Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Domā, ka klintenes ir izgājušas no modes? Nē, stādaudzētavās tās joprojām ir pieprasītas, jo ir ļoti dekoratīvas – no zemi sedzošām formām līdz pat augstiem krūmiem. Tādēļ, ka mazprasīgas, klintenes izsenis pierasts stādīt kapu dzīvžodziņos, kas daudzviet joprojām ir saglabājušies, bet – metam stereotipus pie malas, jo klintenes nožogojumiem itin labi var izmantot arī dārzos. Tradicionāli aptuveni 1–1,5 metrus augstiem dzīvžogiem izmanto spožo klinteni – tā labi padodas veidošanai, un patiesībā žodziņus var izaudzēt arī augstākus, tikai centīgi jāgriež, ja negrib, lai apakšējie zari paliktu kaili. Lai dzīvžogs sanāktu gana blīvs, augus vēlams stādīt 50–70 centimetru attālumā un piecirpt 3–4 reizes gadā. Ja dzīvžogs ilgi nav cirpts un apakša kļuvusi plika, klintenes nozāģē līdz ar zemi, un dzīvžogs atjaunosies divu gadu laikā.
Savukārt zemo sugu klintenes ir lieliski sedzējaugi – piemēram, nogāzēm, zem kokiem… Atkarībā no sugas un šķirnes tās veido zaļu vai koši sārtu lapu paklāju un aukstā laikā izgreznojas ar spilgti sarkanām odziņām. Tieši tas, kas vajadzīgs mūsu ilgajam dārza nesezonas laikam!
Kuras izvēlēties?
Augstās
- Vispieprasītākā Latvijā joprojām ir spožā klintene (Cotoneaster lucidus). Tas ir vasarzaļš 2–2,5 m augsts krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām, kas rudenī kļūst karmīnsarkanas. Saulainā vietā tās krāsosies spilgtākas, bet ēnā paliks zaļas. Zied jūnijā rozā līdz bāli rozā, smaržīgiem ziediem, pa kuriem patīk ložņāt bitēm. Septembrī un oktobrī ienākas melnas odziņas, kas garšo putniem. Spožā klintene nav izvēlīga. Tai patiks kaļķaina augsne, bet tā augs arī paskābā zemē. Sausu laiku pārdzīvos bez kreņķiem, bet nepatiks purvaina, slapja vieta, jo tad veidosies zaru nekrozes. Tas nozīmē, ka jau ap Jāņiem var sākt vīst zari un birt lapiņas. Tad ir tikai viens risinājums – zarus izgriezt līdz ar zemi un sadedzināt. Spožā klintene augs gan saulainā, gan ēnainā vietā, tikai ēnā nekrāsosies lapiņas. Košāk zaļa un brangāka tā būs, pavasarī pamēslojot ar slāpekļa mēslojumu, taču neiznīks arī bez mēslošanas, jo spēj no zemes paņemt visu vajadzīgo. Piemīt ļoti laba ziemcietība.
- Izplestā klintene (Cotoneaster divaricatus). Vasarzaļš 0,7–1,2 m augsts krūms ar stāvu vainagu un izplestākiem sānu zariem. Lapas ir tumši zaļas, spīdīgas. Ziedi balti, smaržīgi, zied jūnijā. Tumši sarkanie augļi ienākas septembrī, oktobrī. Šo klinteni neiesaku stādīt dzīvžogos, bet atsevišķi vai stādu grupiņās. Tā var augt brīvi bez cirpšanas.
- Daudzziedu klintene (Cotoneaster multiflorus) ir vasarzaļš 2–2,5 m augsts krūms ar tieviem, pārkareniem zariem un noapaļotu, bet samērā izplestu vainagu. Lapas pelēkzaļas, bet rudenī oranžsarkanas. Zied baltiem, smaržīgiem ziediem jūnijā, bet septembrī ienākas oranžas odziņas. Iesaku stādīt atsevišķi vai grupās un augus necirpt. Plašākos stādījumos var kombinēt ar filadelfiem.
- Dammera klintenes (Cotoneaster dammeri) Latvijā audzē kopš seniem laikiem. Mūžzaļš 0,1–0,15 m augsts, augsnei piegulošs krūms ar gariem zariem, kas apsakņojas. Zied maijā un jūnijā baltiem ziediem. Spilgti sarkanās dekoratīvās odziņas ienākas septembrī un saglabājas pie auga visu ziemu. Ieteicama nogāžu, ceļmalu, kanālmalu stiprināšanai, kā arī jebkurā vietā dārzā kā augsnes nosedzēja. Var droši stādīt zem lieliem kokiem un krūmiem. Ja grib, lai ātrāk nosedz platību, stāda 30–40 cm attālumā citu no citas. Pēc bargas ziemas pavasarī var būt nobrūnējušas lapiņas, kas, mazliet piegriežot, ātri atjaunosies. Neaug ātri, taču ar laiku var nākties ierobežot. Ziemcietība ļoti laba.
Dammera klintenēm ir vairākas šķirnes ar atšķirīgu augumu un dažādu krāsu ziediem un arvien rodas jaunas, taču lielas atšķirības starp tām nav.
‘Jürgl’. 0,3–0,4 m augsta, lapas daļēji ziemzaļas. Zied balti rozā ziediem maijā un jūnijā. Gaiši sarkanas odziņas.
‘Eichholz’. 0,2–0,3 m augsta. Lapas mūžzaļas, spīdīgas, zied baltiem ziediem maijā un jūnijā, aveņsarkanas ogas.
‘Coral Beauty’. 0,2–0,3 m augsta. Lapas mūžzaļas, spīdīgas, zied baltiem ziediem jūnijā un jūlijā, koraļļsarkanas odziņas. - Zviedrijas klintenes (Cotoneaster x suecicus) šķirne ‘Skogholm’ ir mūžzaļš 0,4–0,8 m augsts krūms ar pacilu, klājenisku vainagu un zaļām, spīdīgām lapām, kam zars uz zara it kā kāpj virsū. Zied baltiem ziediem maijā un jūnijā. Septembrī ienākas sarkanas ogas. Vidēji ātraudzīga. Izcili skaisti var izmantot, audzējot kādā apmalē, kur augam ļauts arī kāpt lejup. Labs sedzējaugs slīpām nogāzēm. Ziemcietība ļoti laba visā Latvijā.
- Klājeniskā klintene (Cotoneaster horizontalis) ir pusmūžzaļš 0,4–0,6 m augsts krūms. Vainags ir vēdekļveida, lapas spīdīgi zaļas, rudenī oranžsarkanas. Šķirnei ‘Variegata’ ir zaļas lapiņas ar krēmbaltu apmali. Zied baltiem vai rozīgiem ziediem jūnijā. Augļi spilgti sarkani. Ļoti skaisti izskatās rudenī un ziemā, kad apsarmo lapu maliņas. Bargās ziemās var apsalt, bet tās ātri atjaunojas. Var audzēt zem lieliem kokiem kā sedzējaugu, izņemot zem bērziem, zem kuriem īsti nekam nepatīk augt.
- Latvijas valsts mežu kokaudzētavās Kalsnavā, Jelgavā, Smiltenē, Strenčos, Salaspilī, Valmierā un Daugavpilī.
- Stādaudzētavā Sakstagals Sakstagalā.
- Kokaudzētavā Bulduri Babītes pagastā.
- Zaļenieku kokaudzētavā Zaļeniekos.
- Stādaudzētavā Dimzas Platones pagastā.
- Kokaudzētavā Robežnieki Strazdes pagastā.
- Stādaudzētavā Blīdene Blīdenes pagastā.
- Dekoratīvo stādu audzētavā Arumi Tīrainē.
- EI Dārzi, Olaines kokaudzētavā.
Citi lasa
Zemās
Ar ko kombinēt?
Zemās klintenes lieliski sader ar pahisandrām, sniegrozēm un spirejām, ja tās tiek stādītas lielākās platībās. Klintenēm izvēlas saulainākos stūrīšus, pahisandras labāk jutīsies koku noēnotākās vietās, bet sniega rozes ar saviem ziediem priecēs jau aprīlī.
Klinteņu odziņas nav indīgas, taču pārāk garšīgas arī ne, tāpēc diez vai gribēsi tās likt uz kārā zoba.
Kur nopirkt stādus
Pieredze
Veido izturīgu paklāju
Iveta Plasa, dārza saimniece Rēzeknē:
– Man jau vismaz 17 gadus dārzā aug klājeniskās klintenes. To uznāciens ir vēlā rudenī un bezsniega ziemā, kad skaisti izceļas sarkanās odziņas. Vasarā tām pat nepievēršu īpašu uzmanību. Varbūt, ja tā augtu kaut kur redzamā vietā uz kāda paaugstinājuma, piemēram, pāri kādam mūrītim, būtu citādi.
Manuprāt, klintenes labi sader ar skujkokiem. Pirms 20 gadiem, kad veidoju skujeņu dobi, ar tehniku tika izņemts biezs māla slānis un vietā atvesta melnzeme, tā ka tur, kur aug klintenes, ir laba augsne – viegli kūdraina. Pēc iestādīšanas klintenes īpaši nekopu, tikai apgriezu, kad saauga pārāk lielā džunglī.
Man ir arī Dammera klientenes, kas veido skaistu, izturīgu paklāju. Atšķirībā no klājeniskajām klintenēm tām lapas rudenī nekļūst sarkanas, bet ir zaļas visu ziemu. Vēl gribu iestādīt tradicionālo spožo klinteni, jo tai rudenī skaisti iekrāsojas lapas.
