8. septembris – Rudens Māras diena. Kādu rudeni un ziemu sola Mazā Māra?

Māru uzskatīja par Pasaules Māti, tādēļ bieži vien dēvēja arī par Zemes māti, Jūras māti, Ūdens māti, Meža māti, Veļu māti. Šī dievība simbolizēja materiālo pasauli, zemi. Māra ir auglības dieviete, tādēļ sievietes lūdza palīdzību Mārai. Uzskatīja, ka Māra atbild arī par uguni, govīm un pienu.

Māras dienas svinētas četras reizes gadā: Ziemas Māra jeb Sveču diena (2. februārī); Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra (25. martā); Vasaras jeb Lielā Māra (15. augustā) un Rudens Māra (8. septembrī). 

Vadoties pēc ticējumiem, Rudens Māras dienā

• Jācērp aitas.
• Jāsāk norakt kartupeļus.
• Jātirgojas, pārdodot pašu gatavotu produkciju un iegādājoties to, ko saražojuši citi.
• Jācep maize, uz tās jāzīmē Māras zīme.
• Jāgatavo piena ēdieni.
• Jārīko kāzas.

Ar Rudens Māras dienu saistās laika vērošana

• Ja šķūnī vai klētī parādās čūskas, tas nozīmē, ka laika apstākļi būs rudenīgi.
• Ja mušas kļūst ļoti uzmācīgas, tad rudens gaidāms slapjš.
• Ja diena ir pelēka un mēreni silta, tad rudens varētu būt garš un mitrs.
• Ja diena saulaina un sausa, nākamais pavasaris būs agrs.
• Ja no rīta ir salna un diena pēc tam auksta, ziema solās būt gara un auksta.
• Ja pīlādžiem daudz ogu, rudens būs lietains, bet ziema barga.
• Ja Rudens Māra ir lietaina, rudens būs lietains, ja saulaina – arī rudens būs garš un sauss.

Avots: No žurnāla Ievas Māja arhīva, profesora Pētera Šmita krājumiem Latviešu tautas ticējumi un Latvijas fokloras krātuves zinātniskā darbnieka Osvalda Līdeka grāmatas Latviešu svinamās dienas.