Gribu vis-vis-agrākos redīsus

Bet vai zini arī to, ka redīsi ir garās dienas augi? Tas nozīmē, ja gaisma spīd ilgāk par 16 stundām, tiem ieriešas ziedi. Bet mums ziedus nevajag – vajag saknes. Tāpēc lielākā daļa redīsu šķirņu jāaudzē īsās dienas apstākļos, kad ziedi neveidojas. proti, pavasarī un rudenī, radītas arī dienas garuma neitrālas šķirnes un hibrīdi, ko var sekmīgi audzēt visu sezonu no pavasara līdz rudenim. 

Paši pirmie redīsiņi

Pateicoties aukstumizturībai, redīsus iespējams sēt ļoti agri. Redīsu sēklas sāk dīgt 2–3 grādu temperatūrā, bet optimālā temperatūra dīgšanai ir 20 grādu. Dīgsti pacieš salnas līdz mīnus 3 grādiem, bet pieaugušie augi – pat līdz mīnus 5. 

Protams, sējot tik agri dārzā, pastāv risks, ka jaunie augi nosals, tāpēc drošāk pašus pirmos redīsus audzēt aizstiklotā lodžijā vai verandā. Istabā uz palodzes tiem varētu būt par karstu. Sējai izvēlas kādu no pavasarim piemērotām šķirnēm. Es pati jau vairākus gadus sēju ‘Kaspar’ F1 – profesionālās sēklas. Pakā ir 10 000 sēklu – kaimiņi var kooperēties un vienu tādu nopirkt. 

Citi lasa

Estere Jansone

Mode

Ar rozā kurpītēm uz militāristu pasākumu. Premjere Siliņa sajūsmina modes dāmas

Marta Kalniņa

Interesanti

Ekspremjers Repše gaudo un rej. Viņu šaušalīgā veidā parādīs Kannu kinofestivālā

Marta Kalniņa

Slavenības

Agatai Muceniecei Krievijā parādījies jauns kavalieris. Kas viņš ir?

Vislabāk izmantot kāpostu dēstiem paredzētu ātraudžu kaseti ar ligzdas lielumu 2,7–3,2 cm. To piepilda ar bagātinātās kūdras substrātu (Gurķiem, Tomātiem, Universālo vai citu) un katrā ligzdā iesēj pa vienai sēklai.

Ieteicams sēt vakarā un pa nakti atstāt kaseti istabā, jo dīgsti mēdz parādīties ļoti strauji, pat nākamajā dienā, un izstīdzēt gaismas trūkuma dēļ.

Pirms tam sējumu aplaista un ietin polietilēna plēvē.

Līdzko parādās asni, kaseti ar visu plēvi pārvieto lodžijā un ar koka mietiņu vai kokteiļa salmiņu palīdzību paceļ plēvi 10–15 cm virs tās, izveidojot mazu lecekti. Plēve nedrīkst pieskarties augiem. Citādi saulainā dienā dīgsti var apdegt, bet aukstā naktī apsalt. Plēvi noņem, kad augi ir nedaudz paaugušies. Ja naktis joprojām pieturas aukstas, augus var apsegt ar balto agrotīklu. Līdz ražai jāgaida 25–30 dienas atkarībā no šķirnes un temperatūras, taču tu jau zini – arī augšanas vērošanas process sagādā daudz prieka.

Kā audzēt ārā

Redīsu audzēšanai ir piemērota gandrīz jebkura dārza augsne. Svarīgi, lai pavasarī tā apžūtu pietiekami agri un to varētu sagatavot sējai.Augšanai optimālā temperatūra atklātā laukā ir 15–20 grādu. Audzējot siltumnīcā, piemērotākā gaisa temperatūra naktī ir 10 grādu, bet dienā 15 grādu. 

Gatavojot augsni, ir vērts tajā ierušināt Trihodermīnu vai kādu citu mikrobioloģisko līdzekli (Mycostop, Prestop), lai mazinātu sakņu inficēšanās risku ar dažādiem augsnē mītošiem patogēniem. 

Sējot redīsus siltumnīcā, pamatmēslojums var nebūt nepieciešams, jo parasti augsnē vai kūdras substrātā paliek pietiekami daudz barības elementu no iepriekšējās sezonas. Atklātā laukā daļa barības elementu ziemā var izskaloties, tāpēc par labu nāks 
pamatmēslojums YaraMila cropcare, deva  20–30 g/m2. Redīsus sēj 10–20 cm attālās rindās, ap 2 cm dziļi.

Ja vēlies pagarināt redīsu vākšanas laiku, vari sēt vienu un to pašu šķirni ar 7–10 dienu intervālu vai arī vienlaikus iesēt vairākas šķirnes ar atšķirīgu veģetācijas perioda garumu.

Pēdējais paņēmiens ļauj arī dažādot ražu, variēt ar sakņu formu un krāsu. Redīsi aug augsnes virskārtā, kas mēdz strauji izžūt, tāpēc tie regulāri jālaista. Daudzu dārznieku pieredze liecina, ka pietiekama laistīšana ir labākais paņēmiens, kā aizsargāt redīsus no kāpostu mušas (Delia brassicae) kāpuriem. Tā palīdz arī novērst augsnes pārkaršanu, mazinot kraupja (Streptomyces spp.) attīstību. Trūkstot mitrumam, saknes kļūst šķiedrainas, sīvas, negaršīgas, bet augi sāk priekšlaicīgi ziedēt. Nevienmērīgs augsnes mitrums izraisa sakņu plīšanu.

Vasarā redīsu augšanu var traucēt karstums, kura dēļ daļai šķirņu veidojas sīvas, mīkstas, irdenas saknes. To iespējams mazināt, lietojot papildmēslojumu ar kalcija nitrātu, ko nodrošina laistot (20 g/10 l ūdens). 

Lai pēc novākšanas saknes ilgāk saglabātos svaigas, tās strauji atdzesē līdz 4–6 grādiem un šādā temperatūrā arī uzglabā. To var izdarīt, ieliekot ražu aukstā ūdenī vai ledusskapī.

Palīgs šķirņu izvēlē 

Audzēšanai pavasarī un rudenī

• ‘De dix-huit jours’ (tautā pazīstama kā ‘18 dienas’). Ļoti agrīna šķirne audzēšanai laukā un zem seguma gan pavasara, gan rudens ražai. Tiesa, Latvijā gluži 18 dienās neizaug, parasti vajag ap 22–25 dienām. Veido cilindriskas saknes, sarkanas ar baltu galu. Mīkstums balts, ar maigu garšu. 
• ‘Flamboyant 3’. Agrīna šķirne, saknes izaug 28–32 dienās. Saknes garenas, spilgti sarkanas ar baltu galu. 
• ‘French Breakfast’. Agrīna šķirne. Cilindriskas, koši sarkanas saknes ar baltu galiņu. Pēc izskata atgādina makšķernieku pludiņus. Interesanti, ka, saknei piebriestot, tā ceļas uz augšu, tāpēc ir viegli saprast, kuras jau vācamas, bet kurām vēl jāpaaugas. 
• ‘Carmen’. Lielas, apaļas, sarkanas saknes. Šķirne paredzēta audzēšanai laukā un zem seguma. Tiklīdz nokusis sniegs, sēj siltumnīcās un vēlāk atklātā laukā. Sēju atkārto ik pēc divām nedēļām līdz pat maija beigām, lai iegūtu nepārtrauktu ražu. Rudens ražai sēj augustā. 
• ‘Sarkanie ar baltu galu’. Šķirne audzēšanai laukā. Izveido apaļas, vidēji lielas saknes, sarkanas ar baltu galu. Mīkstums viegli rozā, ar asu garšu. Sēj agri pavasarī, līdzko nokusis sniegs, un sēju atkārto ik pēc divām nedēļām līdz pat maija beigām, lai iegūtu nepārtrauktu ražu. Rudens ražai sēj augustā. 
• ‘Zlata’. Šķirne vidēji agrīna, sējama atklātā laukā visu sezonu. Veido lielas, apaļas saknes ar spilgti dzeltenu mizu. Mīkstums balts, ar asu garšu. 
• ‘Cherry Belle’. Agrīna šķirne, periods no sadīgšanas līdz ražas vākšanai 20–27 dienas. Saknes apaļas, sarkanas, mīkstums balts, sulīgs, ar maigu garšu. Piemērotākais laiks sēšanai uz lauka ir marts, aprīlis. Rudens ražai sēj augusta otrā pusē. 
• ‘Jutrzenka’. No uzdīgšanas līdz ražas novākšanai paiet aptuveni 30 dienas. Saknes ovālas, ar plānu, gaiši rozā miziņu, sulīgas, ar maigu garšu, neizkurtē un neizzied. Audzējami pavasara un rudens ražai neapsildāmās siltumnīcās un laukā. 
• ‘Celesta’ F1. Ļoti augstražīgs hibrīds. Piemērots agras ražas ieguvei pavasarī un rudens periodā. Veido lielas, apaļas, tumši sarkanas saknes, kas, arī izaugot lielas, nemēdz izkurtēt.
• ‘Saxa 2’. Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai gan atklātā laukā, gan siltumnīcā. Saknes apaļas, koši sarkanas. 
• ‘Babtu Žara’. Šķirne piemērota audzēšanai pavasarī un rudenī siltumnīcā un laukā. Ienākas 35–40 dienās pēc uzdīgšanas.
• ‘Bel Image’. Agra šķirne, ienākas 30–35 dienās pēc sējas. Rudens ražai sēju atkārto augustā. Saknes lielas, 2,5–3,5 cm diametrā.
• ‘Korund’. Samērā veca šķirne ar sarkanām, apaļām saknēm. Ienākas 30–35 dienās pēc uzdīgšanas.

Rudens ražai

• ‘Karmina’. Agrīna šķirne, piemērota audzēšanai rudens ražai. No uzdīgšanas līdz novākšanai izaug 40–45 dienās. Saknes 12–15 cm garas, konusveida, mīkstums balts, sulīgs, ar maigu garšu. Labi aug arī zemākā temperatūrā. 

Visai sezonai

• ‘Lungo sardo’. Šķirne ar garenām, spilgti sarkanām saknēm ar baltu mīkstumu. No uzdīgšanas līdz novākšanai izaug 30–32 dienās. Sēj no marta līdz septembrim, novāc no aprīļa līdz novembrim.
• ‘Rosso Tonda a Piccola’. Agrīna šķirne ar apaļām, sarkanām saknēm. Siltumnīcā var sēt ļoti agri, taču paturot prātā, ka redīsiem nepieciešama gaisma. Atklātā laukā sēj no aprīļa līdz septembrim. No uzdīgšanas līdz novākšanai jāgaida ap 30 dienām.
• ‘Vienna’ F1. Izcili kvalitatīvi redīsi, kas neizkurtē. Hibrīds piemērots audzēšanai atklātā laukā no pavasara līdz rudenim. Veido ļoti lielas saknes, virs 5 cm diametrā.