Petraviča rosinās sociālā nodrošinājuma pabalsta minimālo apmēru noteikt 109 eiro

Nauda
Ziņu aģentūra LETA
9. jūlijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: LETA
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) rosinās noteikt sociālā nodrošinājuma pabalsta minimālo summu 109 eiro apmērā, kā arī līdz tikpat lielai summai celt vecuma pensijas aprēķina bāzi vispārējā gadījumā, aģentūrai LETA sacīja ministre.

Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem.

Lūgta komentēt Satversmes tiesa (ST) ceturtdienas spriedumu, kas par neatbilstošu Satversmei atzina sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, ministre stāstīja, ka vēl detalizēti ar ar to nav iepazinusies, tomēr tiesas lemtais viņai neesot bijis pārsteigums.

Patlaban valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vispārējā gadījumā ir 64,03 eiro mēnesī, personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī.

Personām ar I un II invaliditātes grupu pabalsts gan ir lielāks, jo tiek piemērots koeficients attiecīgi 1,3 un 1,2. Attiecīgi personai ar I invaliditātes grupu vispārējā gadījumā pabalsts ir 104 eiro vai personai ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro. Savukārt personai ar II invaliditātes grupu vispārējā gadījumā – 96,00 eiro vai personai ar invaliditāti kopš bērnības – 147,23 eiro.

Petraviča uzsvēra, ka valdībā virzīs minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu, kurā, līdzīgi kā pērn, viņa piedāvās celt sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 109 eiro. 2019.gadā ministre gan lūdza šo pabalstu un minimālās pensijas aprēķina bāzi palielināt līdz 99 eiro, tomēr no nepieciešamās summas toreiz izdevies iegūt vien trešdaļu.

Vienlaikus ministre stāstīja, ka ST savā spriedumā ir norādījusi atsevišķi uz strādājošām un nestrādājošām personām, kā arī personām ar invaliditāti, tāpēc ministrijai vēl būs jāizvērtē detalizētāk, vai tiesa ir ņēmusi vērā piemērotos koeficientus attiecībā uz invaliditātes grupām, tomēr Petraviča uzsvēra, ka atbalsta minimums tik un tā nedrīkstēs būt zemāks kā 109 eiro.

Diskusija var noritēt arī par augstāku summu, tomēr tā nedrīkst būt zemāka kā 109 eiro, uzskata Petraviča.

«Ja gribam, lai cilvēki iekļaujas darba tirgū, ir jābūt motivācijai. Ja atbalsts nestrādājošai personai ir daudz lielāks nekā strādājošai personai, tad tas vairs nebūs darba tirgū integrējošs, veicinošs atbalsts,» klāstīja politiķe, uzsverot, ka ministrijai vēl rūpīgi jāiepazīstas ar spriedumu, jo tas sasaucas arī ar citiem pabalsta veidiem.

Petraviča arī stāstīja, ka Labklājības ministrijā šobrīd noris darbs pie nākamā gada budžeta, un «šis nebūs jautājums par to – ir vai nav nauda». «Tāds ir ST spriedums, kuru valdībai ir jāpilda, līdzīgi kā par garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeni,» teica ministre, vienlaikus uzsverot, ka GMI nevar būt augstāks nekā sociālā nodrošinājuma pabalsts vai minimālā pensijas aprēķina bāze.

Jau ziņots, ka ST šodien valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem atzina par neatbilstošu Satversmei. Tiesa atzina Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu punktu, ciktāl tas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem, par neatbilstošu vairākiem Satversmes pantiem un spēkā neesošu no 2021.gada 1.janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Tiesībsargs Juris Jansons iepriekš savā runā tiesai uzsvēra, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji pamatā ir personas ar invaliditāti, kurām ir nepieciešams plašāks veselības aprūpes pakalpojumu klāsts.

Atbildētāji tiesai uzsvēra, ka apstrīdētais pabalsts funkcionē kā papildu atbalsts, nevis pamatienākums. Tāpat tika akcentēts valsts jau nodrošinātais kopējais sociālo pakalpojumu

Jau vēstīts, ka lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nav pietiekams, lai nodrošinātu tā saņēmēju pamatvajadzības – veselīgu ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi un obligāto izglītību.

Lai gan valsts ekonomika attīstījusies, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ilgstoši nav pārskatīts, uzsvēris Jansons. Turklāt tas, viņaprāt, noteikts, pamatojoties uz politiskiem apsvērumiem, nevis ekonomiskiem rādītājiem. Tādējādi tiesībsarga ieskatā valsts neesot pienācīgi izpildījusi no Satversmē izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt personām sociālo palīdzību.

Tiesībsargs norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs izraisa tā saņēmēju sociālo atstumtību un nenodrošina viņiem vienlīdzīgas iespējas, salīdzinot ar ekonomiski aktīvām personām.

ST iepriekš beidza skatīt citu pēc Jansona pieteikuma ierosinātu lietu par GMI līmeņa atbilstību Satversmes 1. un 109.pantam.

25.jūnijā ST atzina, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. ST secināja, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājums, tostarp kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta GMI līmeņa noteikšanas metode.

Ņemot vērā ekonomiskos faktorus un citus apsvērumus, ST nolēma, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2021.gada 1.janvāra.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

Klubs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Santa+