Nemaz ne tik kaprīzā - smaržīgā frēzija

Lai dobē izaudzētu skaistas frēzijas, vispirms der atcerēties par šo puķu bioloģiskajām īpatnībām, kas izveidojušās, frēzijām augot savvaļā savā dzimtenē, un tikpat spēcīgi saglabājušās arī cilvēka radītajās šķirnēs. Frēziju izcelsmes vieta ir krietni uz dienvidiem no ekvatora – Dienvidāfrika, Austrālija, Indija. Tur klimats krasi atšķiras no mūsējā. Frēzijas savā dzimtenē uzzied pavasarī, kad ir vēsāks, ap 10–20 grādiem, bet vasarā to virszemes daļas karstajā saulē nokalst. Arī aukstās ziemas vietā tur ir ļoti karsts, pat plus 35 grādi. Sīpoliņi lielajā siltumā izbauda miera periodu, lai pavasarī atkal sāktu augt un ziedēt.

Tātad izšķirošais, vai arī Latvijas dārzā frēzijas mūs priecēs vai ne, ir pareizā temperatūra, kādā pārziemināti bumbuļsīpoli. Miera periodā frēzijām mākslīgi jārada Āfrikas vasarai līdzīgi apstākļi, proti, sīpoli jātur patiešām lielā siltumā, jo vēsumā glabātajos neattīstās ziedaizmetņi.

Visi pieredzējušie Latvijas frēziju audzētāji sīpolus ziemā glabā paši – viņi nepaļaujas uz lielveikalos piedāvātajām no Holandes vestajām frēzijām, jo tās bieži vien pirmajā gadā neuzzied vai vispār neuzdīgst. Kāpēc? Ticu, ka sīpolpuķu ražotāji frēziju sīpolus tiešām iztur vajadzīgajā temperatūras režīmā, taču mērojot tālo ceļu līdz Latvijai vai arī kad tie nonāk vairumtirdzniecības noliktavās, sīpoli jau ir atdzesēti kā pirms stādīšanas. Līdz ar to pastāv risks, ka izaugs tikai zaļas lapas, un ziedu audzētajam gads būs veltīgi nostrādāts.

Citi lasa

Gita Vīksne

Slavenību šķiršanās

Gunta Līdaka tiek pārsteigta 10 gadus pēc laulības šķiršanas. Saistības ar Krištopanu vēl nebija galā?

Lauma Lapsa

Atvadas

FOTO: Ar aplausiem atvadās no leģendārā aktiera Gunāra Placēna. Sieva atklāj, kāda bija viņa dzīves izskaņa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Ko darīt, ja tiešām tā notiek? Sīpoli jāizrok, pašiem pareizi jāglabā līdz nākamajam pavasarim, jāstāda no jauna un tad gan, kā rāda pieredze, frēzijas zied. Jo viss ir izdarīts, kā nākas.

Būtiskās nianses

1. Frēziju bumbuļsīpolus novākt vajadzētu pēc iespējas vēlāk. Būtībā jārok tad, kad virszemes daļa ir jau nodzeltējusi. No rudens salnām vai neliela sala nav jābaidās: dziļi iestādītos sīpolus aukstums nebojā, toties ilgāk augušie būs daudz veselīgāki nekā agri noraktie.
2. Pēc novākšanas bumbuļsīpoliem nogriež lakstus un liek plānā kārtā žāvēties siltā, sausā, labi vēdināmā telpā. Kārtīgi apžāvētus sīpolus notīra, sašķiro.
3. Ziemā, miera periodā, bumbuļsīpoli vismaz trīs četrus mēnešus jātur 25–30 grādu temperatūrā. Man sīpolu glabāšanai paredzēta speciāla telpa, bet citi izlīdzas, kā nu katrs var, – glabā virtuves skapītī, vannasistabā, pie apaļajām malkas krāsnīm, dzīvoklī zem radiatoriem. Tiem, kam ir privātmājas, katlu telpā apkures katla tuvumā, blakus novietojot trauku ar ūdeni, lai sīpoli pārāk neizkalst. Godīgi sakot, nekas slikts nenotiks, ja sīpols būs mazliet sažuvis – tas tāpat augs un ziedēs, tikai tik vien, ka trūks preces izskata.
4. Lai frēzijas uzziedētu agrāk, pirms stādīšanas bumbuļsīpoli jāmodina – apmēram nedēļu (5–7 dienas) jāatdzesē plus 5–7 grādu temperatūrā. Citi uz šo brīdi savas frēzijas liek ledusskapī. Pēc sīpolu atdzesēšanas ātrāk attīstās sakņu aizmetņi un asni.
5. Dārzā stāda, tiklīdz var sastrādāt augsni, tātad agri – aprīļa beigās vai maija sākumā, kad zemes temperatūra 12–15 cm dziļumā ir vismaz plus 5 grādi. Ja zeme būs vēsāka, frēzijas neapsakņosies, gulēs aukstā augsnē, un viss. Ja zeme ir siltāka, iesakņošanās notiks agrāk. Pavasara salnas frēzijām nav bīstamas, jo tās uzdīgst tikai pēc 3–4 nedēļām.
6. Dobes vietai jābūt viegli noēnotai – vislabāk, ja pusdienlaikā, kad spīd viskošākā saule, frēzijas atrodas ēnā. Ja apgaismojums būs visu dienu, veidosies īsāki ziedkāti. Ja būs par daudz noēnots, frēzijas izstīdzēs un kāti nebūs stingri, nolīks.
7. Augsni sagatavo 40–50 cm dziļumā, tai jābūt bagātai ar barības vielām. Optimālais augsnes skābums – pH 6,7–7,2, tātad no mazliet skābas līdz nedaudz sārmainai. Skābā augsnē frēzijas aug sliktāk, arī slimības tās bojā vairāk. Tāpēc, ja nepieciešams, augsnes skābumu vajag neitralizēt ar dolomīta miltiem vai krītu. Kaļķi drīkst izmantot tikai rudenī, jo tas ļoti lēni sadalās.
8. Tajā pašā vietā frēzijas var stādīt tikai pēc četriem gadiem. Stāda 6–8 cm dziļumā, starp rindām atstājot 10 cm.  Lielos sīpolus izvieto 5–7 cm atstatumā citu no cita, sīkos vairsīpoliņus – ciešāk. Jāatceras, ka mazais vairsīpoliņš, kas ir sērkociņa galviņas lielumā, uzziedēs vēlāk, taču – tas notiks, ja vien frēzijai būs tīkama temperatūra. No normāla izmēra sīpoliem frēzijas sāk ziedēt aptuveni pēc trim mēnešiem kopš iestādīšanas.
9. Pēc stādīšanas galvenais uzdevums, ja gribi izaudzēt kvalitatīvus ziedus, ir dobi nomulčēt ar neitralizētu kūdru apmēram 5 cm biezā slānī, lai vasaras trakajā saulē augsne tik ļoti nesakarst. Frēzijai patīk vēsums. Tad tā dod arī garāku kātu un kvalitatīvāku ziedu. Ja sīpols augsnē uzkarst, frēzija ziedēt ziedēs, bet veidos tā sauktās gladiolveida vārpas, kad pārējo ziedu attīstība atpaliek no pirmā un ziedvārpa iegūst kroplīgu formu. Man kā ziedu audzētajam tāda skaitās brāķis, bet vienkāršam puķumīlim tik un tā patiks.
10. Protams, frēziju dobi vajag arī pastiprināti laistīt un ravēt. Viegla augsne, ja nav lietus, jālaista ik pēc 10 dienām. Ja netiks ievērots pareizs mitruma režīms pumpurošanās laikā, ziedkātiņi augot var veidot līkumus, ko pēc tam nav iespējams novērst.
11. Reiz kāda kundze man vaicāja: «Kā jūs tos garos kātus frēzijām dabūjāt?» Saku, ka cītīgi mēslojot un stipri laistot. «Kā?! Ja stipri laista, tad taču nezāles dikti aug!» viņa iesaucas. Nu, jā, tas gan.
12. Frēzijas ir visai uzņēmīgas pret slimībām. Visizplatītākās ligas ir pelēkā puve un fuzarioze. To apkarošanai lieto preparātu Sumilex. Ar vīrusu slimie augi, kam sačokurojušās vārpas un svītrainas lapas, jāizrauj no dobes ar visiem sīpoliem un jāiznīcina. Kaitēkļu – tripšu un laputu – apkarošanai lieto insekticīdus Fastac vai Actara.

Ar ko barot?

Es neveicu pamatmēslojuma iefrēzēšanu augsnē pirms frēziju sīpolu stādīšanas – man tas šķiet nesaimnieciski, pārāk izšķērdīgi. Jo frēzijas pastiprināti jālaista, un līdz ar to gan slāpekli, gan pārējos makroelementus ūdens izskalo no augsnes. Tāpēc es frēzijas galvenokārt baroju caur lapām.

Pirmo reizi, kad frēzijas tikko sadīgušas – kad no zemes izlīduši dzinumu īleni un var kaisīt mēslojumu, nebaidoties, ka tas apdedzinās asnus –, es izvēlos kaut ko no kvalitatīvākiem minerālmēsliem, piemēram, vācu firmas Compo ražoto Novatec classic. Šim atšķirībā no citiem kompleksajiem minerālmēsliem ir krietni sīkākas (2–4 mm diametrā) granulas, tātad tās vienmērīgāk un labāk saskaras ar augsni. Rezultātā granulas straujāk izšķīst un barības elementi kļūst pieejami augiem. Svarīgi, ka Novatec slassic satur nitrifikācijas inhibitorus – vielas, kas aizkavē slāpekļa pārvēršanos no amonija formas nitrātjonā. Tātad pēc mēslojuma iestrādāšanas zemē augiem tas ir pieejams ilgāku laiku – 4–10 nedēļas atkarībā no laika apstākļiem. Satur arī fosfora un kālija sulfātu, magniju, sēru, nedaudz kalcija, boru, dzelzi un cinku. Tas ir labs un dārgs mēslojums, taču frēzijām var atļauties. Vienīgi jāskatās, kur pirkt – Silia vai Agrimatco –, jo cenas mēdz stipri atšķirties.

Pēc tam es frēzijas regulāri ik pēc 10–14 dienām baroju caur lapām, mainot mēslojumus. Izmantoju gan dzelteno, gan zilo Kristalonu, bet uz pašu ziedēšanu nosmidzinu lapas ar šķidro mēslojumu Omex Calmax, kas satur slāpekli, kalciju un mikroelementus – mangānu, dzelzi, boru, varu, cinku un molibdēnu. Tas ir nopietns mēslojums.

Kūtsmēslus es frēziju audzēšanā neizmantoju. Kaut vai tāpēc, ka ar tiem dārzā ievazājas nezāļu sēklas. Tad jau drīzāk augsni var uzlabot ar dažādiem kūtsmēslu aizvietotājiem – kūdras substrātiem un kompostiem. Cik tad frēzijai vajag?!

Cita, lētāka ēdienkarte

1. Kad pirmie asni sasnieguši 2 cm garumu, dod amonija nitrātu.
2. Pēc 10–14 dienām kompleksais mēslojums NPK 10–10–20.
3. Vēl pēc 2 nedēļām – kālija nitrāts vai kālija sulfāts.
4. Kad lapu rozetēs parādās ziedkāti ar pumpuriem, dod kalcija nitrātu – deva 20–80 g/m² atkarībā no augsnes sastāva. Vieglākā augsnē mēslojuma vajag vairāk, smagākā – mazāk.

Vasarā frēzijām patīk

• Viegli noēnota vieta.
• Vienmēr mitra augsne.
• Mēreni silts laiks, ap 15–20 grādiem.

Ja būs vēsa un lietaina vasara – priecājies! Jo tad tavas frēzijas dārzā ziedēs īpaši skaisti.

Frēzijām vajadzīgs režīms!

• Aprīlis, maijs – frēziju sīpolus modini un stādi.
• Jūnijs – puķes intensīvi aug un veido lapu rozetes.
• Jūlijs – gatavojas ziedēšanai, agrāk stādītās mēneša beigās uzplaukst.
• Augusts – intensīvākais ziedēšanas laiks.
• Septembris – sīpoli nobriest, pamazām sāk atmirt lapu rozete.
• Oktobris, novembris – sīpoli atkarībā no laikapstākļiem joprojām zemē briest. Ja vien iespējams, noroc vēlāk.
• Novembris – noraktos bumbuļsīpolus apkop un sagatavo glabāšanai siltumā.
• Decembris, janvāris, februāris, marts – lai sīpoli guļ ziemas miegu telpā, siltumā.

Pieredze

Dārzkopības veikala Kalsnava vadītāja ANDA BALODE: Pavasarī pirktos – uz radiatoriem!

«Pirms gadiem desmit, piecpadsmit veikalā tirgojām Jāņa Juhņeviča audzētos un pa ziemu izturētos frēziju sīpolu – tā bija garantija, ka tie ziedēs. Bet tagad mēs saņemam no Nīderlandes importētos frēziju sīpolus, un pavadzīmē nav rakstīts, kādā temperatūrā tie turēti. Tāpēc cilvēkiem iesakām, tiklīdz viņi paciņu ar frēziju sīpoliem pārnes mājās, lai uzreiz, kamēr vēl ir centrālapkure, uzliek uz radiatoriem, lai sīpoli mēnesi kārtīgi izkarsējas. Šis ir pārbaudīts paņēmiens, tad frēzijas patiešām uzzied arī pirmajā gadā.»

Lai frēzijas nesakrīt un neizguļas

Režģi uzloka no saimniecības preču veikalos nopērkamā drāšu žogu režģa,  attiecīgi piemērojot dobes platumam, pēc ieduršanas zemē , režģim jābūt apmēram 15 – 20 cm augstumā. Augot frēzijas izaug cauri sietam un ziedēšanas laikā ir jau tā sakuplojušas, ka režģis nav redzams un frēzijas nesaguļās arī stiprā lietū.