• Kuras tūjas stādīt pie mājas?

    Tūjas
    Kaspars Vēveris
    30. janvāris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Cik tuvu pie mājas var stādīt tūjas, lai nekaitētu mājas fasādei? Un kuras tūjas no augstajām izvēlēties? Atbild Kaspars Vēveris, kokaudzētavas Bulduri vadītājs un ainavu tehniķis.

    Jebkurus augus stādot tuvu ēkām, jāņem vērā divi faktori – būves apšuvumam un pamatu izolācijai izmantotie materiāli, kā arī plānoto augu maksimālais diametrs.

    Auga vainags pie ēkas sienas uztur paaugstinātu mitrumu, savukārt saknes un auglīgā augsne papildus mitrina pamatus: augs mitrumu vēlas, būve – ne! Ja ēkas apšuvums veidots no materiāla, kam mitrums nekaitē, un pamati arī hidroizolēti, teorētiski pieļaujams izvēlēties tuvāko atstatumu – pieauguša auga diametru.

    Praksē ap ēkām bieži izveido sauso zonu – pusmetru vai vairāk platu joslu ar betona, bruģakmens vai citu cieto vai irdeno segumu. Attiecīgi stādīšanas atstatumu rēķina nevis no sienas, bet šīs joslas ārmalas. Un vēl – minimālais pieļaujamais atstatums nenozīmē, ka tā augs arī vislabāk izskatīsies! Bieži vien, izvērtējot proporcijas un citu augu kompozīciju pie ēkas, ieteicams izvēlēties lielāku stādīšanas atstatumu.

    Koks izaug!

    Vietnē latvijasstadi.lv un audzētavu katalogos norādīti pieaugušu augu izmēri, kas jāņem vērā, plānojot stādījumus. Tomēr arī šie rādītāji nav tik precīzi kā būvmateriāliem.

    Parasti norādīto izmēru augs optimālos augšanas apstākļos sasniedz aptuveni 15  gados. Tomēr auga dzīve normālā vidē ir ilgāka, un tas turpina augt.

    Piemēram, tūjai ‘Smaragd’ tiek norādīti parametri: augstums 3–4 m, platums 1,2–1,5 m, Taču sastopamas arī ‘Smaragd’ tūjas, kas sasniegušas turpat 6 m augstumu un ap 2 m diametru. Šis faktors jāņem vērā, lai neiestādītu augus par tuvu ēkai.

    Ja sākotnēji būtisks šķiet tikai auga platums jeb diametrs, ar laiku, tūjai augot garākai, saimnieki bieži aptver, ka nebija rēķinājušies ar augu, kas izaugs garāks par māju. To arī svarīgi izvērtēt jau stādīšanas brīdī un saprast, vai ļausiet tūjai augt savā vaļā vai arī jau no sākuma plānojat tās izmērus regulēt ar piegriešanu un cirpšanu. Tūju griešana, mākslīgā formēšana izdodas labi, to var darīt jebkurai šķirnei, protams, dabiskā šķirnes forma tādējādi tiek zaudēta.

    Par šķirnēm…

    Ir daudz variāciju ar izmēru, skuju krāsu, skuju un vainaga formu. Minēšu populārākās no plaši pieejamajām gan mūsu, gan citās Latvijas audzētavās.

    Ļoti liela auguma

    • Milzveida tūja (Thuja x plicatoides) ‘Semperaurea’ (augstums 6–8 m, platums 3–4 m) – ļoti plati koniska tūja ar skujām, kas atšķirīgas no Rietumu tūju šķirņu grupas. Skuju galiņi pavasarī zelta dzelteni līdz bronzas toņos. Vainags paskrajš, piecērpot kļūst blīvs.

    • Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ‘Columna’ (augstums 6–7 m, platums 0,8–1 m) – šauri kolonnveida tūja, atgādina Toskānas ainavu. Skujas vienkārši zaļas, diezgan ātraudzīga. Lielākā vecumā labos augšanas apstākļos gan augstuma, gan platuma parametri pārsniegs norādītos. Bet var apgriezt!
    • Rietumu tūja ‘Aurescens’ (augstums 6–10 m, platums 1,5–3 m) – lielākā un viena no izturīgākajām dzeltenajām tūjām, tomēr, ja ziemeļu pusē ir arī spēcīga vēja ietekme, skarbās ziemās var ciest, īpaši nepieaudzis augs. Jāņem vērā, ka nepietiekamā apgaismojumā ziemeļu pusē skujas nebūs izteikti dzeltenas.

    Vidēja auguma

    • Rietumu tūja ‘Smaragd’ (augstums 3–4 m, platums 1,2–1,5 m) – šauri konisks vainags, skaistas, smaragdzaļas skujas. Pieaugušam augam, kā arī sākot apgriezt galotni, koniskā forma pakāpeniski pāriet kolonnveida formā.
    • Rietumu tūja ‘Holmstrup’ (augstums 3–4 m, platums 0,8–1 m) – kolonnveida vainags, pelēkzaļas skujas, ātraudzīga, izturīga.
    • Rietumu tūja ‘Spiralis’ (augstums 4–6 m, platums 1–2 m) – pēc parametriem atbilst lielā auguma radiniecēm, bet stipri lēnaudzīgāka, tādēļ maksimālos izmērus sasniegušu augu tik bieži negadās redzēt. Īpatnēji veido vainagu – zari un skujas it kā sagriezti spirālē.
    • Rietumu tūjas ‘Europe Gold’ un ‘Yellow Ribbon’ (augstums 2–4 m, platums 1–1,5 m) – divas samērā līdzīgas dzeltenskuju tūju šķirnes, veiksmīgi audzējamas pietiekamas gaismas apstākļos, pasargājot no pārāk asa vēja. Vainags paskrajš, blīvu formu un izteiksmīgu krāsas akcentu vieglāk panākt ar cirpšanu.

    Īpatnējas, lēnaudzīgas šķirnes

    • Rietumu tūja ‘Degroot’s Spire’ (augstums 2,5–3 m, platums 0,5–0,7 m) – šķirne ļoti lēnaudzīga, kompakta. Nav pietiekamas pieredzes par izturību dažādās Latvijas vietās. Ieteicams aizsargāt no asa vēja.
    • Rietumu tūja ‘Jantar’ (augstums 1,5–2,5 m, platums 0,8–1,2 m) – lēnaudzīga, mazāka auguma dzelteno skuju šķirne. Arī jutīgāka pret aukstiem vējiem.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē