Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir vairākas galviņkāpostu šķirņu grupas atkarībā no agrīnuma, tostarp vēlīnās ar 140–150 dienu garu veģetācijas periodu un strauji augošās (100–110 dienas), kas uzglabājamas 3–4 mēnešus ilgi. Uzglabājamos kāpostus vāc oktobrī, bet agrīnākas šķirnes, kas laikus nav novāktas, mēdz plīst.
Pēc galviņas cietības noteikt kāposta gatavības pakāpi arī vairs nevar, jo mūsdienu hibrīdiem galviņa pēc taustes var būt stingra, bet iekša – vēl līdz pusei irdena. Ja lauks ir paliels, laiku pa laikam var nogriezt dažas galviņas, pārgriezt tās vertikāli un apskatīties galviņas lejasdaļu. Uzglabāšanai piemērotām galviņām visām lapām jābūt cieši piegulošām, bez tukšumiem starp tām.
Ja dārzā aug daži desmiti kāpostu, atliek gaidīt, kad galviņas sāks uzsmaidīt, proti, uz virsējām lapām parādīsies smaidam līdzīgi plīsumi. Tā ir zīme, ka ar kāpostu novākšanu vairs nedrīkst kavēties. Kāpostus nogriež ar asu nazi tieši zem galviņas, atstājot dažas ne tik cieši piegulošas lapas. Tās mazinās galviņas vīšanu.
Arī šos dārzeņus vāc vēlāk!
- Rutkus, kāļus un sakņu selerijas vāc oktobrī. Rutkus un kāļus var atstāt laukā līdz pat oktobra beigām, sakņu selerijas jānovāc līdz mēneša vidum. Visas saknes vāc līdzīgi galda bietēm. Ļoti svarīgi nesavainot sakni, nogriežot lapas. Selerijām var nedaudz saīsināt sānsaknes, bet – tikai nedaudz. Jāatceras, ka katra brūce paver vārtus infekcijām.
- Puravus vāc pašus pēdējos, pat novembra sākumā. Pagrabs nav labākā vieta puravu uzglabāšanai, jo temperatūra +4…+6 oC tiem ir par siltu, tāpēc tie dzeltē un lokās, meklējot gaismu. Vēlīnās šķirnes var pat atstāt dobē un vākt pakāpeniski tūlītējam patēriņam, līdz zeme sasalst. Ja sola nopietnāku salu, augus var apsegt ar dubulto baltā agrotīkla kārtu. Zemnieki puravus mēdz uzglabāt plēves siltumnīcā, jo tā tāpat ziemā ir tukša! Puravus izrok ar visām saknēm, noņem dzeltenās lapas un pierok siltumnīcā. Dobē izrok apmēram lāpstas dziļuma grāvīti, kurā slīpi vienu pie otra liek puravus un apber ar sausu kūdru no nākamā grāvīša. Šādi ieziemoti puravi saglabājas samērā labi, līdz tiek apēsti.
