• Šobrīd

    weather img

    Rīga +13°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Kas ir vējlauži un kāpēc dārzā tādiem noteikti jābūt?

    Aktuāli
    Dace Zitmane
    4. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Gvido Kajons
    Klimata izmaiņu dēļ arvien vairāk tiekam pakļauti stipru vēju ietekmei. Arī mežu izciršana rada jaunas atkailinātas vietas, kur vējam ieskrieties. Tāpēc jāveido vējlauži – stādījumi, kas palīdz īpašumā izveidot aizvēju.

    Kā norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils, aizsargstādījumi jeb vējlauži lauku saimniecībās kļūst par arvien lielāku nepieciešamību. Ja esi iegādājies jau iekoptu lauku īpašumu, tad mantojumā, visticamāk, esi saņēmis arī jau izveidotu ainavu, un tad priekšā ir izkopšanas darbs.

    Cita situācija un izaicinājumi īpašuma plānošanai un ainavas ierīkošanai ir tad, ja tā jāveido klaja lauku vidū – vietās, kur vējiem ieskrieties. Sākot plānošanas un ierīkošanas darbus, ir svarīgi rūpīgi izpētīt vietējos vējus un kartē uzzīmēt to virzienus un stiprumus, un, pamatojoties uz šo izpēti, tad arī veidot aizsargstādījumus.

    Katra vieta ir unikāla un daļēji arī pati nosaka ideālo līdzsvaru starp funkcionalitāti un estētisko risinājumu.

    Vairākos līmeņos

    Stādījumus, kas piemēroti lielām platībām, var stādīt vienā vai vairākos līmeņos. Liela auguma koku izvēloties kā centrālo augu, bet blakus pakārtojot zemākus krūmveida augus, var izveidot stādījumu divos līmeņos. Māris Narvils gan bilst, ka nevajadzētu stādīt vienrindu stādījumus, kas ir par iemeslu vēja virpuļiem, turklāt brāzmu radītā slodze būs pārāk spēcīga šādam risinājumam. Viņš iesaka plānot trīs 8–10 metru vai vēl labāk pat piecas līdz padsmit metru garas stādījumu rindas, vienu noteikti paredzot skujeņiem.

    Vietu stādījumiem vajadzētu sagatavot vismaz pirmajiem pāris gadiem, lai koks var saņemties un ieaugties. Ja vieta būs samēslota ar trūdvielām un kārtīgi mitrināta, tad augs stiprāki un lepnāki koki un krūmi, bet, ja zeme būs liesa, tad augs nevarēs tik strauji saņemties, iespējams pat nīkuļos. Bet, ja šis augs jau teritorijā atrodas, tad problēmām ar tā ieaudzēšanu nevajadzētu būt. Labāk stādīšanas darbus veikt pavasarī vai rudenī, kad vēl ir veģetācijas periods.

    Tālāk no mājas var izvēlēties lielus kokus, bet tuvāk mājai – zemākus.

     

    Trīs E princips

    Izvēloties kokus vai krūmus vēja barjeras stādījumiem, rūpīgi jānovērtē augu īpašības: ātraudzība, lokanība, vainaga forma un izmēri, sakņu sistēmas īpatnības, lai izvairītos no to invāzijas, vai tas ir mūžzaļš vai sezonāls, kādu estētisko baudījumu sniedz, vai no tā ir papildu ieguvumi kā no kultūrauga. Šim nolūkam lieti noderēs latvijasstadi.lv katalogs, kas ir Latvijas daiļdārznieku, ainavu arhitektu un dārzu entuziastu stādaudzētavu sortimenta ceļvedis.

    Tāpat dārzniece, sertificēta ainavu tehniķe Avita Jasliņa, izvēloties kokus vai krūmus, aicina ievērot arī tā dēvēto trīs E principu: ekoloģija + ekonomija + estētika. Lai ievērotu ekoloģiskos nosacījumus, ir svarīgi sekot līdzi dabas norādēm (špikerim!) un izpētīt augus, kas jau aug konkrētajā vietā. Ja gribas kaut ko modernāku, tad, nepārspīlējot ar introducētajām (svešzemju) sugām, var izvēlēties tos augus, kas atrodami apkārtnē, bet nedaudz uzlabotus.

    Vieglās augsnēs labi jūtas priedes, savukārt smagās, mālainās un mitrās – egles.

    Ievērojot ekoloģisko nosacījumu, ir arī papildu ekonomiskais un estētiskais ieguvums, jo šāda pieeja ietaupa naudas un laika resursus, kā arī augiem tiek doti tiem atbilstoši apstākļi, lai parādītu sevi pilnā krāšņumā.

    Plānojot vējlaužu zonu, Avita Jasliņa atgādina par vēl vienu būtisku dārzu ierīkošanas nosacījumu – jo tālāk no skatupunkta, jo izvēlamies tādus augus, kas augumā augstāki un tuvāki konkrētās vietas dabai, savukārt eksotiskos kokus un krūmus stādām tuvāk mājai. Dzīvojamai zonai dārza iekšienē var izmantot tā dēvētās vēja barjeras, kas veidotas no zemākiem augiem un krūmiem vai nožogojumiem un īpaši veidotām instalācijām.

    Kāpēc sargāt dārzu un saimniecību no vēja?

    1. Lai nosegtu valdošo vēju virzienus, kas jo īpaši postoši un ievērojami ir veģetācijas periodā, kad koku un krūmu lapas rada vējam papildu atbalsta laukumu.
    2. Dārza pasargāšana no vēja palielina tā produktivitāti, jo ne tikai uzlabo mikroklimatu dārzos veģetācijas periodā, bet padara to krietni maigāku arī ziemošanas periodā.
    3. Koku paēna nodrošina arī pazeminātu temperatūru vasaras tveicē.
    4. Vējlauži ir būtiski arī no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, jo veicina kukaiņu un putnu piesaisti dārzam, un tas nozīmē, ka uzlabo slimību un kaitēkļu profilaksi dārzā.
    5. Ļauj samazināt ziemas apkures rēķinu.

    Papildu ieguvumi

    • Aizsargstādījumi samazina arī meža zvēru klātbūtni un to postījumus.
    • Kalpo arī kā dabīga barjera skaņām, aromātiem un putekļiem.
    • Rūpīgi piedomājot pie augu izvēles, vējlauži var sniegt ne tikai estētisku baudījumu, bet arī ražu.
    • Ja tuvumā ir bites vai ir interese par to turēšanu, stādījumiem var izvēlēties labus nektāraugus, piemēram, kārklus vai vītolus.
    • Ja patīk sēņot, lazdu, bērzu un egļu stādījumos var pat izveidot savas privātās sēņaudzes, kas arī līdz ar mežu izciršanu kļūst arvien lielāks retums to ierastajās vietās.

    Dažas praktiskas idejas vējlaužu zonu veidošanai

    • Krūmu stādījumu zonai droša izvēle ir absolūtā klasika – jasmīnu (filadelfu) vai ceriņu augu puduri. Turklāt ceriņi arī zināmi kā viens no labākajiem lapu augiem putekļu aizkavēšanai, tāpēc būs īpaši laba izvēle īpašumam, kas atrodas pie lauku grants ceļa.
    • Ļoti noderīga un universāla šādām vēju ierobežojošām zonām ir parastā kalna priede, kas iederas gan klasiskā lauku ainavā, gan piejūras reģionā.
    • Tāpat laba izvēle, domājot ilgtermiņā, ir egle. Tā aug ļoti ilgi un nopietnus izmērus sasniedz 60 līdz pat 90 gados. Ja gribas ko neierastāku, var izvēlēties Serbijas egli, kam ir nedaudz atšķirīgs zaļais tonis un forma – šaura un augsta.
    • Ja ir ierobežota vieta un nav vietas kokaugiem, var veidot vīteņaugu sienu. Kā funkcionālu un latviskai sētai piemērotu, var izvēlēties pieclapiņu mežvīnu. Tas ir pieticīgs, skaists, ātraudzīgs, un rudenī tam ir košs un skaists lapu krāsojums.
    • Ja gribas papildu ieguvumu – ražu, var izvēlēties lazdas, melno plūškoku, korintes, mūsdienu ievu šķirnes ar rozīgu lapu un ziedu nokrāsu, parastās aronijas.
    • Vēl vēja aizsargstādījumos var veidot špaleras no augļkokiem. Lai arī risinājums prasa regulāru darbu, lai saglabātu un veidotu kokauga konkrēto rāmi, tas būs atšķirīgs un neierasts risinājums, turklāt sniegs papildu ieguvumus – skaistus ziedus un gardus augļus.
    • Radošākiem estētiskiem risinājumiem var miksēt, piemēram, sarkanlapu lazdu šķirnes ar zaļo lapu stādījumiem.
    • Tuvāk mājai var veidot augsto ziedu dobes atsevišķos konteineros, kas var būt pārvietojami pēc vajadzības un neprasa papildu ierobežošanu vai formas veidošanu.
    • Vējlaužu zonu var papildināt, arī realizējot dažādus instalāciju risinājumus, piemēram, novietnes malkas uzglabāšanai.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+