeles un burkas jānodod izmazgātas. Tas attiecas ne tikai uz alus pudelēm un konservu vai ievārījuma burkām, bet arī uz bezalkoholisko dzērienu pudelēm.

Ko darīt ar citiem atkritumiem?

Ar stiklu, papīru un metālu būtu skaidrs, bet ko darīt ar citiem atkritumiem – elektroprecēm, apģērbu, apaviem, baterijām? Arī daudzām šīm lietām ir izveidoti pieņemšanas punkti – baterijas un nolietoto sadzīves elektroniku var nodot konteineros, kas pieejami lielveikalos vai speciālos pieņemšanas punktos, kurus var atrast jau minētajā kartē.

Baterijas un elektronika ir vieni no bīstamākajiem sadzīves atkritumiem, tādēļ to nonākšana brīvā dabā nav pieļaujama.

Norstat un Mežpils Alus rīkotajā aptaujā par atkritumu šķirošanas paradumiem dalībniekiem tika arī jautāts, kādu iemeslu dēļ daļa atkritumu joprojām nonāk dabā? Proti, kādēļ cilvēki savus atkritumus izmet neparedzētās vietās? Biežāk sniegtās atbilde bija, ka daudzi ir vienaldzīgi pret īpašumu, kas nepieder pašiem (51%), kā arī joprojām cilvēki nevēlas maksāt par atkritumu savākšanu (46%).

Bezmaksas šķirošanas konteineru izvietošana ir viens no veidiem, kā mudināt cilvēkus sevis radītos atkritumus neizmest dabā, bet, nedaudz pieliekot pūles, nodot tos otrreizējai pārstrādei vai pareizai noglabāšanai atkritumu poligonos. Tādēļ izmanto šīs iespējas un nodod gan baterijas, gan sadzīves tehniku, gan nolietotos apģērbus konteineros vai pieņemšanas punktos, tādējādi rūpējoties par Latvijas dabu un saglabājot mūsu dabas skaistumu arī nākamajām paaudzēm.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+