Latvieši pērk, bet vācieši īrē – kāpēc mājokļa iegāde mums kļuvusi par nepieciešamību?

Lai tur lūst vai plīst, bet vismaz būs, kur dzīvot. Bieži dzirdēts sentiments no Latvijas iedzīvotājiem – katram gribas savu kaktiņu un, sākot pieaugušo dzīvi, nereti pirmais mērķis ir iegādāties personīgo mitekli. Bet kāpēc? Uz citu valstu fona Latvijas iedzīvotāji krietni vairāk nekā vidējais eiropietis dzīvo sev piederošā īpašumā.

Līdzīga tendence ir mazāk turīgajā Eiropas galā, kamēr bagātajos rietumos un ziemeļos dažkārt pat vairāk nekā puse mitinās īrētos īpašumos. Eurostat dati par 2024. gadu rāda, ka Eiropā vidēji 68 % cilvēku dzīvo mājsaimniecībās, kura pieder kādam no šīs mājsaimniecības, nevis tiek īrēta. Latvijā tādi it 83,7 %. Lietuvā nedaudz vairāk, Igaunijā nedaudz mazāk, bet visvairāk tādu cilvēku – 94 % – ir Rumānijā. Turpretī vismazāk Vācijā – 47 %.

Principā, lai arī Eiropā daudzos datos dzīves apstākļi ir izlīdzinājušies, skatoties uz šo statistiku, var skaidri novilkt robežu starp turīgo Eiropu, bijušo PSRS un ne pārāk turīgajiem dienvidiem. Loģisks secinājums būtu, ka Padomju Savienības divkosīgais ideoloģiskais privātīpašuma noliegums neatkarību atguvušajiem izraisīja slāpes pēc īpašuma. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks saka, ka, iespējams, kaut kāda reakcija ir bijusi, bet tomēr tas neesot galvenais iemesls. Arī citi eksperti min vairākus faktorus.