Līdz šim ar spirejām esmu tikai karojusi. Jāatzīst – ar mainīgiem panākumiem. Sajūta ir tāda: līdzko uzgriezīšu muguru, tā no kaimiņu teritorijas, kas jau gadus divdesmit netiek apsaimniekota un kopta, tās iebruks kādu metru dziļāk manējā. Tāpēc pat nespēju priecāties par baltajām ziedu pudeļbirstēm, kas dzinumu galos turas diezgan ilgi – no jūlija līdz pat septembrim. Tik griežu un pļauju atspērusies, pat biežāk nekā zāli savā pļavā.
Un tas viss tikai tāpēc, ka līdz šim biju pazīstama tikai ar vienām, šķiet, baltajām spirejām (Spiraea alba), kas stiepjas teju manā augumā (līdz 1,70 m), izplatās ar sakņu atvasēm kā trakas. Nevar teikt, ka tās neder pilnīgi nekam. Tukšu, nekam citam nevajadzīgu un nederīgu teritoriju aizaudzēšanai tās tiešām der labāk nekā īstās nezāles balandas, nātres un gārsa. Apmēram tāpat – kā vēl viena nezāle no spirejas – Bijāra spireja (Spiraea x billardii), kura no iepriekš minētās atšķiras ar rozā ziediņiem.
Ja apmēram šāds ir arī tavs priekšstats par spirejām, laiks iepazīties ar pavisam citādām – modīgākām.
Citi lasa
Japānas spirejas
Labās īpašības
- Daudzveidīgas. Japānas spireju grupā ir vairāk nekā 50 šķirņu, un tās var gan audzēt dzīvžogā, gan veidot laukumus, gan stādīt pa vienai vai nelielās grupās, piemēram, ziemciešu dobē.
- Dažāda augstuma. No 25–40 cm līdz 100–120 cm. Šķirne ‘Macrophylla’ sasniedz pat 150 cm augstumu.
- Krāsainas. Lapas, it īpaši pavasarī uz jaunajiem dzinumiem, ir gan zaļas, gan zaļas ar dzeltenīgu vai sarkanīgu nokrāsu, gan arī dzeltenas, sarkanas un dzeltenas ar sarkanu. Turklāt lapu krāsas mainās – pavasarī tās var būt dzeltenas, vēlāk iekrāsoties sarkanīgas. Arī paši dzinumi mēdz būt spilgti – gaišāk vai tumšāk sarkani. Savukārt ziedu krāsas iespējamas no baltas līdz gaišāk un tumšāk rozā un pat sarkaniem. Zied lielākoties jūlijā un augustā, bet septembrī var uzziedēt otrreiz.
- Ilgmūžīgas. Ja spirejas regulāri kopj un apgriež vecos dzinumus, tās var dzīvot gana ilgi – pat gadus trīsdesmit.
Svarīgākais par audzēšanu
Ļoti pieticīgas. Labi augs vidēji auglīgā augsnē, bet pārāk auglīga augsne un pārāk bagātīgs mēslojums drīzāk nāks par sliktu. Pārmēslojot dzinumi augs spēcīgi, nenobriedīs, sliktāk ziemos, un augi ātrāk novecos. Taču saulaina vieta gan vajadzīga – tad krāsas būs košākas.
Labi pārcieš vienmērīgas ziemas, bet, ja temperatūras svārstības ir krasas – 20–30 grādu diapazonā vienā dienā –, dzinumi var apsalt. Taču tie ļoti ātri ataug. Ja pavasarī redzams, ka dzinumi apsaluši, nevajag steigties spireju no dobes izmest. Tā tikai jāapgriež līdz dzīvajai vietai.
Pavasarī Japānas spirejām droši var apgriezt pat trešdaļu no dzinumu garuma, veidojot kompaktāku un glītāku krūma formu. Tās visas naskas uz jaunajiem dzinumiem, un apgriešana ziedēšanai netraucē.
Tūdaļ pēc ziedēšanas ziedkopas jānogriež. Lieki netērējot spēku sēklu veidošanai, tas paliks jauniem dzinumiem un lapiņām. Ja ziedkopas nenogriež, krūmam nepietiek enerģijas jauniem dzinumiem, un lapas kļūst neizskatīgas – netīri zaļas vai dzeltenas. Turpretī apgriezts krūms atkal dzen jaunus dzinumus ar tikpat košām lapiņām, kas ir skaistas līdz pat vēlam rudenim, un septembra vidū pat Japānas spirejas uzzied otrreiz.
Ja ziedkopas nenogriež, krūms ne tikai ir neglītāks, bet atsevišķām ļoti vaislīgām šķirnēm, piemēram, ‘Goldflame’, sēkliņas sabirst zemē un sadīgst, veidojot zem krūma raibu mežeņu klājienu, kas var sabojāt skaista vienas šķirnes dzīvžoga izskatu.