Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mentālās slimības dzīvnieku pasaulē
Pastāv uzskats, ka dzīvnieku pasaulē nav sastopamas tādas augsti attīstītas mentālās problēmas kā šizofrēnija vai biopolārie emociju traucējumi, kas izpaužas kā nelīdzsvarota emociju svārstīšanās un garastāvokļa maiņa. Tomēr dažādu jūtu izrādīšanā dzīvnieki nemaz nav tik tālu no cilvēkiem. Piemēram, izjūtot bailes, uztraukumu, vientulību, izturēšanās gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem būs diezgan līdzīga.
Atsevišķām dzīvnieku sugām novērota arī depresija, kas saistīta ar zaudējumu. Šādos gadījumos dzīvnieki kļūst mazāk aktīvi, viņiem zūd apetīte un iestājas apātija. Govīm fermās mēdz rasties stress, kad tām atņem jaundzimušos mazuļus, un aitas kļūst nemierīgas, kad fermeris kādu no tām ved uz nokaušanu. Internets ir pilns ar sirdi plosošiem stāstiem par suņiem, kas tā arī nespēj pārdzīvot sava saimnieka zaudējumu. Tomēr šie gadījumi nemēdz pāraugt nopietnās garīgās slimībās – tie drīzāk ietekmē dzīvnieka imunitāti un padara dzīvnieku nervozāku pret apkārtējo pasauli.
Pasaules vadošie veterinārārsti uzskata, ka suņu mentālo slimību cēlonis lielākoties ir pārlieku tuvu radinieku pārošana.
Vai mans suns ir traks?
Zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs stāsta, ka lielākā daļa mentālo slimību, kuras ir novērojamas cilvēkiem, lielākoties var piemeklēt arī suņus. Tomēr procentuāli tas notiek daudz retāk, jo suņi savās emocijās mēdz būt daudz stabilāki nekā cilvēki. Nav apstrīdams fakts, ka suņu pasaulē sastopama gan depresija, gan bailes, kas var traucēt dzīvi gan pašam sunim, gan saimniekam.
Par bīstamāko mentālo novirzi tiek uzskatīta agresija, kas var izpausties dažādos veidos, piemēram, kā teritoriālā agresija, barības apsargāšana, spēlēšanās agresija un citas. Kopumā suņu vidū ir sastopami aptuveni 24 dažādi agresiju veidi, un katram no tiem ir sava pieeja, kā to ārstēt.
Bieži vien saimnieki pat nepieļauj domu, ka suņa sliktā uzvedība ir slimība, bet uzskata, ka tas vienkārši ir disciplīnas trūkums. Sliktākā lieta, ko šādā situācijā var darīt, ir rāt vai pērt suni, jo tas tikai pastiprinās problēmas un slimības izpausmes. Saimnieks patiesībā sodīs suni par lietām, pār kurām pats dzīvnieks nemaz nevalda. Ja suns uzbrūk cilvēkam pēkšņi, bez redzama iemesla vai tikpat pēkšņi sāk iznīcināt mēbeles, paturi prātā, ka tā ir novirze no normas, nevis sliktas audzināšanas pazīme.
Kā sunim identificēt mentālu problēmu?
Par problēmu var uzskatīt tikai to, ko par tādu uzskata pats saimnieks. Zoopsihiatrs stāsta, ka pie viņa uz pieņemšanu bieži vien nāk cilvēki ar saviem suņiem, kuros viņi pamanījuši tikai vienu problēmu, bet zoopsihiatrs ierauga arī citas. Nereti šī problēma nemaz netiek apskatīta, jo nav iespējams un nav vajadzības ārstēt to, kam saimnieks netic un kas viņam un apkārtējiem nemaz netraucē.
Garīgi slimi suņi pirmās slimības pazīmes var sākt izrādīt jau no 5 nedēļu vecuma.
Šo kucēnu smadzenēs izveidojušies nepareizi neironu savienojumi, kas viņus var novest pie milzīgām, neizskaidrojamām bailēm, nespējas mācīties un saprasties ar citiem suņiem, kā arī retākos gadījumos izpausties kā sevis identificēšana (cik nu suns sevi var identificēt) ar cilvēkiem un viņu pasauli. Šādi kucēni uzvedas līdzīgi cilvēku bērniem, kas slimo ar autismu, – kucēni nošķiras no bara un nespēj izveidot kontaktu nedz ar saimniekiem, nedz citiem suņiem. Tā var izpausties gan kā agresija (un kucēns nemaz nesapratīs, ka ir agresīvs) un košana, gan kā nepārtraukta riešana, ar kuru viņi atbrīvojas no iekšējā stresa. Parasti šāds stāvoklis savu augstāko pakāpi sasniedz, kad suns ir 3–5 gadus vecs.
Kad tiek identificēts fakts, ka kucēnam tiešām ir zināmas mentālas novirzes, tam, gluži tāpat kā slimam cilvēkbērnam, nepieciešama mierīga vide, kurā netiek ielaisti stresu izraisoši apstākļi no apkārtējās pasaules, piemēram sirēnu skaņas vai bērnu klaigas. Vēl vairāk – šie kucēni jātur pa gabalu no maziem bērniem gan pašu bērnu, gan sunīša veselības labad. Vislabāk šādiem suņiem ieturēt diētu, no kuras izslēgti visi graudu produkti un iekļauta gaļa.
Atceries, ka katram sunim nepieciešama gan psiholoģiska, gan emocionāla, gan sociāla aprūpe, lai tas būtu vesels un laimīgs.
Ārstēšana
Gandrīz visas suņu mentālās slimības ir iespējams ārstēt. Ir slimības un fobijas, ko var izārstēt pilnībā, bet ar citām ir līdzīgi kā ar cukura diabētu – pilnībā izārstēt nevar, bet var iemācīties ar to sadzīvot un kontrolēt situāciju. Ārstēšana notiek gan ar treniņu palīdzību, gan medikamentiem. Parasti tā sastāv no trim daļām.
- Dzīvnieka uzvedības modifikācija – treniņi, apmācības, situāciju izspēlēšana.
- Vides maiņa – gluži kā cilvēkus mēdz ievietot psihiatriskajās klīnikās, lai tur novērotu un ārstētu, arī suņiem maina vidi, lai novērotu to uzvedību nepazīstamā situācijā un apstākļos. Šis vairāk ir darbs ar saimniekiem, lai iemācītu viņiem izveidot vidi, kas būtu labvēlīga dzīvniekam, un palīdzētu tam tikt galā ar problēmu.
- Medikamenti – ja dzīvniekam nepietiek ar uzvedības treniņiem, tiek izmantoti arī dažādi medikamenti.
Izplatītākās mentālās slimības
Depresija
Krasas izmaiņas apkārtējā vidē, īpaši, ja mājas pamet kāds no saimniekiem vai mājdzīvniekiem, ko suns iemīļojis, var novest ķepaini līdz depresijai. Suņi, kas sirgst ar depresiju, kļūst līdzīgi depresīviem cilvēkiem – tie negrib neko darīt, nevēlas pastaigāties, spēlēties un bieži vien pat atsakās no ēdiena. Apātiju var nomainīt pēkšņa un nekontrolējama agresija, kas var novest pie ievainojumiem gan sunim, gan apkārtējiem, tāpēc vēlams aprunāties ar speciālistu par iespējamo ārstēšanu.
- Ko darīt dzīvnieka labā?
- Ja dzīvnieks piedzīvo depresiju tamdēļ, ka kāds no ģimenes dažādu apstākļu dēļ vairs nedzīvo vienā mājā ar suni, tad var apsvērt ideju iegādāties vēl kādu dzīvnieku, lai viņam būtu jauns draugs.
- Pavadi vairāk laika ar dzīvnieku, mēģinot to vest pastaigās vai vismaz svaigā gaisā. Aktivitātes palielinās suņa apetīti un labas pusdienas liks aizmirst par problēmām.
Vientulība un tās radītais nemiers
Par to, ka suni negatīvi ietekmē tava biežā prombūtne, liecina tas, ka mīlulis sāk riet un nervozēt, tiklīdz esi pametis dzīvesvietu. Šajā gadījumā suns lielākoties vairs nekontrolē situāciju, viņam ir iestājusies panika, un katrs no mums zina, cik maz pār sevi valdām panikas lēkmju laikā. Suns izjūt milzīgu stresu, kas noved pie nekontrolētas uzvedības. Šī problēma reti tiek novērota jauniem kucēniem, bet ir diezgan izplatīta to suņu vidū, kas adoptēti no patversmēm.
Viņiem šķiet, ka saimnieks atkal un atkal viņu pamet.
Šādā gadījumā suns visbiežāk nekontrolējami ries vai gaudos, var arī sākt plēst un bojāt mēbeles, cenšoties atrast savu pazudušo saimnieku.
- Ko darīt dzīvnieka labā?
- Vienīgais veids, kā mainīt suņa uzvedību un novērst panikas lēkmes, ir rūpīga apmācība, kas kalpos kā sava veida terapija. Viens no izmantotajiem paņēmieniem – suns jāiemāca apsēsties brīdī, kad saimnieks no viņa sāk attālināties. Treniņu laikā saimnieks atkāpsies aizvien vairāk un kādā brīdī pametīs istabu. Galvenais mērķis ir likt sunim saprast, ka saimnieks nekur nav pazudis, bet agrāk vai vēlāk atgriezīsies un ka saimnieka aiziešana nav nekas ārkārtējs.
Obsesīvi kompulsīvie traucējumi
Lai arī ir jautri vērot, kā suns nepārtraukti ķer savu asti, tas var liecināt par psihiskām problēmām. Jāsaka gan, ka šādā gadījumā astes trenkāšana nebūs vienīgā slimības pazīme. Slimība izpaudīsies brīžos, kad dzīvnieks nonāks pastiprināta stresa situācijā un, nezinot, kā rīkoties, sāks sev kost līdz pat asinīm, raus ārā apmatojumu vai centīsies noķert savu asti, lai varētu to pluinīt.
- Ko darīt dzīvnieka labā?
- Ja suņa sevis košana kļūst nekontrolējama, viņš obligāti jāved pie ārsta, jo kodumu vai plēsumu vietās var iekļūt infekcija. Šādos gadījumos ir viens galvenais stresa cēlonis, kas izraisa suņa nekontrolējamo rīcību, – jo ātrāk to identificēsi un izslēgsi no vides, jo mazāk suns sev kaitēs.
