Visu laiku temperatūra 37,2 ℃ — ko iesākt?

Veselība
Indra Ozoliņa
25. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock.com
Jau pāris nedēļu tāda tā turas. Kāpēc, un kā rīkoties?!

Skaidro Dr. Gerda Lielause, ģimenes ārste klīnikā Premium Medical un Rīgas 1. slimnīcā.

Ķermeņa temperatūru regulē termoregulācijas centrs, kas atrodas galvas smadzenēs. Ja centrālā nervu sistēma saņem impulsus, ka organismā kaut kas nestrādā, kā vajag, piemēram, esi saaukstējusies, iegarenajās smadzenēs rodas atbildes reakcija – tavs ķermenis sāk pretoties nevēlamajam procesam, paaugstinot temperatūru. 

Kā jābūt?

Tu jau droši vien zini, ka ir svarīgi, kur temperatūru mēra. Ja padusē vai uz pieres, tad normālas temperatūras zelta standarts ir 36,6–37 grādi. Tūplī un mutē temperatūra ir par trim, četrām iedaļām augstāka. Proti, ja temperatūra, mērot mutē, ir 37,9 grādi, tad, mērot padusē, tā, visticamāk, būtu 37,5 grādi.

Daudziem ķermeņa temperatūra ir nedaudz paaugstināta vienmēr, taču viņi jūtas labi un ir veseli. Tomēr vairumam cilvēku 37,2–37,5 grādi ir šaubīga – kā mēdz sacīt, iekaisuma – temperatūra, ko nevajadzētu atstāt bez ievērības. Savukārt maziem bērniem 37–37,5 grādu temperatūra uzskatāma par normālu. Bērniņiem ir nestabila termoregulācija, tāpēc temperatūra atkarībā no emocijām var gan paaugstināties, gan pazemināties. Taču, ja mazulim ir saaukstēšanās pazīmes un temperatūra uzkāpusi augstāk par 37,5 grādiem, necenties viņu tuntulēt. Labāk saģērbt plānāk un gādāt, lai istabā nebūtu pārāk silts, jo citādi ķermeņa temperatūra var paaugstināties vēl vairāk.

Kā jūties?

Tātad tu esi konstatējusi, ka tev neaudz paaugstināta temperatūra… Vispirms vaicāšu – kāpēc to mērīji? Vai tāpēc, ka slikti juties? Tātad visdrīzāk bija vēl kādas citas sūdzības…

Parasti paaugstināta temperatūra pazeminās pati no sevis. Ja tas nenotiek vairāk nekā divu nedēļu laikā, pirms dodies pie ārsta, apdomā, vai nav bijuši arī kādi citi simptomi, lai viņam taptu skaidrs, ar kādiem izmeklējumiem būtu mērķtiecīgāk sākt. 

Savām pacientēm, kuras satrauc viņu nedaudz paaugstinātā temperatūra, vienmēr jautāju, kā viņas guļ, cik stundu dienā strādā, kad bijis atvaļinājumā, kāds ir ēšanas režīms… Ja no rīta temperatūra ir normāla, taču uz vakarpusi paaugstinās, tā var būt saistīta ar pārslodzi un stresu. Temperatūra mēdz paaugstināties, arī ieturot pārāk bagātīgas maltītes.

Ja agrāk tava pastāvīgā ķermeņa temperatūra nav bijusi augstāka par 37 grādiem un radušās aizdomas, ka mērierīce rāda nepareizi, izmēri savu temperatūru ar citu termometru. Ja arī tas rāda šaubīgos iekaisuma grādus, pirms dodies pie ārsta noskaidrot situāciju, pāris nedēļas pamēri temperatūru trīs reizes dienā. Lai ārstam vieglāk izdarīt secinājumus.

Neatstāj bez ievērības!

Tātad sāc, lūdzu, ar ģimenes ārsta apmeklējumu, nevis ej uzreiz pati bez jebkāda nosūtījuma uz laboratoriju nodot analīzes, jo tad vairāki būtiski rādītāji, kas liecina par problēmas iemeslu, var palikt neatklāti. Ne vienmēr cēlonis tiek atrasts asins analīzēs! Parasti ar tām vien nepietiek. Piemēram, asins analīzes var būt izcilas, taču rentgenā atklājas pneimonija – plaušu iekaisums. Jāpastāsta ārstam arī par nelielajām sāpēm, kas ikdienā varbūt nemaz īpaši netraucē. Piemēram, tu gadiem ilgi jūti smeldzi mugurā… Tad nosūtījumā uz asins analīzēm atzīmēju, lai veic arī reimotestus – varbūt sācies artrīts.

Ja būs nepieciešams, tev nāksies apmeklēt arī ausu, kakla un deguna ārstu, ginekologu, zobārstu vai citus speciālistus, lai noskaidrotu, vai organismā nav kāds hronisks iekaisums. Paaugstinātas temperatūras iemesls var būt pat sastrutojis zobs!

Iespējams, būs jāveic ultrasonogrāfija vēdera dobumam vai vairogdziedzerim, kardiogramma vai citi izmeklējumi.

Kāpēc rāda nedaudz vairāk?

  1. Vispirms man rodas aizdomas par infekciju. Ne visi vīrusi un baktērijas izraisa drudzi, kā tev var šķist. Mikrobi mēdz pielāgoties apstākļiem! Piemēram, diezgan izplatītais Epstaina–Bāras vīruss mēdz izpausties gan ļoti vētraini ar augstu temperatūru, gan arī ilgstoši ar nelielu temperatūru. Ja reiz pārslimota šī infekcija, tā ik pa laikam apstākļu maiņas vai pārslodzes ietekmē var saasināties. Cits piemērs… Agrāk mikoplazma biežāk izraisīja smagas pneimonijas, taču tagad plaušu karsonis bieži vien norit gļēvi – ar mazu temperatūru vai vispār bez tās – un ar vieglu klepu. Taču par to nav jāpriecājas! Ja temperatūra ir zema, slimība organismā ieperinās uz ilgāku laiku. Jo temperatūra augstāka, jo cīņa notiek aktīvāk.
  2. Mēnesi nedaudz paaugstināta temperatūra var turēties pēc pārslimotas gripas, kā arī citām vīrusu un bakteriālām infekcijām. Taču, ja izmeklējumu rezultāti ir normas robežās, uztraukumam nav pamata. Reizēm šādos gadījumos mazliet augstāka temperatūra saglabājas uz visu mūžu, jo ir mainījusies organisma termoregulācija.
  3. Ja ir nedaudz paaugstināta temperatūra un arī klepus, nespēks, taču zāles nav līdzējušas, var rasties aizdomas par tuberkulozi. Tad sūtu pacientu uz plaušu rentgenu vai datortomogrāfiju. Nepieciešami arī laboratoriski asins un krēpu izmeklējumi. Lai atklātu šo slimību laikus, plaušu rentgens profilaktiskos nolūkos jāveic reizi gadā vai divos. Tas darāms arī tad, ja klepus nav pārgājis trīs nedēļu laikā.
  • Nedrīkst aizmirst arī par tādām nopietnām infekcijām kā C un B hepatīts, kā arī HIV. Ja cilvēkam ir kaut nedaudz paaugstinātas aknu proves, iesaku veikt B un C hepatīta testu. Šīs slimības prot labi maskēties un bez mazliet paaugstinātas temperatūras un noguruma citu sūdzību sākumā var nebūt.

Savas pacientes uz B un C hepatīta analīzēm parasti nosūtu reizi gadā, taču, lai veiktu HIV analīzes, nepieciešama viņu piekrišana. Negribu biedēt, bet HIV vairs nav nekāds retums. Atceros kādu savu pacienti, kurai sākumā analīzēs atklāja Laimas slimības izraisītājas borēlijas, taču vēlāk izrādījās, ka viņa inficējusies arī ar HIV.

  • Nedaudz augstāka temperatūra var liecināt par jebkuras hroniskas slimības saasināšanos.
  • Jāizvērtē arī, vai nav onkoloģiska kaite. Ne vienmēr uzreiz ir izteikti simptomi, piemēram, ļaundabīgas asinsrades sistēmas slimības var noritēt gļēvi ar nelielu temperatūru, pastiprinātu svīšanu, nespēku un izmainītiem asins analīzes rādītājiem – leikocītiem, trombocītiem un hemoglobīnu.
  • Ja nelielu temperatūru pavada locītavu sāpes, tūska un izsitumi, tā var liecināt par reimatoīdu slimību. Savukārt Laimas slimības gadījumā, kuru diezgan bieži atklāju, mēdz būt lauzoša sajūta locītavās.
  • Mazliet paaugstināta temperatūra var būt pie vairogdziedzera paātrinātas darbības – tireotoksikozes –, ko pavada arī karstuma viļņi, sārtums sejā un citi simptomi.
  • Temperatūra nedaudz paaugstinās pēc ķirurģiskām operācijām, taču parasti pirmās nedēļas laikā tā normalizējas. Ja pēc tam temperatūra atkal sāk celties, tas var liecināt par iekaisumu, un tad jādodas pie ķirurga, kurš veicis operāciju. Dažkārt profilaksei jau laikus kādām piecām dienām izraksta antibiotikas, lai nerastos šāda komplikācija.
  • Ja izmeklējumu rezultāti ir normāli, mazliet paaugstināta temperatūra var liecināt par stresa izraisītām termoregulācijas problēmām vai veģetodistoniju. Tad mēdz gadīties, ka, liekot termometru otrā padusē, temperatūra ir vēl augstāka. To ietekmē emocijas, it īpaši cilvēkiem ar jutīgu veģetatīvo nervu sistēmu.
  • Sievietēm termometra stabiņš mēdz mazliet pakāpties arī menstruālā cikla sākumā un grūtniecības pirmajā trimestrī.

Ar temperatūru – pret slimību

Ir cilvēki, kam jau neliela temperatūra izraisa sliktu pašsajūtu, piemēram, iekšēju karstumu, laušanas sajūtu locītavās vai citas sūdzības. Taču to nevajadzētu uzreiz mazināt ar zālēm un iet uz darbu. Prātīgāk būtu doties pie ārsta noskaidrot cēloni.

Paaugstināta temperatūra nozīmē, ka organisms cīnās ar infekciju,

tāpēc pret to lietot zāles būtu pieļaujams vienīgi tad, ja temperatūra ir augstāka par 38,5 grādiem. Svarīgi uzņemt daudz šķidruma – ap pusotra litra dienā –, lai vīrusi vai baktērijas ātrāk tiktu izvadīti no organisma. Ja pašsajūta tomēr ir ļoti slikta, vislabāk pret temperatūru lietot paracetamolu vai ibuprofēnu saturošus medikamentus, taču – tikai īslaicīgi (ne vairāk kā 3 dienas), lai nekaitētu nierēm, kā arī kuņģa un zarnu traktam.

Zināšanai! Reizēm temperatūru vajag izmērīt arī tad, ja esi pilnīgi vesela un jūties burvīgi – lai zinātu, kāda tā ir parasti.

Temperatūras mērīšanas 3 likumi

  1. Nemēri ķermeņa temperatūru pēc lielas fiziskas slodzes, pirts vai karstas vannas, jo tad tā noteikti būs paaugstināta.
  2. Ja rādījums liekas šaubīgs, salīdzinājumam temperatūru izmēri ar citu termometru. Taču, darot to atkārtoti, izmanto vienu un to pašu termometru.
  3. Rēķinies, ka, lietojot digitālo termometru atkārtoti, tas uzkarst un var rādīt nepareizi.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+