Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gadskārtas svinības latvieši senatnē sauca par laikiem vai dienām, bet Ziemassvēki ir vienīgie, kas tika saukti par svētkiem.
- Agri ceļas, lai visu gadu neaizgulētos.
- Gatavo un pie istabas griestiem sien puzurus, veido saulītes no kartupeļiem un salmiem, klāj linu galdautu.
- Galdā liek cūkas šņukuri, kas simbolizē arklu zemes uzaršanai un saimniekam atgādina, ka Saule jau pagriezusies uz pavasara pusi, miežu kočas (kūķas), zirņus, pupas, pīrāgus, putraimu desas, kas ar apaļo izskatu simbolizē Sauli un Dieva mīlestību, kas ir neizmērojama.
- Svētku galdam jābūt bagātīgi klātam, jo ticējumi vēsta – kāds galds svētkos, tāda visa nākamā sezona. Galdu atstāj pilnu ar ēdieniem arī pa nakti, lai nākamajā gadā būtu pārticība.
- Uz visām durvīm ar krītu velk trīs krustus, lai velns un raganas nenāk iekšā. No pīlādža vai apses, kas ir burvības koki, gatavo krustiņus aizsardzībai.
- Ap māju, citām ēkām velk bluķi un pēc tam sadedzina, tā atbrīvojoties no negatīvās enerģijas, kas šajā vietā pa gadu sakrājusies. Ugunī met arī domas, no kurām grib atbrīvoties.
- Raksta plānus nākamajam gadam, lai tie aug kopā ar saules gaismu.
- Stāsta pasakas, min mīklas, dzied dziesmas, zīlē, skaita zvaigznes. Pēc tam mīklas vairs nemin, jo, dienai kļūstot garākai, arī mēle izstiepjas garāka.
- Iet ķekatās, tā aizdzenot ļaunos garus un nesot svētību no vienas mājas uz otru.
- Kurina pirti. No pirts skrien purināt ābeles, lai nākamgad bagāta ābolu raža.
- Vakarā basām kājām trīsreiz skrien apkārt mājai, lai zobi nesāp.
- Ziemas saulgriežos ciemiņiem neļauj palikt pa nakti un arī paši citur nepaliek. Visu nakti dedzina sveces.
- Naktī nosapņotais piepildās. Var nosapņot savu izredzēto.
- Izmanto dažnedažādus paņēmienus, lai izzīlētu nākamību. Lej laimes no svina, alvas, sveču taukiem. Lielais zīlēšanas laiks ir līdz 6.janvārim – Zvaigznes dienai.
Vēro laiku:
- Ja pirms Ziemsvētkiem daudz sniega – pirms Jāņiem daudz lietus.
- Ja ap Ziemsvētkiem daudz sniega, tad ap Jāņiem būs ļoti karsts.
- Ja sniegs biezs, būs biezi siena vāli.
- Ja Ziemassvētki bez sniega – būs vāja siena raža.
- Ja ap Ziemsvētkiem vietām melna zeme — ap Jāņiem vietām klāsies pēdējās salnas.
- Ja Ziemsvētki ir zaļi vai melni – Lieldienas būs baltas, ar sniegu.
- Ja pirms Ziemsvētkiem nosarmojuši koki – būs laba linu sēja.
- Ja ap Ziemsvētkiem nosarmojuši koki – būs labs rudzu ziedu laiks.
- Vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu.
- Zvaigžņota un skaidra nakts sola labu ražu.
Avots: No profesora P. Šmita krājumiem “Latviešu tautas ticējumi” un citām grāmatām.
