• Ainavu arhitekte Dace Lukševica: Skaistās bildītes neko nedod, ja plānotājs nezina, kā viss izskatīsies pēc 10 gadiem

    Dārzs
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    Ievas Dārzs
    Ievas Dārzs
    20. marts, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No privātā arhīva
    Kovida laikā daudzi sapratuši, ka dzīvot pilsētā ir pārāk šauri, saspiesti, un iegādājas zemi laukos. Vienīgi viņi vēl nejūt sevī spēku un spējas tik lielu teritoriju skaisti iekārtot, tāpēc labprāt ņemtu talkā profesionāli. Pēc padoma alkst arī dārzamīļi ar stāžu, ja pašreizējā plānojumā kaut kas nav lāgā.

    – Kā atrast īsto padomdevēju? Jā, ieraksti Google meklētājā ainavu arhitekts vai dārza projektēšana, bet – kurš ir labs, kurš ne?

    – Kā saka – pats savas laimes kalējs! Tagad ir sociālie tīkli – pavaicā virtuālajiem feisbuka draugiem, uzdod konkrētus jautājumus, un tad kāds no savas pieredzes ieteiks. Tas ir pats labākais, ja cilvēkam bijusi pozitīva pieredze un viņš ir apmierināts ar rezultātu. Jo vienkārši paskatīties portfolio bildītes internetā nav risinājums. Vērtīgi ir dabā redzēt dārzu, ko konkrētais ainavu arhitekts ir projektējis. Darbi runā paši par sevi.

    Arī es ļoti priecājos, ja cilvēks atnāk pie manis un, kad gribu viņam rādīt savu veidoto dārzu bildes, saka: «Nē, nē, nerādiet – man vajag tādu dārzu, kādu jūs jau uztaisījāt tam un tam…» Lieliski! Man vairs nav cilvēks jāpārliecina, jāstāsta dārza veidošanas pamatprincipi – galvenais, ka viņš uzticas speciālistam un ir redzējis, kādā stilā ainavu arhitekts strādā.

    Citreiz noticis pat tā… Klients ir ļoti ambiciozs cilvēks, un, kad dodos pie viņa otrreiz, jau esmu pilnīgi pārliecināta, ka viņš no maniem pakalpojumiem atteiksies, jo es nedziedāšu pēc viņa stabules un neteikšu: «Taisīsim visu, kā jūs gribat! Nē, es jūsu vēlmes izpildīšu tik tālu, cik tas profesionāli ir pieļaujams. Jo tas ir mans darbs. Es pēc tam jūsu dārzu prezentēju kā savu paraugdārzu, tam jābūt nevainojam…» Un sanāca pretēji, viņš uzreiz piekrita parakstīt līgumu par dārza projektēšanu. Jo saprata, ka man ir viedoklis. Ka man ir profesionāla pieeja, ka es nerādu poļu žurnālu kopijas. Es viņam rādu reālus dārzus, kurus esmu pati veidojusi, rādu, kā tur izskatījās pirms tam, kā dārzs tika pārtaisīts un kā tas pats dārzs izskatās pēc vairākiem gadiem.

    Cilvēks saprata lietas būtību un man uzticējās. Tas ir pats svarīgākais. Tagad daudzi sevi sauc par ainavu arhitektiem, un varbūt kaut kādā ziņā viņi arī ir TIKAI ainavu arhitekti.

    Bet, ja tu gribi ap savu māju veidot kvalitatīvu ainavu un nevilties, tad ļoti lielā mērā dārza plānotājam jābūt arī daiļdārzniekam.

    Lai viņam ir zināšanu bāze par augiem visas sezonas laikā un daudzu gadu garumā, par augšanas prasībām. Skaistās bildītes neko nedod, ja plānotājs nezina, kā tie augi izskatīsies pēc pieciem, pēc desmit gadiem un kā tie jākopj. Latvijā profesionāļu ar šādu zināšanu bagāžu nav daudz. Vēl ainavu arhitekti dara tā, ka pie projektu veidošanas paņem palīgā daiļdārznieku – tas arī ir labs variants.

    – Pieļauju, ka daudzi, kas mēģina savu dārzu veidot paši, labprāt gribētu dzirdēt arī speciālista viedokli no malas, bet viņi sabremzējas, jo ir pārliecināti, ka tas maksās ļoti dārgi.

    – Dārza projekts varētu būt vairāk vai mazāk dārgs. Cenas atšķiras. Ja projektē, izmantojot dažādas datorprogrammas, sanāk 2–3 reizes dārgāk (orientējoši 3 vai 5 eiro par dārza kvadrātmetru) nekā, ja projektu zīmē ar roku. Taču kvalitatīvajā saturā tas neko nemaina! Tā eglīte dabā neizskatīsies citādi, vai tu to plānā uzzīmē ar roku vai datorā parādi trīs dimensijās! Darbs pie datora, lai produktu iesaiņotu pēc iespējas efektīgāk, prasa milzīgu laiku.

    Savukārt mums, kā smejos, vecās paaudzes ainavu arhitektiem un dārzniekiem, kuri neplāno dārzus datorā, šīs digitālās vizualizācijas nemaz nav vajadzīgas, lai cilvēku pārliecinātu par savu ideju. Es pārliecinu ar reālām bildēm, nevis virtuāli sazīmētiem attēliem. Jāņem vērā, ka dārzs mainās ne vien pa sezonām, bet pat pa pāris nedēļām.

    Tikko dažas dienas ārā bija mīnus 5 grādi, un tagad ir plus 6 grādi – zaros sāk cirkulēt sula, līdz ar to krūmiem parādās krāsainie zari.

    Būs atkal auksts, un krāsainie zari pazudīs. Šādas būtiskas nianses, plānojot dārzu, jāņem vērā. Vārdu sakot, cilvēkam ir jāuzticas savam izraudzītajam dārza plānotājam, jo viņš tāpat nevarēs visas nianses paradīt – ne uz papīra, ne datorā.

    – Kāds tas dārzs būs?

    – Atkarīgs no vides un arhitektūras – vai tā ir jūrmalas kāpu zona vai Zemgales līdzenums…

    Otrs būtiskākais jautājums – kurš par šo dārzu rūpēsies? Ja kopšanas darbos netiks pieaicināti papildspēki, tad daiļdārzs jāveido tā, lai cilvēks pats ar to var tikt galā. Jābūt trīs E principam – ekoloģija, estētika un ekonomija. Vienkāršiem vārdiem sakot – lai dārzā mazāk darba. Bet tas nenozīmē, ka dārzs nebūs skaists. Ja cilvēks saka – viņam būs dārznieks, tad jau mēs varam atļauties kaut ko sarežģītāku. Tad var paredzēt bagātīgākus augu stādījumus un tādus, kas prasīs papildu rūpes.

      Vai piekrītat uzaicinājumam: «Atbrauciet uz manu dārzu un pasakiet kļūdas. Un aptuveni – ko man dārzā vajadzētu mainīt…»?

    – Protams. Man pat ļoti patīk palīdzēt! Cilvēks ir četrus pavasarus pēc kārtas braucis uz kokaudzētavu, turklāt ar piekabi, un tad pēkšņi saprot, ka augu ir daudz un vairs netiek ar tiem galā. Seko zvans: «Man vajag jūsu palīdzību.» Kad aizbraucu, vispirms notiek augu inventarizācija, jo cilvēki par daudziem augiem vairs nezina, ko īsti viņi nopirkuši. Reti, kurš visu iegrāmato un uzzīmē dobju augu plānu. Tāpēc ir reizes, kad konsultācija agrā pavasarī nemaz nevar notikt, jo puķes vēl nav no zemes izlīdušas un nav iespējams atpazīt.

    Ar kokiem un ziedošiem krūmiem tādā ziņā ir vieglāk, jo sugu var noteikt pēc vainaga formas, dzinumiem, mizas, pumpuriem, un, ja cilvēks atceras, kādā krāsā krūms ziedējis, tad var arī šķirni noteikt… Pēc tam cenšos dārzā esošos augus salikt pa grupām. Esmu ekonomisks cilvēks, un man ir žēl to visu augu – sajūta tāda, it kā tie būtu mani… Un tomēr ir augi, par kuriem saimniekiem saku: «Lieciet atpakaļ podos un dāviniet tālāk.»

    Tā mēs esam, piemēram, melno priedi iestādījuši pilsētas zaļajā zonā netālu no skolas. Lai aug!

    Būs koks ar skaistu vainagu, saimnieks no mājas to redzēs un varēs pa gabalu papriecāties. Jo viņam pašam dārziņš bija tikai 1200 kvadrātmetru liels un 20 metrus augstam kokam tur nebūtu vietas.

    – Cik maksā šāda kļūdu labošanas konsultācija?

    – Joprojām pieturos pie nemainīgās summas – ­ 35 eiro stundā plus ceļš no Tukuma uz objektu un atpakaļ. Var darīt arī tā, ka pavasarī, kad parasti vairākiem dārzu īpašniekiem vajag konsultācijas, šos braucienus apvienoju vienā dienā, un maksājums par ceļu sadalās.

     – Kā cilvēkam sagatavoties, lai limitētajā laikā saņemtu maksimālo informāciju?

    – Pilnvērtīgāka saruna vienmēr sanāk tad, ja cilvēks ir iepriekš sagatavojis jautājumus, turklāt nevis galvā, bet uz papīra. Vēl saimniekam iepriekš jāpadomā, ko viņš nākotnē uz savas zemes plāno darīt. Gadās, ka jau pāris stundas esam runājuši un saimnieks beigās saka: «Ai, tur pēc pieciem gadiem būs pirts…» Paga, paga, tas ir pilnīgi cits dārza plānojums! Pilnīgi cits dobju izvietojums veidosies – perspektīvo ēku vietās ilggadīgos augus nestāda! Ir pat bijušas reizes, ka saimnieku atrunāju no iecerēm būvēt pirti: nomērām ar soļiem – brīvajai vietai dārzā ir divdesmit metru platums, bet pirts jau nav tikai četrus kvadrātmetrus liela pērtuve – tur jābūt arī tualetei, dušai un gērbtuvītei…

    Tāpat esmu atrunājusi no simt metru gara tūju dzīvžoga ierīkošanas. «Parēķiniet, cik maksā dzīvžoga metrs, jo tūjas jāliek bieži, ne jau ik pēc diviem metriem…» – «Vai, man četri pieci tūkstoši aizies dzīvžogam!» Par 1000 eiro var jau projektu visam dārzam uztaisīt.

    Cits zvans: «Mums vajag jūsu konsultāciju!» Jau jūtu, ka runā enerģiski cilvēki. Jautāju, vai dārzā jau kas izdarīts? «Nūūū, mēs tikai tūju dzīvžogu sastādījām!» Aizbraucu, bet tur īsti lauki, burvīga senatnīga koka māja ar izcakotu mansarda maliņu – tāda, ka muzejā var likt. Ēku ieskauj vecs ābeļdārzs, vecie, lielie koki, apkārt viss brīvs. Uz lauka sastādītas rindā šaurās tūjas, pilnīgi stabi. Nu skumji… Ainaviski tās te neiederas. «Jūs taču neliksiet mums tūjas rakt ārā?!» saimnieki prasa. «Ja godīgi, tad – jā, tūjas jāņem ārā. Jūs tās ļoti labi varēsiet pārdot, tas ir labs stādmateriāls. Augušas otro gadu, veselīgas, 60 centimetru garas.» Cilvēki tik tiešām nebija stādījuši pavirši, viss bija izdarīts kvalitatīvi – augsne ielabota, nomulčējuši… «Stādot jūs visu izdarījāt pareizi. Tikai – par vēlu mani pieaicinājāt.»

    Neuzskatu, ka visiem vajag ainavu arhitekta izprojektētu dārza plānu – daudziem pašiem ir izcila ainavas izjūta, un viņiem arī patīk meklēt idejas un darīt ar savām rokām, bet vismaz pakonsultēties ar speciālistu derētu. Lai uzzinātu ceļavārdus virzībā uz savu sapņu dārzu. Vai – lai defektu uztaisītu par efektu.

    3 konsultanti, kurus iesaka Dace Lukševica

    1. Brīvdārzniece, dendroloģe Aija Kaškure.
    2. Ainavu arhitekte, daiļdārzniece Dace Laiva.
    3. Ainavu arhitekte Gita Gāgane.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē