Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Cilvēku pazušana, meklēšana, atrašana vai neatrašana vienmēr ir satraukusi sabiedrību, īpaši tad, kad ziņojumi par kāda pazušanu publiskajā telpā izskan bieži. Tomēr jāuzsver, ka pēdējos piecos gados nav vērojama strauji pieaugoša bezvēsts prombūtnē esošo cilvēku tendence. Sabiedrībai tā varētu šķist, jo pieaug cilvēku aktivitāte sociālajos tīklos, arī masu saziņas līdzekļi vairāk ziņo un apraksta notikumus, kas saistīti ar cilvēku pazušanu un viņu meklēšanu,» uzsver Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica.
Kad sākt uztraukties?
Sabiedrībā valda pieņēmums, ka jānogaida 24 stundas, pirms vērsties policijā ar iesniegumu par pazudušu tuvinieku. Jo var gadīties, ka viņš vienkārši aizsēdējies ar draugiem, telefons izlādējies, tāpēc nav sazvanāms.
Valsts policijā gan norāda – gaidīt nevajag, svarīgi vērsties policijā pēc iespējas agrāk, īpaši tad, ja ir radušās aizdomas par iespējamu nelaimes gadījumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas varētu būt vērsts pret cilvēku, kā arī citos ārkārtas gadījumos, tostarp ja pazudis mazs bērns.
Nekādā gadījumā nav speciāli jāgaida kāds noteikts laiks! Jo īpaši, ja cilvēka prombūtne šķiet neierasta vai ir bažas, ka varētu būt atgadījies kas slikts. Tieši laikam cilvēka meklēšanā var būt izšķiroša nozīme, tādēļ vēlams meklēšanu uzsākt pēc iespējas ātrāk. Atkarībā no iegūtās informācijas policijas darbinieki izvērtēs, kādu meklēšanas taktiku izmantot konkrētajā gadījumā. Cilvēku meklēšanā nav viena rīcības plāna, kas derēs visos gadījumos. Situācijas mēdz būt dažādas, arī cilvēku bezvēsts prombūtnes iemesli ne vienmēr ir saistīti ar kādu apdraudējumu. Reizēm prombūtne var būt arī cilvēka personiska izvēle, tāpēc sākumā vēlams sazināties ar pazudušā cilvēka paziņām, citiem radiniekiem, kolēģiem. Iespējams, ar tuvinieku viss ir kārtībā, viņš tikai aizmirsis par savu prombūtni paziņot. Tāpat jāapzina cilvēka iespējamās atrašanās vietas. Ja saviem spēkiem atrast neizdodas, nekavējoties jāvēršas Valsts policijā ar iesniegumu, norādot visu zināmo informāciju.
Cilvēku meklēšanas taktika mēdz atšķirties. Meklējot pazudušo, ņem vērā dažādus aspektus, tostarp cilvēka vecumu, veselības stāvokli, vai viņš spēj par sevi parūpēties, pazušanas iespējamos apstākļus un motivāciju, kā arī citus faktorus. Balstoties uz iegūto informāciju, katrā gadījumā policijas darbinieki izvērtē, vai nepieciešams izvērst nekavējošu, plašu meklēšanas operāciju pazušanas vietas apkārtnē vai, gluži otrādi, jāizmanto cita veida meklēšanas taktika. Šis princips attiecas uz visu vecumu cilvēkiem, sākot no maziem bērniem un līdz senioriem cienījamos gados.
Kur vēl meklēt pazudušo?
Vēl viens Valsts policijas ieteikums: pirms rakstīt iesniegumu, apzvanīt dažādas iestādes – tas var palīdzēt noskaidrot, vai pazudušais neatrodas kādā no tām. Ieteicams piezvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – iespējams, pazudušais ir nogādāts slimnīcā vai ap pazušanas brīdi ātrā palīdzība vedusi kādu līdzīgu neatpazītu cilvēku. Ieteicams piezvanīt slimnīcām, arī psihoneiroloģiskajām. Vērts sazināties ar Īslaicīgās aizturēšanas biroju – iespējams, pazudušais ir ievietots tur –, kā arī morgu. Ņemot vērā strikto datu aizsardzību, Valsts policijas pārstāvji nevar viennozīmīgi atbildēt par katras medicīnas iestādes politiku saistībā ar informācijas sniegšanu, taču iesaka minētajās iestādēs jautāt arī par neatpazītām personām. Ja izdodas iegūt jelkādu informāciju, kaut to, ka no konkrēta brīža medicīnas iestādē nonācis kāds cilvēks, tai skaitā neatpazīts, kaut vai vispārīgu informāciju, to vajag piefiksēt un nodot Valsts policijas rīcībā. Ja pašam neizdodas gūt konkrētu informāciju no minētajām iestādēm, tad Valsts policija to izgūs meklēšanas laikā.
Kurā iecirknī vērsties?
Par bezvēsts pazudušu cilvēku var ziņot jebkurā Valsts policijas iecirknī jebkurā diennakts laikā neatkarīgi no viņa pazušanas vietas, laika un apstākļiem, uzrakstot iesniegumu un sniedzot visu iespējamo informāciju par pazudušo personu. Iesnieguma iesniedzējam līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam – pasei vai ID kartei. Tāpat pazudušā tuviniekiem ir jāinformē policija par visām darbībām, kas veiktas cilvēka meklēšanā pirms vēršanās policijā. Ja bezvēsts pazudušais atgriežas mājās vai kāds viņu atrod, arī par to noteikti uzreiz jāziņo policijai. Ja pazudušajam nav tuvinieku vai tuvākie radi dzīvo ārzemēs, ziņot par cilvēka pazušanu var jebkurš, kuram ir aizdomas, ka ar kādu noticis nelaimes gadījums vai noziedzīgs nodarījums.
Kāda informācija par pazudušo jāsagatavo?
- Visbūtiskākais ir norādīt pareizus personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datus;
- deklarētā un faktiskā dzīvesvieta;
- darbavieta un ieņemamais amats;
- pazušanas laiks, vieta un apstākļi;
- pēdējā vieta, kur cilvēks manīts;
- kas viņam bija līdzi pazušanas brīdī (telefons, maks, bankas karte, atslēgas, e-talons u. c.);
- ikdienas ieradumi, hobiji, atkarības;
- veselības stāvoklis, īpaši tad, ja ir hroniskas saslimšanas;
- kādas e-pasta adreses cilvēks izmanto un kādos interneta portālos ir reģistrējies;
- kādas bankas pakalpojumus izmanto;
- kāds ir telefona numurs;
- ārējo pazīmju detalizēts apraksts (garums, miesas uzbūve, matu krāsa, acu krāsa u. c.);
- īpašās pazīmes (tetovējumi, rētas, citas vizuālas pazīmes);
- detalizēts apraksts par apģērbu un apaviem, kuros cilvēks pēdējo reizi redzēts (veids, krāsa, materiāls, izmērs u. c.);
- cilvēka fotogrāfija, lai nepieciešamības gadījumā to varētu publiskot. Vēlams, lai fotogrāfija būtu pēc iespējas jaunāka un attēlā cilvēks būtu labi saskatāms un atpazīstams. Ieteicams arī sagādāt fotogrāfijas elektronisko versiju.
Lielākā daļa – dzīvi
Lielāko daļu, ap 70 %, pazudušo atrod dzīvus. Pazušanas iemesli ir visdažādākie: pieaugušie mēdz aizbraukt uz ārzemēm vai iziet no dzīvesvietas tepat Latvijā, nereti cenšoties aizbēgt no dzīves problēmām vai arī cerot tās šādā veidā atrisināt. Valsts policijas pārstāvji secinājuši, ka starp cilvēku pazušanas iemesliem visbiežāk figurē slimības, mīlestība, strīdi, brīvības alkas, parādi. Tāpat novērots, ka visbiežāk cilvēki pazūd gadalaiku pārejas periodos – kad rudens pāriet ziemā, ziema – pavasarī. Savukārt jaunieši visbiežāk vēlas izbaudīt brīvību. Īpaši izceļas bērnunamu audzēkņi klaiņotāji. Saistībā ar nepilngadīgu personu meklēšanas gadījumiem jāteic, ka pārsvarā tiek meklētas tādas nepilngadīgas personas, kuras ir aizgājušas no dienas centriem, internātskolām, nelabvēlīgām ģimenēm un kurām ir nosliece uz klaiņošanu.
No bezvēsts pazudušajiem, kurus atrod mirušus, vairāk nekā 90 % gadījumu ir stāsts par nelaimes gadījumu, pašnāvību un slimību.
Cik ilgi cilvēku meklē?
Tiesiskais regulējums paredz, ka cilvēks no pazušanas brīža meklēšanā atrodas desmit gadus. Ja pazušanas brīdī bija sasniegts 70 gadu vecums, viņu meklē piecus gadus. Pēc šiem termiņiem Civillikuma 377. pants paredz, ka tiesa pēc ieinteresēto personu, piemēram, radinieku, bet, ja tādu nav, pēc pazudušā mantas aizgādņa vai prokurora lūguma pazudušo izsludina par mirušu. Pazudušo par mirušu atzīst arī saskaņā ar Civillikuma 378. pantu – ja ir pazudis kaujas laukā un divu gadu laikā no karadarbības izbeigšanās nav ziņu par viņu, ja atradies uz bojā gājuša kuģa vai lidmašīnas vai nokļuvis citās nāves briesmās un sešu mēnešu laikā par viņu nav ziņu.
Ko noteikti nevajadzētu darīt?
Meklējot bezvēsts prombūtnē esošu tuvinieku, noteikti nevajadzētu vērsties pie ekstrasensiem, jo Valsts policijas darbinieku pieredze rāda, ka viņu prognozes nav konkrētas un bieži ir pretrunīgas, kā rezultātā lieki tiek patērēts laiks un enerģija. Tāpat likumsargi iesaka apdomāt publiskojamo informāciju – lai tā nekaitē meklējamajam cilvēkam vai meklēšanas procesam. Proti, vajadzētu publicēt tikai to informāciju, kas nepieciešama, lai iesaistītie varētu sniegt atbalstu cilvēka meklēšanā.
Nevajag arī pārspīlēt ar savu aktivitāti – jāuzticas profesionāļiem, kuru zināšanas konkrētajā jomā ir labākas. Tāpat nevajag meklēt vienatnē – tas var būt ne tikai neproduktīvi, bet arī bīstami! Savukārt, ja rodas kādas idejas par meklēšanas vietu vai iespējamiem pazušanas apstākļiem, tās jādara zināmas un jāsaskaņo ar Valsts policiju.
Ja pazudis ārzemēs
Tuvinieks, kas devies uz ārzemēm un par sevi nedod ziņu, arī ir iemesls satraukumam, tādēļ var vērsties Valsts policijā. Ja iesniegums par cilvēka pazušanu iesniegts Latvijā, meklēšanu veic arī ārvalstīs, iesaistot Valsts policijas Starptautiskās sadarbības pārvaldi.
