Rīga +23°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lielākajai daļai no mums roze asociējas ar klasisku ziedu tradicionāli sarkanā, dzeltenā, rozā vai baltā krāsā. Tā tas bija arī man, kad sāku sev atvērt durvis uz rožu pasauli, izvēloties pirmās šķirnes savam dārzam.
Taču šis konservatīvisms var sadrupt vienā mirklī, kad ieraugi rožu pumpurus piena šokolādes vai ziedus savā iecienītajā caffe latte krāsā! Neticami? Nebūt ne! Arī manā dārzā ir ziedu karalienes, kas pārstāv brūno toņu paleti, un to izskats ne tuvu nav garlaicīgs un vienmuļš.
Tieši pretēji – brūnie toņi rozes ziedos komplektā ar lavandas, dzeltenajām un rozā nokrāsām rada interesantu toņu variācijas, padarot kopbildi unikālu. Dārzā man tās patīk kombinēt ar zilām un violetām veronikām un salvijām – krāsu kontrasts dobē ir ļoti dekoratīvs un vizuāli baudāms.
Taču dažām rozēm līdzās neierastajam krāsojumam ir arī interesanta zieda forma. Tieši tāpēc šo šokolādes krāsas rožu parādi vēlos sākt ar manis iecienīto ‘Cafe’, ko Vilhelms Kordess netīšām radījis kā brāķa šķirni, taču tā joprojām tiek uzskatīta par labāko līdz šim selekcionēto brūno rozi…
‘CAFE’ (Wilhelm Kordes, Vācija, 1956). Šī floribundroze ir viena no manām favorītēm, jo man patīk neparastas šķirnes – viss tradicionālais jau šķiet garlaicīgs un pierasts. Plakanas formas ķeburainie ziedi ir ar saldo krējumu bagātinātas kafijas krāsā. Pumpuros redzami dzeltenbrūni, oranži un pat rozā toņi, taču zieda krāsojums ļoti atkarīgs no laikapstākļiem.
Ziedlapiņās var saskatīt gan kakao, gan pelēcīgos, gan lavandas violetos, gan dzeltenos, gan rozā toņus.
Tā ir mainīga kā hameleons un skaista visās plaukšanas stadijās – gan tad, kad gaišbrūnie pumpuri atgādina piena šokolādes bumbiņas, kuras tā vien gribas iemest mutē, gan pilnīgā plaukuma brīdī, kad dažiem tā asociējas ar nomazgātu trauku lupatu… Atvainojos par it kā neglaimojošu salīdzinājumu, taču dīvainais izskats nebūt nemazina šīs rozes unikalitāti. Roze ir smieklīga un eleganta, jautra un interesanta vienlaikus. Šī šķirne var ļoti patikt vai nepatikt nemaz. Vienaldzīgo nav!
Rozes vērtēju pēc tā, vai gribētu to vēlreiz iestādīt, ja tā aizietu bojā. Tad, lūk! Tūkstoškārt, jā! Tā ir pievilcīga savā neparastumā un netradicionālajā izskatā. Tonis ir unikāls vēl joprojām, lai gan roze radīta tālajā 1956. gadā. Ziedi ir tik fotogēniski, ka grūti izvēlēties, kuras bildes atrādīt. Aromāts ir vidējs, augstums līdz metram, krūma forma – nedaudz izvērsta, ziedi ir 7–9 cm diametrā, vidēji pildīti pa 5–8 vienā ziedkopā, ziedlapiņas nedaudz viļņotas. Šai šķirnei ne visai patīk lietus, pēc tā dzinumi ir bieži jābalsta, jo kuplās ziedkopas spēj noliekt tos gandrīz līdz zemei. Dzinumi ērkšķaini, lapojums tumši zaļš, ziedēšana ir gandrīz nepārtraukta, izceļas ar labu veselību.
‘MAGIC MOMENT’ (John Ford, Jaunzēlande, 2006). Šī tējhibrīdroze intriģē ar savu krāsu kombināciju no tumši brūniem pumpuriem līdz dzeltenam tonim, ziedam atveroties. Ziedlapiņu krāsojums papildināts ar sinepju, lavandas un ingvera toņiem. Ārkārtīgi fotogēniska, grūti novērst skatu no ziedu cēlās elegances. Šādu krāsu salikumu nezinu nevienai citai rozei. Īpaši skaista, ilgi ziedoša. Aromāts diezgan spēcīgs, augstums ap 90 cm.
Ziedi ir lieli, klasiskas formas ar spirālveida, augsti izvirzītu centru. Ārējās ziedlapiņas viegli viļņainas. Dzinumi ir gandrīz bez ērkšķiem. Spīdīga, sākumā bronzas krāsas lapotne, kas vēlāk top tumši zaļa. Piesaista ar savu atšķirīgo krāsojumu, cēlo, pat maģisko izskatu, tāpēc pilnībā attaisno savu nosaukumu. Grūti pateikt, kurā plaukšanas un ziedēšanas stadijā roze ir visskaistākā, jo burvīga tā ir vienmēr – kā hameleons, maģiski skaista savā mainīgumā. Tā kā šī ir tējhibrīdroze, iesaku stādīt grupā vairākus stādus.
‘SAGITTARIUS’ (Bernard Panozzo, Francija, 2016). Kad manis iecienītajā Francijas rožu interneta mājaslapā Petales-de-roses.com ieraudzīju šo krūmrozi pirmo reizi, nedomājot nospiedu pogu pirkt, jo no ekrāna manī raudzījās liela izmēra, ļoti pildīts laškrāsas zieds, un tieši visu nokrāsu oranžie toņi ir mani mīļākie. Rozes aprakstā gan, man par izbrīnu, bija minēta rozā krāsa, taču tas mani neatturēja no pirkuma, jo zieda forma bija fantastiska.
Kad roze pirmo reizi izplauka dārzā, biju manāmi izbrīnīta, jo zieds bija pavisam brūns. Sākumā domāju, ka radusies kļūda pasūtījuma noformēšanā, taču zieda forma gan pilnībā atbilda gaidītajai. Kad arī nākamie ziedi plauka brūngani, sapratu, ka esmu izvilkusi laimīgo lozi, jo krāsojums un zieda pildījums bija unikāli, kas lika šo šķirni momentā ierindot favorītos (mani tikai izbrīna Francijas interneta veikala sniegtā informācija, jo daudz netrūka, lai šo tā saucamo rozā rozi izlaistu no sava redzesloka). Tās ziedu izplaukšanu allaž gaidu kā bērns Ziemassvētku vecīti, jo krāsa, izmērs, blīvais pildījums, skaistā forma un aromāts neatstāj vienaldzīgu.
Tieši tāpēc šī šķirne momentā ieguva lielu popularitāti Latvijā, un ir pieprasīta rožu cienītāju vidū. Dzinumi ir stabili, krūma forma labi veidota un neprasa balstus, zieda diametrs ap 10 cm, tā vidus ir ļoti blīvi pildīts intensīvi brūnā krāsa, ārējās ziedlapiņas – stipri gaišākas. Ar laiku krāsa mainās – parādās gan violetie, gan rozā, gan oranžie toņi. Kad krūmā ir ziedi dažādās plaukuma stadijās, tad skats ir gana interesants, turklāt ziedu noturība ir pietiekami ilga.
‘HONEY DIJON’ (James A. Sproul, ASV, 2005). Brīnums! Tā varētu teikt, skatoties uz šīs šķirnes ziediem. Amerikāņu selekcionārs ļoti cerēja radīt brīnumainu un komerciāli veiksmīgu šķirni, un tas viņam pilnībā izdevās. Šī tējhibrīdroze nevar atstāt vienaldzīgu nevienu, jo tai, manuprāt, nav mīnusu, ja vien par trūkumu neuzskata faktu, ka tā ir tējhibrīds, līdz ar to ziedu vienā ziedēšanas reizē nav tik daudz, kā mēs vēlētos. Roze tiešām asociējas ar Dižonas sinepēm, turklāt zieda krāsa ir pietiekami noturīga arī saulē, kad sāk dominēt dzeltenie toņi. Šo burvīgo, ilgi ziedošo unikālās krāsas rozi ar klasisku ziedu iecienījuši dizaineri un floristi.
Zieds pārsteidz gan ar savu skaistumu, gan krāsu, gan rozā lāsumiem ziedlapiņās, gan ilgo ziedēšanu, gan vizuālo pievilcību visās plaukšanas stadijās, jo roze ir skaista arī pirms nobiršanas. 10–12 cm lielie ziedi liepu ziedu medus jeb sinepju krāsā ir skaisti jau pumpurā, roze plaukst lēni, līdz ar to var lieliski izbaudīt plaukšanas procesu. Taču krāsojums var variēt atkarībā no laikapstākļiem un augšanas īpatnībām. Es nestādītu šo rozi priekšplānā, jo tējhibrīdrozes tam īsti neder, taču otrajā plānā gan. Stingrie dzinumi ar spīdīgo, vidēji zaļo lapotni ir 100–130 cm augsti, rozei maigs augļu aromāts, ziedlapiņas izskatās samtaini mīkstas. Noteikti jāatzīmē, ka roze labi pacieš gan sauli, gan lietu, izceļas ar veselību un izturību. Jā! Atcerējos! Tai ir viens būtisks mīnuss – man tās vienmēr būs par maz, jo ar diviem stādiem šā unikālā skaistuma nepietiek!
‘KOKO LOKO’ (Christian Bedard, ASV, 2008). Viena no skaistākajām un iecienītākajām brūnajām šķirnēm. Sākotnēji izteikti brūnais zieda krāsojums variē atkarībā no laikapstākļiem un plaukšanas stadijas, ziedlapiņās redzams gan piena šokolādes brūnais, gan lavandas violetais, gan rozā, gan pelēkais. Zieds nekad nav neglīts, jo skaisti ir gan smailie, brūnie pumpuri, gan samtainie pilna plaukuma ziedi. Atļaušos citēt vienu mūsu Facebook rožu grupas Tikai rozes! dalībnieku, kurš par minēto šķirni šajā īpaši karstajā vasarā teica tā: «‘Koko Loko’ ir hameleons, kurš variē no krēmīgas šokolādes līdz 1987. gada laikraksta Cīņa appelējušajām lapām. Šajā svelmē biežāk pēdējā nokrāsa…»
Lai arī kādam šis salīdzinājums varētu šķist ziedu karalienei neglaimojošs, viss netradicionālais mani piesaista, tāpēc varu droši apgalvot, ka tā ir laba izvēle rožu dārza papildināšanai. Ar mērenu aromātu apveltītā šķirne, kuras nevainojamās formas ziedi līdz 8 cm diametrā ir vizuāli efektīgi, jo uz dzinuma ir līdz trim ziediem, ir ar ideālu krūma formu dobes priekšplānam, kā tas ir arī manā dārzā. Krūms nav augstāks par 70 cm, tā forma ir noapaļota, lapojums vidēji zaļš.
‘BELLE D’ANJOU’ (Dominique Massad, Francija, 2018). Franču rožu burvis Masads, manuprāt, radījis kārtējo šedevru. Šķirne ir jauna rožu pasaulē, ar lielu nepacietību gaidīju to uzplaukstam pirmo reizi, kas ar uzviju attaisnoja manas cerības, jo 12–13 cm lielie, medus krāsas, blīvi pildītie ziedi (līdz 100 ziedlapiņām), kas izkārtoti līdz trim ziediem ziedkopās, patīkami pārsteidza. Pie šķirnes pozitīvajām īpašībām noteikti jāmin zieda noturība arī karstos laikapstākļos, kas īpaši bija raksturīgi šā gada jūlijam, kad roze ziedēja manā dārzā.
Zieda ārējās ziedlapiņas ir stipri gaišākos toņos, ar laiku brūnais vidus iegūst oranžas un rozā nianses, taču zieda izskats ar to tikai iegūst, jo milzīgās galvas lieliski izceļas uz koši zaļās lapotnes fona. Ziediem ir spēcīgs augļu aromāts. Krūmroze manā dārzā aug pirmo gadu, tāpēc vēl nav sasniegusi solīto augstumu 100–150cm, taču jau tagad novēroju, ka krūmam ir diezgan plata, izvērsta forma, tas ātri pieauga, ir labi zarots.
‘BROWNIE’ (Boerner, ASV, 1958). Šo floribundrozi, kas aizrauj ar savu vizuālo pievilcību, noteikti stādi dobēs priekšplānā ne tikai nelielā auguma, kas ir ap 70 cm, bet tieši daudzkrāsaino ziedu dēļ. Vidēji pildīti, 7–8 cm lieli, katrā plaukšanas stadijā tie maina toņus. Centrālās ziedlapiņas ir riekstu krāsā, ārējās – sārtas, bet ziedlapiņu reverss ir dzeltens. Ziedēšanas beigu stadijā gandrīz viss zieds ieguvis sārtu krāsojumu. Neteikšu, ka šī manā dārzā ir visbagātāk ziedošā šķirne, taču noteikti nav no ātri birstošajām. Aromāts neliels, lapotne matēta, vidēji zaļa.
‘TOM BROWN’ (Edward Burton Le Grice, Lielbritānija, 1964). Floribundroze, kas tikai nesen pievienojusies manai brūno rožu kolekcijai, lai gan selekcionēta vēl, pirms biju dzimusi. Pumpuri ir piesātinātā terakotas krāsā, kas redzama arī ziedlapiņu reversā. Ziedlapiņu averss oranžbrūns, zieds vidēji pildīts 7–8 cm diametrā, aromāts jūtams, taču ne spēcīgs, ziedkopās vidēji pa trim ziediem, krūms ļoti harmoniski veidots, tā augstums ap 60 cm, lapojums tumšs, ādains. Pilnībā izplaukstot, ziedlapiņas iekrāsojas izteikti oranžas.
‘MOKAROSA’ (Gareth Fryer, Lielbritānija, 2014). Jau šīs floribundrozes nosaukums liecina par zieda krāsu. Ar maigu aromātu apveltītā, 50–70 cm augstā roze aug ar stabiliem dzinumiem un zied atsevišķiem ziediem vai nelielās ziedkopās. Smilškrāsas ziedlapiņās vērīgs rožu cienītājs saskatīs gan kakao, gan okera, gan piena šokolādes vai karameles toņus. Kad zieds vairāk izplaucis, neiztrūkst arī rozā, ceriņu un pelēkie toņi. Lapojums daļēji spīdīgs, tumši zaļš. Krūms ir kompakts, zieda diametrs 8–10 cm. Šķirne ir veselīga, man patīk, ka krūms nav jābalsta.
‘DISTANT DRUMS’ (Griffith J. Buck, ASV, 1984). Floribundroze (citur krūmroze) ar unikālu, grūti aprakstāmu zieda krāsojumu, kura centrā dominē bronzas brūnie toņi, kas virzienā uz ziedlapiņu ārmalām pakāpeniski pāriet lavandas krāsā. Ziedi ir vidēji pildīti, taču tie ilgi zied, ar laiku iegūstot rozā nokrāsu. Ziedi pārsvarā plaukst pa vienam vai mazās ziedkopās un labi kontrastē ar vidēji zaļo, daļēji spīdīgo lapotni. Roze ir neparasti eleganta un mainīga, sezonas laikā vienā krūmā ziedi var atšķirties.
Ja gribi pārsteigumu katru dienu, iestādi šo šķirni, jo brīžiem grūti noticēt, kā zieds mainījis krāsu, ka pat jāsāk meklēt etiķeti, vai neesmu kaut ko sajaukusi. Koši rozā krāsas pumpuri izplaukst kausveida formas ziedos līdz 10 cm diametrā, kur virsroku ņem brūnganie toņi zieda centrā. Manā dārzā šī šķirne aug divus gadus, tāpēc nav sasniegusi interneta datos sniegto augstumu līdz 120 cm, uz ko gan es neceru. Iesaku stādīt vairākus stādus vienkopus lielāka efekta iegūšanai, jo sākotnēji ziedēšana nav tik bagātīga. Ziedam ir vidēji spēcīgs mirres un anīsa aromāts, krūms – vertikāls, stabils, lapotne – tumši zaļa, spīdīga. Šķirne izceļas ar labu noturību pret slimībām.
Japāņu šokolādītes
Runājot par brūnajām rozēm, nevaru nepieminēt dažas, manuprāt, interesantas japāņu šķirnes. Regulāri sekoju visiem rožu pasaules jaunumiem, arvien lielāku vērību veltot Uzlecošās saules zemes rozēm, kuras izceļas ar ārkārtīgi netradicionālām ziedu formām un krāsām, taču Eiropas iedzīvotājiem nav aizsniedzamas. Japānas rožu šķirnes lēnām ienāk Eiropas tirgū, bet to skaits ir niecīgs.
‘LATTE ART’ (Takunori Kimura, Japāna, 2008). Šī publikācija nebūtu pilnīga, ja es nepieminētu manis iecienītā Japānas rožu selekcionāra, es teiktu, rožu burvja Kimuras radīto tējhibrīdrozi. Man tā šķiet kā caffe latte krāsas mākslas darbs, kur augsta līmeņa barista kafijas krūzē radījis vienreizīgi skaistu zīmējumu, jo tādu formu nezinu nevienai citai šķirnei – ziedu veido gaišbrūni virpuļi, kas ar laiku zūd, ziedam izplaukstot.
