Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Laura un Konstantīns zināja, kādu dzīvokli viņi vēlas – plašu, gaišu, augstiem griestiem, koka grīdu un funkcionālu. Tātad ulmaņlaika mājā, jo tieši šie dzīvokļi ir labs kompromiss starp vēsturisko un samērā moderno. Vai mūsdienās pilsētas centrā vēl var atrast šādu variantu? Var, bet vajag šķipsniņu veiksmes, un – galvenais – nedrīkst šaubīties ne minūti.
Kopā ar arhitekti Elīzu Aneti Bajāru tika izlemts, ka dzīvoklis tiks veidots mid-century stilā, katrā telpā ielaižot citu dominējošo krāsu. Svarīgi bija arī saglabāt oriģinālās dzīvokļa detaļas, kuras bija pārdzīvojušas iepriekšējo saimnieku veikto eiroremontu, – grīdas un durvis.
Pirmās interjera skices bijušas daudz piezemētākas un mierīgākas nekā gala rezultāts. Saimnieki drosmīgi vēlējās interjerā redzēt vairāk krāsu akcentu, brīžiem pat liekot arhitektei izkāpt ārpus savas komforta zonas.
Laura gan atzīst – ieraugot guļamistabas sarkanos paneļus, sākumā sašaubījusies: «Ko mēs esam izdarījuši?»
Tomēr kopējais rezultāts ir ļoti organisks, un šķiet – citādāk šeit nemaz nevarētu būt. Turklāt visu nomierina dzīvokļa baltās sienas, kuras savā vienkāršībā un tīrībā ļauj izcelties citiem interjera elementiem. Uz tām savu vietu raduši no ceļojumiem mājās pārvesti plakāti, kā arī Roberta Rūrāna un zīmola Miesai darbi.
Svarīga loma dzīvokļa dizainā ir gaismekļiem – tie ātri vien tika piemeklēti visām telpām. Saimnieki atzīst, ka šī izdevumu pozīcija bija liela, bet pārāk svarīga, lai uz tās rēķina taupītu. «Ļoti daudzas no lampām ir klasika un vērtības, kuras dzīvo pāri laikam, godinot un izceļoti dzīvokļa vēsturisko garu. Piemēram, Le Corbusier sienas gaismeklis Lampe de Marseille,» akcentē arhitekte.
Viens no veiksmīgākajiem pirkumiem ir ēdamzonas krēsli. Tie tika atrasti ātri un par labu cenu un nodoti tapsēšanai brīdī, kad ēdamgalds vēl nebija uziets. Bet tieši galds šajās mājās ir centrālā figūra! Jo ir vieta, kur ģimene vakarā satiekas. «Ēdamgaldu meklējām ļoti ilgi. Tas ir apaļš un arī izvelkams – šādus galdus atrast ir grūti. Kad tas tika uziets, mēs nezinājām, vai tā tonis saskanēs ar krēsliem – izvēle bija jāizdara ātri, tomēr rezultāts ir ļoti iepriecinošs,» norāda saimnieki. Arī dzeltenais virtuves brokastu galdiņš nāca lēnām, veiksmīgi kļūstot par efektīgu akcentu.
Visapkārt ir daudz sīkumu, kurus uzreiz nevar pamanīt, bet tajos ielikts liels darbs.
Piemēram, tika noņemti visi augstie sliekšņi, un rūpīgi pārdomāts, kur likt mantas, lai tās netraucētu interjeram, bet arī nebūtu sablīvētas vienā skapī. Tā kā dzīvoklis tika iekārtots kovida laikā, lielāko daļu mēbeļu saimnieki ieraudzīja tikai tad, kad tās tika atvestas. Izvēli un mēbeļu meklēšanu atviegloja skaidrais redzējums, kādu kurā vietā vajag. Dzīvoklī katrs stūris, katra detaļa ir pārdomāta, sākot no traukiem un beidzot ar paklājiem. Tomēr interjers joprojām atrodas plūsmā, tiek papildināts un mainīts. Un tas ir pateicīgs, jo detaļas var organiski nomainīt, samainīt vai paslēpt. Process nekad nebeidzas.
Arhitekte: Elīza Anete Bajāra
